Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.
Nesen izskanējušās ziņas saistībā ar bijušā Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa krimināllietas iztiesāšanas gaitā atklājušos manipulāciju ar operatīvās izstrādes materiāliem - faktiski patvaļu - no jauna atgādina par operatīvo izstrāžu pienācīgas uzraudzības trūkumu Latvijā. Arī Nra.lv iepriekš sniegtais atskats par pēdējo piecpadsmit gadu skandāliem saistībā ar operatīvo izstrāžu lietām rada pamatotus jautājumus šodien - vai ģeopolitiskā apdraudējuma apstākļos tiesībsargājošo iestāžu darbinieku plašo un nekontrolēto pilnvaru negodprātīga izmantošana operatīvās izstrādēs nevar kļūt par dāvanu ienaidniekam un pamatīgu draudu mūsu valsts drošībai.
Ņemot vērā, ka ar Latvijas operatīvās darbības veicēju, valsts iestāžu patvaļu līdz šim ir saskārušies ne tikai Latvijas politiķi, virkne uzņēmēju un pat mediji, bet pat Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un arī pašreizējais ASV prezidents (tolaik - uzņēmējs ar plāniem izvērtēt biznesa projektu Latvijā), un ka operatīvās lietas materiāli ir pazuduši no tiesībsargājošās institūcijas drošajiem seifiem, Nra.lv turpina meklēt atbildes.
Savulaik ārpus faktiski jebkādas kontroles esošā operatīvās informācijas iegūšanas metode KNAB ir tikusi izmantota dažādiem nolūkiem, tajā skaitā, “kompromatu” iegūšanai un dažādu attiecību kārtošanai, kā par to liecina slavenie Rīdzenes sarunu ieraksti un to turpmākais liktenis. Pēc M. Kučinska teiktā, pēc ilggadējā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša ēras (no 2005.gada līdz 2016.gada augustam) beigām visi varēja tikai pabrīnīties par atstāto haosu un “mantojumu”. (Pilnu sarunas tekstu ar M.Kučinski lasīt zemāk.)
M. Kučinskis norāda, ka vienīgā persona, kas var pilnībā iejaukties operatīvo lietu izstrādē un no kuras nekas nedrīkst būt slēpjams, ir ģenerālprokurors.
Kā raidījumā “Nra.lv sarunas” norāda J. Stukāns, tad tikai pēdējo četru gadu laikā jautājumā par operatīvās lietas izstrādes likumīgajiem priekšnoteikumiem tiesībsargājošās iestādēs esot ieviesta reglamentēta kārtībā. Tas nozīmē, ka šobrīd nav pat par ko brīnīties, ja faktiski līdz 2021.gadam Latvijā dažādu iestāžu operatīvo lietu izstrāžu veikšanā valdījis haoss un pilnīga patvaļa, kas attiecīgi atsaucas daudzu skaļi izskandinātu krimināllietu materiālu tapšanas gaitā un secīgi lietas iztiesāšanas gaitā pieredzētajos brīnumos.
Nule kā apstiprinātais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Advokāts Saulvedis Vārpiņš savā nesenajā publikācijā “Tiesības uz taisnīgu tiesu un operatīvās lietas, kuru saturs zināms tikai vienai pusei” portālā “Delfi” norāda uz krimināllietām, kurās figurējuši operatīvās lietas materiāli, par kuru iegūšanas likumību nav iespējams pārliecināties. S.Vārpiņš vērš uzmanību, ka manipulācijas ar operatīvās lietas materiāliem krimināllietā ir viens no iemesliem, kādēļ reizēm krimināllietās nav iespējams panākt taisnīgu kriminālprocesuālo noregulējumu.
Bet no visa spriežot, kamēr nepazūd vismaz vairāki kādas operatīvās lietas sējumi un par to skaļi nesāk runāt, uz nekādu kārtību attiecīgajā jautājumā nevar cerēt, jo stipri ir iedzīvojies princips, ka sistēma tomēr piesedz pati sevi.
Vaicājām M. Kučinskim, vai viņš atminas, kā beidzās skandāls ar no KNAB seifa pazudušo operatīvās lietas sējumu, kad viņš bija premjers:
Laikam Juraša (Juris Jurašs tolaik KNAB operatīvo izstāžu nodaļas vadītājs) kungs finišēja darbu (KNAB) tajā posmā. Pēc tam visi varēja tikai brīnīties, kādas (operatīvās) lietas tur tika atrastas. Galvenais jautājums bija - kāpēc tās iepriekš netika virzītas uz priekšu (uz kriminālprocesu). Tā arī ir visa informācija. Vai kaut kas pazuda vai nē, man nav atmiņā palicis.
Vai Saeimas Nacionālās drošības komisijas un arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijās šie jautājumi netika skatīti?
Gan jau, gan jau. Bet, vai tur kaut kas neatgriezeniski pazuda - tas gan man nav atmiņā palicis. Es neatceros, katrā ziņā neatceros.
Jautājums ir par to, ka, izrādās, operatīvās lietas materiāli turpina pazust. Lasījām portālā la.lv par to, ka Uģa Magoņa lietā materiāli no lietas pazuduši?
Šķiet, ka KNAB tika veikta ļoti skrupuloza visu procesu pārskatīšana. To gan es zinu, jo tas bija viens no uzdevumiem. Tad vairs nebija divu acu princips, tur jau bija daudz komplicētāka sistēma. Visi nākamie (KNAB) vadītāji atzina, ka haoss arhīvos un visur citur ir bijis patiešām liels un pat grūti kaut ko novērtēt. Bet vismaz tai ziņā pēc tam (pēc sējuma pazušanas) noteikti kārtība tika ieviesta.
Mūsdienās ir izslēgta iespēja, ka varētu pazust šādi materiāli?
Izslēgts jau nekas pasaulē nav. Tad ir jāvalda lielai godprātībai. Ja tā nav, tad viss kas ir iespējams. Vai no šodienas skatoties varēja iedomāties, ka kāds pilsonis Sparāns (domāts Aigars Sparāns, Satversmes aizsardzības biroja iekšējās drošības daļas vadītājs) tur pielaides dalīja SAB, ko pēc tam atklāja tiesa. Daudz kas liekas fantastika, bet lēnām jau pasaule sakārtojas. Es domāju, ka šobrīd ir daudz grūtāk kaut ko tādu izdarīt.
Tiesvedības materiālos parādījās, ka atkal pazūd materiāli no operatīvām lietām. Tas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā rada jautājumus. Ja mēs nevaram nosargāt tādu nieku kā operatīvās lietas materiālus, kā tad mums iet ar pārējā valsts noslēpuma sargāšanu?
Mums noteiktā sistēma kā tāda ir - vienīgā institūcija, kas var iejaukties, patiesībā ir Ģenerālprokuratūra. Ģenerālprokuroram būtu regulāri - vismaz reizi gadā jāatskaitās Nacionālās drošības komisijai. Jautājumu par kaut kādām likumdošanas izmaiņām nav nepieciešams skatīt. Vienkārši visiem vajag darīt to, kas jādara. Pretējā gadījumā..., es nezinu, kā tagad notiek, bet tas, ko var vērot arī Saeimas komisijās - jebkurš atnāk ar glancētām prezentācijām, visi noklausās, aplaudē, un ar to viss beidzas. Ir jābūt patiesai vēlmei kontrolēt. Bet es Saeimā pašreiz neesmu šajās (Nacionālās drošības un Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas) komisijās un man nav informācijas.
Kopumā atbildība par slepeno lietu kontroli būtu jāprasa ģenerālprokuroram?
Ģenerālprokurors ir vienīgā persona, kas tur var pilnībā iejaukties, no kura nekas nav slēpjams. Savukārt Saeima un deputāti var iejaukties caur ģenerālprokuroru - prasot viņam to darīt.
TV intervijā “Nra.lv sarunas” J. Stukānam atgādinājām par tā dēvēto oligarhu krimināllietu, kuras ietvaros 2011. gadā tika noklausītas sarunas viesnīcā "Rīdzenē" un, balstoties uz operatīvajiem materiāliem, tika ierosināta krimināllieta. Kratīšanas notika Rīgas brīvostā un vēl daudzās iestādēs. Kratīšana notika arī mūsu nra.lv birojā. Pagāja vairāki mēneši, tika iesniegts tiesiskās palīdzības lūgums ASV, kura ietvaros pēc Latvijas varasiestāžu lūguma pratināja jeb ASV izpratnē intervēja Donaldu Trampu.
Krimināllietas materiālu izpēte liecina, ka bija notikušas manipulācijas ar operatīvās lietas materiāliem ar mērķi radītu šo krimināllietu. Tas neatkarīgās Latvijas vēsturē nav vienīgais gadījums, kad notikušas visai voluntāras rīcības ar operatīvās lietas materiāliem ar mērķi panākt vēlamo rezultātu kriminālprocesā.
J. Stukānam vaicājām, kā šobrīd sokas ar operatīvo lietu un materiālu uzraudzīšanu?
Pirms četrarpus gadiem stājoties amatā, es arī norādīju, ka šis ir tas aspekts, kas man būtu papildus jāizpēta. Tas arī tika izdarīts. Mēs esam pilnveidojuši un mainījuši uzraudzības kārtību, un šobrīd ir noteikta attiecīga procedūra, noteikts laiks, kad, un amatpersonas, kurām tas ir jādara. Tas viss (operatīvā lieta un tās virzība) tiek attiecīgi fiksēts un ir pārbaudāms, un šobrīd es varētu apgalvot, ka katrā operatīvās izstrādes lietā, kad tā tiek uzsākta, prokurors veic izvērtējumu, vai viss atbilst likuma prasībām un vai lieta tiek uzsākta pamatoti. Paejot noteiktam laikam, prokurors veic atkārtotu pārbaudi par attiecīgā lietā darīto vai nedarīto.
Likums nosaka noteiktus gadījumus, kad par to ir jāinformē prokurors vai jāsaņem Augstākās tiesas tiesnešu akcepti. Visas šīs darbības arī tiek uzskaitītas, pārbaudītas. Līdz ar to es nepieļauju situāciju, ka varētu manipulēt ar (operatīvās lietas) materiāliem, jo bez prokurora uzraudzības attiecīgā dienesta vadītājs ir personīgi atbildīgs par dažādu noteikumu un kārtības ievērošanu, ko pēc tam attiecīgi pārbauda arī prokurors.
Atbilstoši likumam jebkurai personai ir iespēja prokuratūrā iesniegt sūdzību, ja tā uzskata, ka ir veikti nesankcionēti operatīvās darbības pasākumi, vai personai ir aizdomas par kaut ko citu nelikumīgu. Ir īpaši prokurori, kuri veic attiecīgu pārbaudi, iesniedz atzinumu gan man, gan attiecīgajai personai par to tiek paziņots, un persona tiek informēta. Tāpēc šāda veida ilgstoša darbība, par kuru nezinātu prokurors, šodien nav iespējama.
Un tas noticis pateicoties jums, jūsu apņēmībai? Vai tas ir viens no pozitīvajiem jūsu veikumiem ģenerālprokurora amatā?
Es uzskatu, ka jā. Varu uzņemties atbildību, ka ir izveidots mehānisms, kurš nodrošina šo kontroli, un mēs tiešām esam izrevidējuši lietas. Tur, kur tām vairs nebijā likumā noteiktais pamats, tās lietas tika pabeigtas. Šobrīd ilgstoši esošo operatīvo lietu skaits ir minimāls vai tādu vispār nav.
Kāpēc kādreiz tā varēja notikt? Bija slikta uzraudzība vai valstī bija tāds grupējums, kas pārņēma zināmu varu un manipulēja ar šīm operatīvajām izstrādēm?
Man ir grūti pateikt. Es tajā laikā nestrādāju par ģenerālprokuroru. Mans uzdevums (stājoties ģenerālprokurora amatā) bija iedziļināties un nodrošināt, lai operatīvajā lietā, ja arī kas tiek darīts, lai tas būtu saskaņā ar likumu. Par likumību uzraudzībā atbild prokurors. Svarīgi, lai mēs kā prokuratūra uzņemtos atbildību un sabiedrībai nodrošinātu pārliecību, ka likums tiek ievērots.
