ES briest pensiju reforma. Ja dalībvalstis nepakļausies, tās var zaudēt ES finansējumu
Eiropas Komisija apsver iespēju sasaistīt pensiju reformu ar naudas izmaksām no ES nākamā 2 triljonu eiro budžeta, cenšoties aizsargāt dalībvalstu finanses no gaidāmās demogrāfiskās krīzes, raksta “Politico”.
Trīs ES augsta ranga amatpersonas pastāstīja, ka ES izpildvaras iestādes apsver iespēju atbalstīt valstu vāji attīstītās valsts pensiju sistēmas, iesakot atsevišķām valstīm pensiju uzkrājumu politiku.
Ja ES dalībvalstis ignorēs šos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, tās, iespējams, nesaņems pilnu daļu no ES septiņu gadu budžeta, sākot jau no 2028. gada.
“Mūsu uzdevums ir palīdzēt valstīm paveikt sarežģīto,” sacīja augsta ranga Komisijas amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma.
ES šobrīd ir jācīnās ar problēmu gūzmu, ko veido augsts parāds, iedzīvotāju novecošanās un dzimstības samazināšanās.
Vairāk nekā 80 procenti ES pensionāru 2023. gadā paļāvās uz valsts pensiju kā vienīgo ienākumu avotu, un viens no pieciem ES pilsoņiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir pakļauts nabadzības riskam, kas veido 18,5 miljonus cilvēku.
Šobrīd mērķis ir divējāds: mazināt spiedienu uz valsts kasi un palīdzēt izveidot ASV stila kapitāla tirgu, liekot lietā cilvēku ilgtermiņa uzkrājumus.
Tomēr šī ideja būtu politiski sarežģīta, un finanšu ministru vietnieki par to satraucas - pensiju politika atrodas tālu ārpus ES izpildvaras juridiskās darbības jomas.
“Pensiju reformu nevar nopirkt,” sacīja finanšu ministra vietnieks. “Tā skars demokrātijas būtību.”
Otrdien Briselē policija sadūrās ar arodbiedrībām, kas protestēja pret taupības pasākumiem, kas ietver pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 65 līdz 67 gadiem. Savukārt Francijā 2023. gadā notika vairākus mēnešus ilguši protesti, kad prezidents Emanuels Makrons paaugstināja pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem.
Nesen amatā atjaunotais Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornu otrdien paziņoja, ka viņš iesaldēs Makrona pensiju reformas, lai pārvarētu parlamentāro krīzi, kuras dēļ nav iespējams pieņemt budžetu. Reformu atlikšana nākamgad Parīzei varētu izmaksāt līdz pat 400 miljoniem eiro laikā, kad valdība cenšas savilkt jostas un samazināt valsts pieaugošo parādu slogu.
Komisijas uzmanības centrā nebūs pensionēšanās vecuma noteikšana - reformu plāni tā vietā koncentrējas uz iedzīvotāju stimulēšanu krāt pensijai un uzņēmumu mudināšanu piedāvāt darbiniekiem korporatīvos pensiju plānus.
Šie pasākumi ir daļa no ikgadējā fiskālās uzraudzības pasākuma, ko Komisija izmanto, lai koordinētu ekonomikas politiku visā blokā. Šie ieteikumi tiek apspriesti ar ES galvaspilsētām, lai risinātu valsts steidzamākās ekonomiskās problēmas. Komisija neuzskata šo par piespiešanu, bet gan tikai par pamatotu ekonomiku.
