Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3.00, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Līdz ar to nakts kļūs īsāka un svētdienas rīts pienāks ātrāk, nekā ierasts.
Šī izmaiņa var ietekmēt ikdienas ritmu, tāpēc ieteicams savlaicīgi pielāgoties jaunajam laikam. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuri plāno ceļojumus vai ikdienas gaitas, izmantojot sabiedrisko transportu.
Pulksteņa pagriešana var radīt izmaiņas kustības grafikā, tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ieteicams iepriekš pārbaudīt aktuālos transporta sarakstus.
Lai gan pulksteņa rādītāju pagriešana var šķist neliela izmaiņa, tā var ietekmēt mūsu miega režīmu un pašsajūtu. Tādēļ vērts jau laikus pielāgoties jaunajam laikam, piemēram, dodoties gulēt nedaudz agrāk, lai nodrošinātu pietiekamu atpūtu un vieglāku pāreju uz vasaras laiku.
Latvijā pāreju uz vasaras laiku nosaka Ministru kabineta noteikumi “Par pāreju uz vasaras laiku”. Saskaņā ar tiem katru gadu marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 pēc otrās joslas laika pulksteņa rādītāji tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu. Savukārt oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 tie tiek pagriezti atpakaļ par vienu stundu. Šī kārtība ir saskaņota ar Eiropas Savienības noteikumiem - pāreja uz vasaras laiku visās ES dalībvalstīs notiek vienā un tajā pašā datumā, pamatojoties uz Eiropas direktīvu.
Ekonomikas ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viedokļi saskan jautājumā par nepieciešamību pārtraukt laika grozīšanu. Tā vietā būtu nepieciešams vienots Eiropas lēmums par pāreju uz vasaras laiku un pastāvīgu palikšanu tajā, tā savās atbildēs portālam “nra.lv” norāda gan Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Balgalve, gan LTRK sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Seržante.
Atbilstoši publisko pārvaldes iestāžu, NVO, uzņēmēju un iedzīvotāju paustajam viedoklim, kā arī ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un vasaras laika pozitīvos ieguvumus, Ekonomikas ministrija atbalsta ideju veikt pāreju uz vasaras laiku un tajā palikt pastāvīgi, pārtraucot sezonālo laika maiņu. Lai gan enerģijas ietaupījumi bijis viens no galvenajiem argumentiem par labu pašreizējai sistēmai, pētījumi liecina, ka šīs pārejas nodrošinātais vispārējais ietaupījums nav būtisks. Turklāt rezultāti atšķiras arīdzan atkarībā no citiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un jaunu tehnoloģiju ieviešanas.
Ministrijā uzskata, ka Latvijai būtu jāatsakās no sezonālās laika maiņas un pastāvīgi jāpāriet uz vasaras laiku. Tas, pēc ministrijas domām, nodrošinātu garāku gaišās dienas daļu cilvēku aktīvajās stundās, kas nāktu par labu gan ekonomikai, gan iedzīvotāju labsajūtai. Gaišie vakari dotu iespēju ilgāk baudīt dienasgaismu, kas no veselības viedokļa būtu vērtīgs risinājums - ilgāks laiks ārpus telpām, vairāk iespēju fiziskām aktivitātēm un līdz ar to labāks emocionālais stāvoklis.
Eiropas Komisija ir veikusi plašu sabiedrisko apspriešanu, kurā noskaidrojās, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju atbalsta laika maiņas atcelšanu. Latvijā noskaņojums ir līdzīgs - 85% respondentu uzskata, ka pulksteņa grozīšana būtu jāizbeidz, starp kuriem lielākā daļa dotu priekšroku vasaras laikam - uz šādiem datiem atsaucas Ekonomikas ministrija. Tomēr, lai pārmaiņas notiktu, nepieciešams vienots lēmums Eiropas Savienības līmenī. Haotiska pieeja, kur katra valsts izvēlētos savu laika joslu, varētu radīt sarežģījumus transporta sistēmā, uzņēmējdarbībā un citās jomās.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau 2018. gadā atbalstīja atteikšanos no sezonālās laika maiņas un kopš tā laika savu viedokli nav mainījusi. Pēc uzņēmēju domām, pulksteņa griešana radot vairāk izaicinājumu nekā ieguvumu - ne tikai ietekmē cilvēku pašsajūtu un darba produktivitāti, bet arī sarežģī starptautiskās sadarbības procesus. Īpaši būtiski tas ir nozarēs, kur precizitātei un skaidrai koordinācijai ir liela nozīme, piemēram, loģistikā, aviācijā un IT sektorā.
Arī LTRK uzsver, ka mūsdienās enerģijas ietaupījums vairs nav būtisks arguments, jo tehnoloģiju attīstība un mainīgie darba paradumi padarījuši šo faktoru maznozīmīgu. Tāpēc organizācija nesaredz pietiekami spēcīgus iemeslus, lai turpinātu pulksteņa grozīšanu. Tomēr svarīgi nodrošināt vienādu pieeju visā Eiropas Savienībā, lai izvairītos no situācijas, kur kaimiņvalstis atrodas dažādās laika zonās, radot sarežģījumus uzņēmējdarbībā. LTRK arī norāda, ka gan uzņēmēji, gan sabiedrība Eiropas Savienībā kopumā atbalsta atteikšanos no laika maiņas. Tāpēc organizācija uzskata, ka atteikšanās no sezonālās laika maiņas būtu solis pareizajā virzienā, ja vien tas tiks saskaņots ar citām ES valstīm. LTRK ir gatava iesaistīties diskusijā, ja šis jautājums atkal nonāks dienaskārtībā.
Pulksteņa grozīšana ir temats, kas regulāri raisa diskusijas gan sabiedrībā, gan uzņēmēju un politiķu vidū. Lai gan vēsturiski tā tika ieviesta ar mērķi ietaupīt enerģiju un efektīvāk izmantot dienasgaismu, mūsdienu tehnoloģijas un mainīgie darba paradumi šo argumentu padarījuši maznozīmīgu. Latvijā, kā rāda gan Ekonomikas ministrijas, gan uzņēmēju pārstāvju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - viedoklis, lielākā daļa sabiedrības un ekonomikas dalībnieku atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pastāvīgu palikšanu vasaras laikā. Šādam viedoklim, visticamāk, piekritīs arī visi tie, kas pamanījušies tādēļ nokavēt, piemēram, vilcienu vai lidmašīnu.
