Vakar notikušajā Mākslīgā intelekta centra (Centra) dibināšanas pasākumā amatpersonas sacentās ar visskaistākajiem solījumiem par Latvijas ekonomikas augšupeju, tiklīdz šis centrs sāks darboties.
Centra dibināšanas pasākums notika Rīgas Tehniskajā universitātē. Ministru prezidente Evika Siliņa pasākuma dalībniekus sveica šim pasākumam atbilstošā stilistikā kā uz sienas vizualizēts tēls ar vārdiem, ka “mākslīgais intelekts noteiks mūsu attīstību turpmākajos 10 līdz 20 gados. Būsim tie, kas iet soli priekšā citiem." Pēc tam gandrīz visi runātāji atzīmēja, ka Centra dibināšana realizē aicinājumu, ar kādu pirms nepilna gada klajā nācis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Klātienē piedalījās Saeimas priekšsēdātāja Daiga Mieriņa un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Te vēlreiz jāpārlasa ministrijas nosaukums, kurā vides aizsardzība nomainīta ar viedo administrāciju. Tātad šī ministrija atbrīvota no daudziem citiem pienākumiem, lai varētu koncentrēties uz mākslīgo intelektu, ciktāl to vispār var attīstīt valsts savu iestāžu izpildījumā. Pagaidām mākslīgā intelekta attīstīšana notiek, veidojot aizvien nākamās iestādes, kuru ķēdes galā strādāšot mākslīgā intelekta rīku radītāji. Ministrijas pakļautībā jau ir Valsts digitālās attīstības aģentūra un tagad būs arī Centrs, kuram aģentūra sniegs sekretariāta pakalpojumus. Centrs definēts kā nodibinājums, kurā sadarbosies valstī pārstāvošās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Ekonomikas ministrija un Aizsardzības ministrija, privāto sektoru pārstāvošā Latvijas Informāciju un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) un Latvijas Universitāšu asociācija. Viss notiek tā, kā noteikts Mākslīgā intelekta (MI) attīstības likumā, par kuru Saeimā 6. martā nobalsoja 73 deputāti.
MI attīstīšanā valstij patiešām ir priekšrocības attiecībā pret privātajiem uzņēmumiem. Pirmkārt, ir nauda, kuras iztērēšana paredz atdevi pēc tik neskaidriem un tikai tālā nākotnē pārbaudāmiem kritērijiem, ka patiesībā ar ieguldījumu atdevi var nerēķināties. Otrkārt, valstij ir tiesības pašai noteikt, kas tas MI tāds ir kā tam jādarbojas atbilstoši valsts likumiem, noteikumiem u.tml. normām, kuras vienmēr var iegrozīt atbilstoši tiem MI produktiem, kādus valstij izdevies iegūt.
Latvijas mērogā uzskatāmākais piemērs tam, kā valsts iestāžu un kalpotāju darbs tiek pakārtots atbilstoši tam, kādu datorprogrammu izdevies sameistarot, ir tā saucamā e-veselība. Slimnīcas un privātārstu prakses gan saucas par uzņēmumiem, bet nosaukumiem nav nozīmes, jo lielāko daļu finansējuma tām dod valsts. Datu ievadīšana e-veselībā tāpēc ir šo iestāžu pamatuzdevums, kuru nekādi pacienti nedrīkst traucēt. Ļaunas mēles piebilst, ka e-veselības programma tomēr nav taisīta uz labu laimi, bet atbilstoši arī slimnīcu vadītāju un citu ievērības cienīgu personu vēlmēm, lai principā izslēgtu iespēju no sistēmā ievadītajiem datiem un to apstrādes rezultātiem saprast, kur īstenībā nonāk tagad jau pāris miljardu eiro gadā, kurus valsts atvēl medicīnai.
Centra dibināšana ir viens no apliecinājumiem, ka valsts iestādes apzinās MI produktu izmantošanas radītos riskus un cenšas tos samazināt. Kā bija ierakstīts Mākslīgā intelekta attīstības likuma anotācijā, “Latvijā iztrūkst ar MI risku pārvaldību saistītās kompetences un spējas gan saistībā ar MI aizliegto un augsta riska lietojumu monitoringu, gan ar aizsardzību pret MI ļaunprātīgu izmantošanu.” Turpat tālāk izklāstīts arī tā, ka “a) MI sistēmām kļūstot par būtisku sastāvdaļu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, finanšu sektors un valsts pārvalde, tās rada riskus, kas jāņem vērā valsts politikā. Neapzināta nepareiza izmantošana, ko izraisa kļūdas apmācībā vai aizspriedumi datos, var radīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot neaizsargātās sabiedrības grupas; b) Vienlaikus MI risinājumi var tikti izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. Pieaugot MI pielietojumam sabiedrībai būtiskos un kritiskos procesos un ar to saistīto risku ietekmei, ir jānodrošina nacionālās spējas pārvaldīt ar MI saistītos riskus, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizstāvību.”
Centra dibināšanai vajadzētu izraisīt pavērsienu uz MI produktu izmantošanu sabiedrības interesēs. Amatpersonas sacentās ar solījumiem, ka tā tas viss tiešām būšot. Centram “ir jābūt inovatīvai līderības un izcilības platformai,” teica I. Bērziņa. Viņa uzsvēra, ka esam realitātē, kurā tehnoloģijas gan iedvesmo, gan biedē. Demokrātisko valstu izaicinājumi ir nodrošināt, lai tehnoloģijas kalpo cilvēces attīstībai, nevis ir drauds.
LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzsvēra, ka “galvenā un svarīgākā lieta ir tā, ka mēs kā valsts esam pateikuši, ka gribam šo MIC, un ka gribam un varam darboties kopā". Latvija spēšot būt valsts, kura gudri izmanto mākslīgo intelektu un datus, kā arī rada jaunus risinājumus utt.
Latvijas Universitāšu asociācijas padomes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons it kā mazliet piebremzēja labo solījumu straumi, atzīmējot to, ka Centrs tiekot dibināts mazliet novēloti, jo mākslīgā intelekta platformas ir realitāte jau šodien. Tomēr te var manīt gudru ziņu, ka Centrs neparādās ar solījumiem nodarboties ar to, ko neviens nespēj ne vārdos izteikt, ne iedomāties. Nē, MI produkti jau ir realitāte, kurā Centrs iekļausies. Centrs būs platforma, kurā jaunas idejas varēs novirzīt tautsaimniecības attīstībai. Centrā pulcējušies dažādu jomu eksperti palīdzēs augstskolām izpildīt to nolikumos un citos dokumentos ierakstītos solījumus būt atvērtām sabiedrības pieprasījumam, pasniegt pieradījumos balstītas studiju programmas utt.
D. Mieriņa atzina, ka sākotnēji bijuši daudzi jautājumi, kāpēc tāds Centrs vajadzīgs. Viņas atbilde tāda, ka “mēs visi gribam, lai Latvija būtu piemērs tam, ka mākslīgā intelekta palīdzību var veicināt tautsaimniecības izaugsmi un mūsu visu labklājību”.
Kaut nelielu ieskatu Centra darba plānos centās sniegt VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Plašākā tvērumā Centrs sniegšot atbildes uz tiem izaicinājumiem Latvijai, kas saistās ar konkurētspēju un produktivitāti. Solis konkretizācijas virzienā bija sacītais par to, ka Centra stratēģiskās prioritātes būšot inovācijas un komercializācija, drošība un uzticamība, mākslīgais intelekts publiskajam sektoram, latviešu valodas un kultūras stiprināšana mākslīgā intelekta jomā, kapacitātes celšana un talantu piesaiste, kā arī datu nodrošināšana mākslīgā intelekta apmācībām.
Organizatoriskā situācija centrā tāda, ka izveidota Centra padome, kuras locekļi piekrituši strādātu bez atlīdzības. Viņu pirmais uzdevums ir atrast Centram direktoru un dot viņam darba uzdevumus šim gadam un turpmākajiem gadiem. Direktoru paredzēts nolīgt uz pieciem gadiem. Ar 1. aprīli datēts E. Siliņas valdības lēmums Centra izveidei piešķirt 370 000 eiro.
Daļēji Latvijas valstij piederošā sakaru u.c. datortehnoloģiju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” prezidents Juris Binde Centra atklāšanas pasākumā pieteica uzņēmu ziedojumu centam (attēlā). M. Binde sacīja, ka 50 tūkstoši eiro ir “ne ļoti liela nauda", ar ko pietiks “viena cilvēka finansēšanai, lai viņš izstrādā Centra darba plānu".
Sarunā ar “Neatkarīgo” J. Binde uzsvēra to, ka MI tikpat labi var dēvēt daudz parastākos vārdos, ka tā ir sarežģīta datorprogramma, nevis kaut kas īpašs, kā vismaz Latvijā līdz šim nav bijis. Nē, daudzas mūsu programmas kvalificējas mākslīgā intelekta apzīmējumam, taču jāpieliek lielas pūles, lai arī nākamās datorprogrammas būtu tajā līmenī, ko pasaule arī turpmāk atzīs par mākslīgo intelektu vai tā produktiem. Attīstība šajā nozarē notiek tik strauji, ka atpalikt no tās var arī tie, kuriem līdz šim labi izdevies konvertēt savu intelektu mākslīgajā intelektā. Latvijas Saeima un valdība radījusi dažus organizatoriskus priekšnoteikumus, lai Latvija no šādas attīstības neizkristu.
