Pamiers Gazā ir nestabils, tomēr tas ir pamiers. Tramps atkal īgņojas uz Putinu un nosaka sankcijas diviem Krievijas degvielas gigantiem. Čehija pagriež muguru ES zaļajam kursam – šīs un citas šīs pasaules aktualitātes “nra.lv” ārzemju preses apskatā.
Nākamā gada jūnijs vairs nav tālu: līdz tam laikam, iespējams, nāksies ieviest Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt.
Atlicis vien gads, līdz Latvijā jāievieš Eiropas digitālās identitātes maka lietotne, taču tālāk par stīvēšanos, kurš būs šī godpilnā projekta virzītājs un īstenotājs – VARAM (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) pakļautībā esošā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vai valsts kapitālsabiedrība Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) – neesam pavirzījušies.
ASV prezidenta Donalda Trampa viedoklis Ukrainas jautājumā pēdējā mēneša laikā ir bijis vēl mainīgāks nekā Baltijas klimats, un viņa pretrunīgie izteikumi vēl mulsinošāki nekā latviešiem raksturīgais izteiciens “Nē nu jā, nē nu nē”. Taču Donalds Tramps nav vienīgais politiķis, kurš nonācis pasaules preses starmešu gaismā.
Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.
Kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas draudi pieaug, ungāru izcelsmes finansisti, miljardieri un mecenāti tēvs un dēls Džordžs un Alekss jeb Aleksandrs Sorosi grantos piešķir tikpat daudz miljonu dolāru kā iepriekš. Vienlaikus viņi gatavojas izšķirošai cīņai ar Trampa administrāciju, kas viņus apsūdz vardarbīgu protestu atbalstīšanā, terorisma finansēšanā un citās nelikumīgās darbībās, raksta ASV laikraksts “The Wall Street Journal”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 21. oktobrī, nolēma izteikt neuzticību ne tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri ("Jaunā vienotība"), bet arī Veselības ministrijai (VM).
Lai Latvijas pensiju fondu pārvaldnieki liek savas galvas ķīlā, ka arī no Latvijas savāktā nauda nav ieguldīta tajos 10 miljardos ASV dolāru, kas jau bez pēdām pazuduši, un tajos divos triljonos riskanto kredītu, par kuru iespējamo pazušanu finanšu pasaulē liels satraukums.
Rīgā uz vasaras periodu tika atjaunots sabiedriskais transports nakts laikā. Atzīstot to par lietderīgu un vajadzīgu, pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) kopā ar pārraugošo Rīgas domes struktūru nolēma to pagarināt līdz oktobra beigām.
Rīgas domes politiķiem būs iespēja pārliecināties, vai viņu politiskā uzraudzībā esošais pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) solidarizēsies kopējos centienos attīstīt mūsu valsts ekonomiku vai, gluži pretēji, noslieksies rīdzinieku sarūpēto naudu atdot ārvalstniekiem.
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.
29. un 30. septembra “nra.lv” publikācijas par akciju sabiedrības “Delfi” riņķa danci ar pamatkapitāla samazināšanu gandrīz divu miljonu eiro apmērā un pēc tam atteikšanos no šīs ieceres ne tikai sašūpojušas AS “Delfi” un tās mātesuzņēmuma AS “Ekspress Grupp” vadošo amatpersonu sastāvu, bet ievedušas AS “Delfi” maksātnespējas procesa startā.
Kā vērtēt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prātojumus izteikt neuzticību veselības ministram un prasību palielināt mediķu darba samaksu no 2026. gada 1. janvāra ārstniecības personām par 13,5%; vai patiesi medicīnas jomā viss tiks slikti, ka mediķiem jāiziet ielās – kā situāciju vērtē citas sabiedriskās organizācijas, tostarp valdības sociālie partneri – “Neatkarīgās” saruna ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektori un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti Ināru Pētersoni.
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā jau Latvijā ierasts, budžeta stādīšanas un tā pieņemšanas laikā par sevi atgādina viena no valstī bagātākajām mediķu organizācijām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Pirms gada tā slavēja veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), bet šogad arodbiedrība sola viņam izteikt neuzticību un arī streikot.
Šo nedēļu valdība sāka ar ārkārtas sēdi valsts 2026. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu sagatavošanai ar mērķiem samazināt valsts izdevumus tuvā, tālā un pavisam tālā nākotnē.
Valdība un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) publiski vienojās par 2026. gada sadzīvošanas un izdzīvošanas formulu, no kuras būtību ilustrē LPS priekšsēža Ginta Kaminska vārdi, ka “neņemam tiltus vērā, jo nezinu, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai tos salabotu".
Patlaban par palīgu domstarpību risināšanai starp Kuldīgas novada pašvaldības domi un bijušās rūpnīcas "Vulkāns" ražošanas kompleksa teritorijas esošo īpašnieku, AS "Latvijas biznesa centrs" (LBC) ir pieteikusies arī prokuratūra. Ja tiesa atzīs pilsētas domes vēlmes atgūt īpašumu par tiesiskām un prokurora pieteikumu par ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā kā likumīgu, tas kļūs par ļoti nelāgu signālu investoriem un nopietnu brīdinājumu nekustamo īpašumu pircējiem šajā skaistajā Latvijas pilsētā.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Maksims Šaicāns izbeidzis kriminālprocesu pret t.s. Lemberga lietā arestētās mantas bijušo glabātāju – bijušo Šveices advokātu Rudolfu Meroni.
Pašreiz jebkuru citu valsts izdevumu samazināšanu pieņemts pamatot ar naudas novirzīšanu aizsardzībai, bet noder gan atgādinājumi par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un pienākumu samaksāt procentus par jau paņemtajiem kredītiem, gan aizdomas un mājieni par viena otra mediķa pārāk trekno dzīvi.
Četri prokurori un astoņi apgabaltiesas tiesneši, kuriem valsts bija uzticējusi virzīt tā dēvēto Lemberga krimināllietu, izrādās, 18 gadus ir cītīgi sargājuši no aresta Šveices advokātam Rudolfam Meroni 2007. gadā glabāšanā nodoto mantu.
