Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi iepazīstināt ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas projektu 34,4 miljardu eiro vērtībā, ar kuriem jau 2030. gadā padarīt Latviju no elektrību importējošas par elektrību eksportējošu valsti un palētināt elektrību no 80 līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh).
Šī nedēļa iesākās ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas 2025.-2050. gadam projekta atrādīšanu Rīgas pilī Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un viņa sapulcinātajiem ekspertiem. Trešdien, 26. martā KEM valsts sekretāre Līga Kurevska un parlamentārais sekretārs Jānis Irbe izvilkumus no šī projekta rādīja un komentēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas locekļiem. Maijā visa Saeima varēs izrunāties par enerģētiku, kam būšot atvēlēta atsevišķa sadaļa debatēs par ekonomiku. Galu galā Saeimai jāizlemj ne tikai par dokumenta saturu, bet arī par statusu: vai to noformēt kā likumu, vai kā deklarāciju, vai kā pielikumu Saeimas sēdes protokolam.
Enerģētikas stratēģijas izklāstījumā ir iezīmes, kas atsauc atmiņā mācību par komunismu, kur “ražotājspēki attīstīsies un visi sabiedriskā bagātības avoti plūdīs varenā straumē". 1961. gada rudenī Padomijas varas aparāts atbilstoši Komunistiskās partijas kongresa lēmumam sāka sludināt, ka tā tas viss būšot 1980. gadā. Turpat gan bija arī maza atruniņa, ka tā viss būšot “pamatā (“в основном”), kas varbūt ne vienmēr un ne visiem uzreiz saskatāms. Solīšana beidzās ar anekdoti, ka komunisma vietā 1980. gadā sarīkotas vasaras olimpiskās spēles Maskavā.
Toreizējiem solījumiem ir līdzība Enerģētikas stratēģijā ierakstītajiem mērķiem, “ka 2050. gadā Latvija ir reģiona energocenu līderis, Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi. Ražošanā dominēs vēja un saules enerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir enerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. Rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.”
Tāpat kā toreiz komunismam, tā tagad arī Latvijas enerģētikas nākotnei kopējā ekonomikas ietvarā pienākas savi skaitliskie rādītāji:
| Rādītājs | 2024. gadā | 2050. gadā |
| Iekšzemes kopprodukts miljardos eiro* | 40 | 100 |
| Importēto energoresursu īpatsvars % | 45 | 22 |
| Elektroenerģijas ražošana TWh** | 6 | 25 |
| Elektroenerģijas patēriņš TWh** | 7 | 19 |
| Atjaunojamo energoresursu izmantošanas jauda MW*** | 679 | 7 500 |
| Elektrības cena* eiro/MWh | 80 | 59 |
*Šeit domāts iekšzemes kopprodukts salīdzināšanai saglabātās 2023. gada cenās. Pēc pavisam nesen piedzīvotā inflācijas lēciena ar ātrumu 12 mēnešos 22% būtu pārāk vieglprātīgi mēģināt uzminēt, vai Latvijas IKP faktiskajās cenās ap 2050. gadu izrādīsies 200, 500 vai 1 000 miljardi (viens triljons jeb jau triljoni) eiro; un pat nesāksim dalīties ar pieņēmumiem, vai naudas vienības Latvijā tad joprojām sauks par eiro un kādā statusā būs Latvija ar savu vai kādā citā konfigurācijā aprēķināmu IKP. Tāpat arī par elektrības cenu jānorāda, ka tās faktiskā samazināšanās noteikti nebūs tās nomināla samazināšanās, ja izlaiž eiro denominācijas un nomaiņas varbūtības. Elektrības cenas pazemināšanās prognozes izvērtējumam, ja 2050. gadā tas kādu interesēs, nāksies meklēt tādus salīdzinājumus kā elektrības un maizes cenu attiecības 2025. un 2050. gadā.
**Apzīmējuma atšifrējums ir terravatstundas.
***Vēja un saules enerģijas izgūšanas gadījumā sevišķi būtiski norādīt, ka uzstādītās ieguves jaudas megavatos nesakritīs ar iegūto enerģijas daudzumu megavatstundās vai terravatstundās, jo faktiski iegūtās enerģijas daudzumu noteiks vēja un saules gaismas daudzumi.
Attiecībā uz enerģētisko mērķu sasniegšanai vajadzīgajiem 34,4 miljardiem eiro jāatkārto tas pats, kas par IKP un elektrības cenām. Proti, ka šeit darīšana ar 2023. gada cenu līmeni, kam noteikti būs maz kā kopīga ar ieguldījumu apjomu faktiskajās cenās. Uzskatāmākais piemērs tam ir “Rail Baltica” projekta izpildes izmaksu desmitkāršošanās laikā no 2016. līdz 2025. gadam pat bez projekta izpildes kaut cik būtiskā apjomā un bez ārkārtējiem notikumiem Eiropas Savienībā un eirozonā. Ja “Rail Baltica” būvēšana tiks turpināta vēl vismaz desmit gadus, tad var gadīties, ka būvdarbu izmaksas desmitkāršosies vēlreiz.
Viens no pamatnosacījumiem Enerģētikas stratēģijas izstrādei un izpildei ir Latvijas iedzīvotāju skaits. Tā noteikšanā stratēģijas izstrādātāji ir vienkārši turpinājuši tagadējo iedzīvotāju skaita samazināšanās līniju, kas 2050. gadā nonāktu līdz 1,5 miljoniem cilvēku valstī. Grūti no KEM prasīt pievēršanos vēl arī demogrāfijai, taču disonanse starp enerģētikas rādītāju kāpinājumu un cilvēku skaita samazinājumu ir vairāk nekā uzkrītoša. To atklāj pavisam īsa domu gaita, ka stratēģija pieņem tagadējā valsts iedzīvotāju sastāva saglabāšanos, taču tādā gadījumā tas būs ārkārtīgi novecojis iedzīvotāju sastāvs. Ļoti maz Latvijas iedzīvotāju tad būs fiziski spējīgi uzkāpt stabā, kas bieži vien kalpo arī par enerģētikas nozares simbolu. Par vairākus gadu desmitus attālu nākotni stāstīt var jebko, ka tad stabos kāps roboti, bet 70-80 gadus veci cilvēki viņus vēros un koriģēs, sēžot kaut vai ratiņkrēslos, kas aprīkoti ar robotu vadības pultīm. Diemžēl šādas ainiņas uzbur drīzāk ironija nekā laba ticība, ka tā tiešām notiks.
Ar vislielāko nopietnību jāpasaka tas, cik problemātiski būs savienot enerģētikas modernizāciju par 34,4 miljardiem eiro, kas tagad atbilst valsts divu gadu budžetu summai (tā varētu būt salīdzināšanai derīga mērvienība arī tad, kad viena gada budžets pārsniegs 100 miljardus utt.) ar nupat pasludināto militarizāciju. Tā taču prasīs daudz nodarbināto gan aizsardzības rūpniecībā, gan armijā. Pie tā paša arī “Rail Baltica” projekta turpināšana un vēl arī bērnu radīšana un audzināšana, lai Latvijā 2050. gadā būtu vismaz 1,5, nevis 0,5 miljoni cilvēku.
Saskanīga ir iedzīvotāju skaita samazināšanās ar elektrības pārprodukcijas sasniegšanu un eksportu par spīti tam, ka elektrības vietējo patēriņu paredzēts gandrīz trīskāršot. Elektrību plānots iegūt visvairāk no vēja, kas prasīs celt 200-300 metrus augstus torņus ar 100 metrus gariem spārniem (rādītāji noapaļoti droši vien pārspīlējuma virzienā). Latvijas iedzīvotāji ļoti daudzās vietās gatavi deleģēt cīnītājus pret vēja torņiem, kas apdraudot visu dzīvo un arī nedzīvo - apdraudot kultūrvēsturisko ainavu. Ainavu sargi bija pamanījušies iekļūt Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē un L. Kurevskai nācās tērēt daudz mentālās enerģijas, lai viņus pielabinātu. Tāpēc jo mazāk Latvijā iedzīvotāju, jo vairāk atliks vietas vēja torņiem tur, kur patiešām neviens vairs nedzīvos tādā tuvumā, ka uz viņu mājokļiem kristu simtiem metru augsto torņu garās ēnas.
Šeit dots pavisam neliels ieskats Latvijas Enerģētikas stratēģijā 2025.-2050. gadam. Uzsvars likts uz problēmām ar un ap elektroenerģiju atbilstoši tam, kā šo dokumentu prezentēja L. Kurevska un J. Irbe. Atsevišķus stāstus pelna gan Latvijas iedzīvotājiem un ražotājiem vajadzīgā siltuma sagādāšana, gan fosilas izcelsmes degvielu izmantojošo transporta līdzekļu nomaiņa ar atjaunojamos energoresursus izmantojošiem transporta līdzekļiem.
