Ekonomisti ir vienisprātis, ka tirdzniecības kara saasināšanās draud destabilizēt pasaules ekonomiku un stiprināt inflāciju, kas kļūs par izaicinājumu visiem pasaules tirgus dalībniekiem. Tomēr Donalda Trampa iniciatīvas visvairāk var ietekmēt pašas ASV, kā arī Krieviju.
Uz vēsturiski rekordlielām sankcijām pakļauto Krieviju Trampa jaunie tarifi neattiecas, taču tieši Trampa tarifu-tirdzniecības kara izraisītās sekas draud Krievijai ar kritisku naftas eksporta un budžeta ieņēmumu samazinājumu. Krievijas galvenās naftas eksporta markas “Urals” cena jau nokritusies zem 60 USD par barelu. Saskaņā ar t.s. KF budžeta noteikumiem, tieši 60 USD ir zemākā robeža, kas garantē KF budžeta ieņēmumus un Nacionālā labklājības fonda (FNB) papildināšanu no naftas eksporta. Februārī un martā KF naftas un gāzes ieņēmumi samazinājušies par 20%. Šobrīd Krievija, pirmoreiz kopš 2024. gada sākuma, spiesta tērēt FNB valūtas līdzekļus, lai kompensētu budžeta ieņēmumu deficītu. Atgādinām, ka “Neatkarīgā”, atsaucoties uz “Reuters” ziņu avotiem, 25. martā informēja par KF Centrālās bankas ziņojumu KF valdības vadītājam Mišustinam par Krievijai draudošo finanšu katastrofu iespējamā pasaules naftas cenu sabrukuma dēļ. Tagad “Trampa efekts” sācis darboties - jaunie tarifi izraisa ražošanas apjomu kritumu, samazinot naftas patēriņu. Pasaules naftas cenas turpina kristies ~7% robežās: “Brent” jēlnaftas barela iepirkuma cena noslīdējusi zemāk par 70 USD. Naftas kartelis OPEC, apzinoties, ka ekonomikas lejupslīdes apstākļos cenas neizdosies noturēt iepriekšējā līmenī, no maija sākuma palielinās kopējās naftas ieguves kvotas karteļa dalībniekiem par 411 tūkst. barelu diennaktī - trīs reizes vairāk par plānoto.
Vienīgās “labās ziņas” Krievijas ekonomikai: šī gada februārī tirdzniecības apgrozījums starp ASV un KF strauji palielinājās, sasniedzot 389,4 miljonus USD - maksimālo rādītāju kopš 2024. gada maija. Tiesa, skaitļi ir mikroskopiski salīdzinājumā, piemēram, ar Krievijas un Ķīnas tirdzniecības apgrozījumu, taču “dinamika ir pozitīva”. Savukārt Putina īpašais pārstāvis Boriss Titovs ir pārliecināts, ka naftas cenu sabrukums nāks par labu Krievijai: “Tramps dziedina Krievijas ekonomiku. No vienas puses, naftas cenas kritīs - tas ir negatīvi attiecībā uz budžeta ieņēmumiem, rubļa valūtas kursu, bet tas piešķirs impulsu, lai samazinātu Krievijas atkarību no izejvielu eksporta ekonomikas.”
Tikmēr Krievijas mediji ziņo, ka sākusies spēcīga krīze. Krievijas akciju tirgus ir piedzīvojis visspēcīgāko šoku. Tikai divas dienas pēc Trampa paziņojumiem un naftas cenu krituma Maskavas valūtas tirgus kapitalizācija samazinājusies par ~2 triljoniem RUR (~24 mljrd. USD), bet Maskavas biržas indekss nedēļas laikā zaudējis 8,05%, uzrādot sliktāko rezultātu kopš 2022. gada septembra.
Vienlaikus ASV fondu tirgus izsolēs fiksēts akciju indeksu krituma rekords pēdējo piecu gadu laikā. Akciju kapitalizācija turpina kristies, pārsniedzot 2,5 triljonus USD. “Dow Jones” sarucis par 4%, NASDAQ zaudēja 6%, S&P 500 - 4,8%, “Euro Stoxx 50” - 3,6%. Krituma ziņā seko Eiropa: Vācijas DAX -3%, Francijas CAC 40 -3,3%, Apvienotās Karalistes FTSE 100: -1,6%. Trešajā pozīcijā Āzija: Japānas Nikkei 225: - 2,8%, Honkongas Hang Seng: -1,5%, Ķīnas SZSE Component: -1,4%.
Eksperti šo dinamiku saista ar Trampa tarifu ieviešanu, kam, pēc viņa domām, jāstiprina ASV ekonomika un jāsamazina tās ārējās tirdzniecības bilances deficīts. Lielākais tirdzniecības deficīts ASV ir ar Āziju, ja neskaita Kanādu un Meksiku, kurām jaunie tarifi tika piemēroti vēl pirms 2. aprīļa. Attiecīgi arī lielākais tarifu palielinājums attiecas uz Āzijas valstīm. Ķīnai tarifi tika paaugstināti līdz 54% (Ķīna piemēroja 23% atbildes tarifus ASV importam jau nākamajā dienā pēc Trampa paziņojuma).
Taču mierīgākā tirgus reakcija pēc jauno tarifu izsludināšanas novērota tieši Āzijas valstīs, īpaši Ķīnā. Izskatās, ka Trampa tarifu trieciens gājis mērķim secen. Trieciens vissmagāk skāris ASV tuvākos sabiedrotos - Eiropu, Japānu.
Tarifi izraisīja asu investoru un analītiķu reakciju. Tiks pārkāptas globālās tirdzniecības plūsmas, palielinot uzņēmējdarbības izmaksas un palielinot inflāciju. It sevišķi tas ietekmēja lielāko ASV tehnoloģisko uzņēmumu akcijas, kas atkarīgas no starptautiskām piegādēm. Piemēram, “Dell Technologies” zaudēja 19% no savas vērtības, HP - 15%, “Western Digital” - 18%. Saskaņā ar “Goldman Sachs” prognozēm, tarifu pieaugums par 5% var samazināt uzņēmumu peļņu no “Standart &Poor`s500” akcijām par 1-2%. Ekonomisti bažījas, ka pašreizējā Trampa administrācijas politika var izraisīt stagflāciju - vienlaicīgu cenu pieaugumu un ekonomikas palēnināšanos.
Atgādinām, ka 2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jauniem tirdzniecības tarifiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. un 9. aprīlī. Papildus 10% bāzes likmei ASV diferencētie “atbildes tarifi” ir vērsti pret ASV tirdzniecības partneru asimetriskiem tirdzniecības ierobežojumiem, piemēram, Ķīnu (34%), ES (20%) un Japānu (24%).
