Centrālā statistikas pārvalde februārī saskaitījusi 890 jaundzimušos, kas aritmētiski vairāk nekā bija 881 janvārī un pēc būtības vēl vairāk, jo februārī mazāk dienu, kurās bērni varēja piedzimt.
Februāris pārtraucis četrus mēnešus ilgo periodu, kurā katrā nākamajā mēnesī piedzima aizvien mazāk bērnu. Februārī +9 pret janvāri, bet virtuāli vēl vairāk, ja ņem vērā dienu skaita atšķirības abos mēnešos: (890/28)x31=985, cik būtu piedzimuši februārī, ja februārī būtu tikpat dienu, cik janvārī. Oho, kaut tikai aritmētiski izrēķināts dzimstības pieaugums par 985-881=104 bērniem mēnesī! Tas nu gan ir kaut kas! Un sasniegts tas bez nekādām piemaksām, pabalstu palielināšanas u.tml. pasākumiem, kādus valdība tikai sola droši vien no nākamā gada 1. janvāra. Tad varbūt tādi tēriņi nemaz nav vajadzīgi vispār vai nav vajadzīgi virs minimālā minimuma, kas apliecinās politiķu labos vārdus, bet būtiski nepalielinās ne valsts izdevumus, ne ģimeņu ar bērniem ienākumus. Paļausimies uz cilvēku brīvo gribu vai varbūt uz tādām ietekmēm, kādas pieteikušies zināt astrologi.
Skeptisko attieksmi pret valsts iespējām stimulēt dzimstību ar pabalstiem var stiprināt arī ar datiem no Igaunijas, kuru šejienes pabalstu palielināšanas entuziasti ieslavējuši par paraugvalsti Latvijai. Bet īstenībā Igaunijā dzimstība gada divos pirmajos mēnešos samazinājusies no kopā 1 677 bērniem pērn līdz 1 381 bērnam šogad. Rezultāts -296 praktiski tāds pats kā Latvijas rezultāts -308. Matu skaldīšanas un Baltijas valstīm ierastās konkurences režīmā mēs vēl varētu piebilst, ka igauņiem dzimstība īstenībā samazinājusies straujāk, ja ņem vērā, ka Igaunijā iedzīvotāju un tātad arī jaundzimušo mazāk nekā Latvijā. Tādējādi viņiem sāpīgāk, ja jaundzimušo skaita samazinājums absolūtos skaitļos viņiem gandrīz tikpat liels kā pie mums.
Pats galvenais, ka 662 jaundzimušie februārī Igaunijā ir ne tikai kārtējais antirekords, bet arī pirmā reize zem 700 jaundzimušo robežlīnijas. Gan jau ka igauņiem tā tikpat sāpīga kā 1 000 jaundzimušo robežlīnija Latvijai, zem kuras Latvija ar 994 jaundzimušajiem paslīdēja pagājušā gada oktobrī. Igaunijā jaundzimušo skaits gandrīz desmit gadus šūpojās ap tūkstoti: pirmo reizi zem tūkstoša ar 974 bērniem 2013. gada novembrī un pēdējo reizi virs tūkstoša ar 1 010 bērniem 2022. gada septembrī. Taču pāris pēdējos gados dzimstība viņiem kritusi kā akmens un var droši sacīt, ka viņu tagadējais iedzīvotāju kopums vairāk par tūkstoti bērni neradīs vairs nekad.
No vienas puses, ir iespējams norādīt uz bērnu un ģimenes pabalstu kopumu Igaunijā kā faktoru, kura dēļ dzimstība tur samazinājās daudz līganāk, nekā būtu samazinājusies ar mazākiem pabalstiem. No otras puses, dzimstības kritums viņiem straujāks tagad, kad jau piedzimuši visi tie bērni, kuru pasaulē laišanu pabalsti ietekmējuši.
Latvijas gadījumā varbūtība maza, ka dzimstība ap tūkstoti bērnu mēnesī šūposies tikpat daudzus gadus kā Igaunijā. Tomēr šogad un nākošgad nav izslēgts, ka gada siltajos mēnešos, kas iegrozīti par dzimstības sezonālo svārstību virsotnēm, jaundzimušo skaits atgrozīsies virs tūkstoša. Lietuva šogad solidarizējas ar Latviju tādā veidā, ka 1 263 jaundzimušo februārī bijis vairāk nekā 1 221 jaundzimušais janvārī. Jaundzimušo skaits kopā janvārī un februārī šogad Lietuvā par 214 bērniem mazāks nekā pagājušā gada janvārī un februārī. Tas būtiski labāk, ja salīdzina gan ar Latviju, gan ar Igauniju. Līdz Latvijai nav nonākušas atbalsis no virtuālās naudas šķindoņas, ko Lietuvas varas iestādes būtu sākušas bērt ģimenēm ar bērniem. Varam dzīvot mierīgi, ka ikgadējs samazinājums par apmēram simts jaundzimušajiem mēnesī arī Lietuvas jaundzimušo skaitu novedīs zem tūkstoša mēnesī dažu turpmāko gadu laikā.
Protams, visi paredzējumi spēkā līdz brīdim, kad Latviju un visu Baltiju sasniegs jaudīgāks ieceļotāju vilnis, nekā bija šī viļņa izmēģinājuma versija ar kara bēgļiem no Ukrainas.
Cilvēku miršana mazāk pakļaujas viņu gribai nekā viņu dzimšana viņu vecāku gribai, kāda tā bijusi 8-12 mēnešus pirms viņu piedzimšanas. Tāpēc mirušo skaita samazinājums no 2 409 cilvēkiem janvārī līdz 2 124 februārī pilnībā saskan ar to, ka februārī dienu mazāk nekā janvārī. Tāda likumsakarība bijusi spēkā arī pērn, toties gads no gada atšķiras. Pagājušajā gadā mirstības līmenis bijis par 200-300 cilvēkiem mēnesī augstāks nekā šajā gadā.
Mirušo un jaundzimušo skaita samazinājumam ir pretēja ietekme uz iedzīvotāju skaita dabiskās kustības rezultātiem. Mirušo skaita samazinājums nedaudz straujāks nekā dzimušo skaita samazinājums, tāpēc šā gada iesākumā iedzīvotāju izmiršanas temps palēninājies.
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, bet vajadzēja sagaidīt Covid-19, lai Latvija tiktu pāri vēl vienai robežlīnijai, virs kuras mirušo divreiz vairāk nekā dzimušo. Pēc kovida aiziešanas Latvija pāri šai līnijai atpakaļ netika. Pagājušais gads bija ceturtais pēc kārtas ar vairāk nekā divas reizes lielāku mirušo nekā dzimušo skaitu. Absolūtos skaitļos 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. To nevaram paredzēt, kādi karstumi, aukstumi, magnētiskās vētras, epidēmijas un citi mirstību veicinoši apstākļi brāzīsies pāri Latvijai 2025. gadam atlikušajā laikā. Atliek vien cerēt, ka tiem visiem būs dabiska, nevis cilvēku izraisīta izcelsme. Turpmākajos gados mirstības pieaugumu diktēs iedzīvotāju pašreizējā sastāva novecošana.
Iedzīvotāju kopskaita samazinājumam Latvijas sabiedrība un valsts tagad šķiet labi pielāgojusies, bet kopskats uz šo samazinājumu kaut vai tikai viena gada garumā brīdina, ka vēl ļoti daudzus gadus tas nevarēs turpināties, neizraisot daudz būtiskāku pārkārtošanos iedzīvotāju teritoriālajā izvietojumā un iztikas līdzekļu ieguves veidos:
| 2024 | 2025 | |||
| Janvāris | Februāris | Janvāris | Februāris | |
| Dzimušo skaits | 1 050 | 1 029 | 881 | 890 |
| Mirušo skaits | 2 702 | 2 350 | 2 409 | 2 124 |
| Dabiskā kustība | -1 652 | -1 321 | -1 528 | -1 234 |
| Iedzīvotāju skaits | 1 871 900* | 1 865 100 | 1 850 100 | 1 848 600 |
*Iedzīvotāju kopskaita pēdējie divi cipari ir noapaļojums, jo precīzo iedzīvotāju skaitu Latvijas statistiķi izrēķina tikai uz katra gada sākumu. Pagājušo gadu Latvija iesākusi ar 1 871 882 pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet šī gada sākuma precīzais skaitlis tiks izrēķināts un nosaukts ap Jāņiem.
