Rīgas domes politiķiem būs iespēja pārliecināties, vai viņu politiskā uzraudzībā esošais pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) solidarizēsies kopējos centienos attīstīt mūsu valsts ekonomiku vai, gluži pretēji, noslieksies rīdzinieku sarūpēto naudu atdot ārvalstniekiem.
20.oktobrī plkst. 10.00 noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš izsludinātajam atklātajam konkursam "Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija". Informācija par konkursu pieejama RS mājaslapā, kā arī Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā www.eis.gov.lv
RS iepērk tramvaju “Škoda 15T” bremžu bloku atjaunošanas un modernizācijas pakalpojumus. Paredzamā līguma vērtība 2 997 200,00 eiro. Līguma darbības termiņš divi gadi, uzvarētāja izvēles metode - tikai zemākās cenas vai tikai izmaksu vērtēšana.
Šāda iepirkuma summa ir ievērības vērta ne tikai Latvijas uzņēmumiem, kuri specializējas dzelzceļa ritošā sastāva remontos un ritošā sastāva mezglu modernizēšanā.
Tramvaju un tramvaju mezglu atjaunošana un modernizācija notiek gandrīz katrā tramvaju satiksmi uzturošā valstī vietējās transporta kompāniju darbnīcās. Savukārt pašu tramvaju ražošana koncentrēta Čehijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Polijā, Šveicē, Turcijā. Latvijā vienīgā vieta, kur tiek ražoti tramvaji, ir Daugavpils - Daugavpils lokomotīvju remontu rūpnīca.
Rīga uz daudzo tramvaju ražotājvalstu galvaspilsētu fona izceļas ar to, ka tā tramvaju satiksmes nodrošināšanai izmanto nevis pašu valstī ražotos tramvajus, kā to dara Daugavpils un citu valstu pilsētas, bet gan ārvalstī, Čehijā, ražotos “Škoda” tramvajus. Pilsētas satiksmes nodrošināšanas jomā RS iestrādājusies jau gadiem ilga pietāte pret Čehijā ražotā ritošā sastāva produkciju.
Publiski pieejamo datu apkopojums par to, kādu rūpnīcu ražotos tramvajus izmanto Eiropas pilsētās, rāda, ka valstis, kurām pašām ir tramvaju ražotnes, pārliecinoši lielākā segmentā izmanto savu vietējo uzņēmumu ražotos satiksmes līdzekļus.
Piemēram, rūpnīcas “Škoda Transportation” ražotie tramvaju modeļi “Škoda” 15T, 26T ripo Prāgā, Bratislavā, Rīgā, Helsinkos, nelielā skaitā arī Konjā (Turcija), Miskolcā (Ungārija), Eskišehirā (Turcija).
Šveices rūpnīcas “Stadler Rail”, kurai ir ražotnes arī Vācijā, Berlīnē, tramvaju modeļi “Stadler Variobahn” un “Tango” ripo Berlīnes, Bohumas, Erfurtes, Minhenes ielās (Vācija), nelielā skaitā arī Bergenas (Norvēģija), Gēteborgas (Zviedrija), Minskas (Baltkrievija), Ostravas, Krakovas (Polija) ielās.
Francijas ražotāja “Alstom” tramvaji “Citadis” vizina pasažierus Parīzē, Bordo, Strasbūrā, Lionā, Marseļā (Francija), nedaudz arī Barselonā (Spānija), Atēnās (Grieķija), Dublinā (Īrija), Notingemā (Anglija), Kasablankā (Maroka), Rabatā, Jeruzalemē (Izraēla).
Vācijas ražotāja “Siemens Mobility” tramvaju modeļi “Avenio” un “Combino” traucas pa Minhenes, Ulmas, Brēmenes (Vācija) ielām, nelielā skaitā arī pa Hāgas (Nīderlande), Insbrukas, Vīnes (Austrija), Budapeštas (Ungārija), Dohas (Katara) ielām.
Spānijas ražotāja CAF (“Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles”) tramvaju modeļi “CAF Urbos” kursē Saragosā, Seviļā, Barselonā (Spānija), Budapeštā (Ungārija), Tallinā, Stokholmā, Utrehtā (Nīderlande), Belgradā (Serbija), Kašelā (Īrija), Birmingemā (Anglija), Kayseri (Turcija).
Polijas ražotāja PESA tramvaju modeļi “Swing”, “Jazz”, “Twist” vadā pasažierus Varšavā, Gdaņskā, Krakovā (Polija), Sofijā (Bulgārija), Kijevā (Ukraina), Maskavā (Krievija).
Turcijas ražotāja “Durmazlar” modeļi “Durmazlar Panorama” un “SilkWorm” ripo Samsunā, Bursā, Konjā, Kocaeli (Turcija) un nedaudz arī Olštinā (Polija).
Specializētie pilsētas satiksmes izdevumi uzrauga un apkopo publiski izskanējušās sūdzības vai ziņas par dažādiem bojājumiem dažāda ražojuma tramvajos. Paši ražotāji oficiālu tramvaju “bojāšanās reitingu tabulu” nepublicē. Vadoties no publiski pieejamajiem transporta uzņēmumu ziņojumiem, publikācijām presē un tehnisko dienestu pārskatiem un no tādiem avotiem kā https://www.urbanrail.net; https://www.tramtravels.eu/en; https://www.railfaneurope.net; https://www.rigassatiksme.lv; https://www.tlt.ee; https://pid.cz; https://www.wienerlinien.at; https://www.uitp.org; https://ted.europa.eu; https://data.europa.eu, var izdarīt secinājumus par tramvaju tehniskā stāvokļa drošumu un tramvaju uzticamību Eiropā. Runājot par RS iecienīto “Škoda Transportation”, Rīgā, Sofijā un Helsinkos izskanējušas ziņas par elektronikas un durvju sistēmu defektiem pirmajos ekspluatācijas gados. Šie tramvaji tiek vērtēti kā vidēji uzticami, jo ir fiksētas problēmas pēc to iegādes, bet pēc garantijas remonta to tehniskais stāvoklis stabilizējoties.
Par CAF Budapeštā un Stokholmā bijušas sūdzības par riteņu un bremžu sistēmu ātru nolietojumu. Tomēr kopumā šī ražotāja produkts tiek vērtēts ar atzīmi “labi”. Tie esot uzticami, taču prasot regulāru rūpīgu tehnisko apkopi.
Par “Siemens” publiski izskanējušas maz un nenozīmīgas sūdzības. Tramvaji esot izgatavoti no kvalitatīviem materiāliem. Tiesa gan, tiem esot augstas uzturēšanas izmaksas, taču visādi citādi tie tiek vērtēti kā ļoti uzticami.
Par dažiem jaunā “Alstom Citadis” modeļa tramvajiem saņemtas sūdzības. Tās saistītās ar sensoriem un klimata kontroles traucējumiem. Šiem tramvajiem esot augsta uzticamība, bet dārga ekspluatācija.
“Stadler” tramvaji pamatā tiek vērtēti ka ļoti uzticami. Problēmas parasti rodoties zemā gaisa temperatūrā. Visādi citādi tie tiek vērtēti kā ļoti augstas uzticamības. PESA vecākajiem modeļiem (īpaši 2000.-2010. gada ražojumiem) radušās transmisijas un elektronikas problēmas. Tie esot vidēji uzticami, taču pēdējie jaunie modeļi kļuvuši ievērojami kvalitatīvāki.
“Durmazlar” eksportētajos modeļos, piemēram, Polijā un Rumānijā saņemtas sūdzības par mehānisko komponenšu kvalitāti. Tie esot vidēji vai zemi uzticamības rādītāji. |
Rīgā zemās grīdas “Škoda 15T” tipa tramvaji veido aptuveni 14 % no Rīgas tramvaju parka - 26 no 189 tramvajiem. Pēc vietnes “Railway Pro” un RS publiskotajiem datiem, RS kopējais tramvaju skaits esot 189 tramvaju vienības. No tiem 26 zemās grīdas (“low-floor”) “Škoda” tramvaji - 20 trīs sekciju, 6 četru sekciju tramvaji. Kā atgādina “Railway-News”, 2016. gadā “Rīgas satiksme” noslēdza līgumu ar “Škoda Transportation” par 20 zemās grīdas tramvaju “Škoda 15T” piegādi (šiem trīs sekciju un četru-sekciju tipiem). Lielākā daļa atlikušo 163-165 tramvaju nav zemās grīdas. Tie ir vecāki modeļi, kas nav pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Vietnē “BNN Baltic” (“News Network”) atrodamas atsauces, ka daži no jaunajiem zemās grīdas “Škoda” tramvajiem ir stāvējuši dīkstāvē gadiem - kā viena no problēmām tiek minētas tehniskas nepilnības (piemēram, bremžu sistēma, dokumentācija) un komisiju pārbaudes trūkums.
Savukārt RS gada pārskatos tiek minēts, ka tramvaju parks sastāv no aptuveni 106 tramvajiem, no kuriem 46 ir zemās grīdas, pārējie - vecāki modeļi, kuri tehniski prasa lielākas uzturēšanas izmaksas. Publiskajos avotos nav atrodama RS regulāra statistika par tramvaju skaitu, kas ir garākā dīkstāvē vai remontā kāda noteikta laika posmā.
