Dzimstības radītājos Latvija divreiz pēdējā vietā Baltijā

Šā gada pirmo sešu mēnešu dzimstības radītāju salīdzinājums apkauno Latviju Baltijas valstu salīdzinājumā un lieku reizi prasa no valdības izrādīt labo gribu – prasa naudu bērnu piedzimšanas un uzturēšanas pabalstu palielināšanai no nākamā gada valsts budžeta.

Varbūt patiešām par naudu, bet varbūt ar likteņa laipnību Latvijai var izdoties pēc gada atrast tādus demogrāfisko datu salīdzinājumus, kuros Latvija vairs neatrodas pēdējā vietā Baltijā. Ir taču jau iepriekš bijuši arī tādi laika posmiņi, kuros dzimstība Lietuvā vai Igaunijā samazinājusies straujāk nekā Latvijā. Runa visur un vienmēr bijusi par ātrākiem vai lēnākiem samazinājum, nevis par samazinājumu pāriešanu svārstībās kā demogrāfiskās situācijas stabilizācijas formā. Dzimstības samazinājums visās Baltijas valstīs tāds, ka neviena no šīm valstīm nespēs jau nākamās paaudžu nomaiņas laikā saglabāt savi kā cilvēku kopumu, kas dzīvo pēc tagadējiem rakstītajiem un nerakstītajiem likumiem. Tomēr - nav komfortabli Latvijai izcelties ar vissliktākajiem rādītājiem pat tad, ja saprotam, ka dzimstības radītāju atšķirības starp Baltijas valstīm tikai kosmētiskas.

Latvijai izpalīdz kaimiņvalsts Baltkrievija

Ja paļaujamies nevis uz pašu spēkiem jeb pašu naudu, bet uz likteņa dāvanām, tad tādu ir pasniegusi Latvijas kaimiņvalsts Baltkrievija. Proti, pilnīgi negaidīti tā nupat atklājusi savus 2024. gada demogrāfiskos radītājus. Tas pārsteidzoši, jo šādi dati tika slēpti kopš 2020. gada. Baltkrievijas statistikas iestādes publiskajā datu bāzē tagad 2019. gadam ar 87 602 jaundzimušajiem seko 2024. gads ar 58 998 jaundzimušajiem.

Baltkrievijas atzītais dzimstības kritums pamanāmi straujāks nekā jebkurā no Baltijas valstīm par spīti tam, ka Baltkrievija pieteikusi sevi par vislabāko padomju laika pārvaldes un sadzīves vērtību glabātāju. Savukārt pieklājīgi augsta dzimstība skaitās par vienu no labākajiem, skaidrākajiem, uzskatāmākajiem šo vērtību apliecinājumiem. Te gan jāizdara atruna, ka dzimstība vēlīnajā sociālismā bija ne augsta pati par sevi, bet tikai augstāka, ja to salīdzina ar dzimstību tagad. Skatoties no šodienas, toreizējā dzimstības intensitāte šķiet kā virsotne, lai gan Padomijas eiropeiskajā daļā, tajā skaitā Latvijā un Baltkrievijā mirstība pārsniedza dzimstību jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadu vidus. Jau toreiz valsts pārvaldes aparātā bija cilvēki, kuri saprata depopulācijas draudus šī aparāta saglabāšanai. Cīņā pret šiem draudiem tika sūtīti publicisti, kuri atļāvās un kuriem atļāva kaut ierobežotās dozās celt trauksmi jeb tračus par dzimstības samazinājumu.

Kā valstis raksturo dzimstības radītāji absolūtos skaitļos

Baltijas valstu un Baltkrievijas statistikas iestāžu elektroniskajās datu bāzēs eksponēto datu rindu iesniegšanās pagātnē ir dažāda. Jaundzimušo skaits gadā visās četrās valstīs uzrādīts kopš 2016. gada ar jau minēto atrunu par 2020.-2023. gada datu iztrūkumu Baltkrievijā. Baltijas valstis paziņo savu jaundzimušo skaitu katru mēnesi, kas ļauj salīdzināt šo valstu dzimstības radītājus šā gada pirmajos sešos mēnešos. Tas jau pietiekami ilgs laika periods, lai varētu spriest par tendencēm, nevis par nejaušībām, kam liels iespaids uz dzimstības sadalījumu pa mēnešiem. Arī šogad atrodami mēneši, kad dzimstības samazinājums Latvijā lēnāks nekā kaimiņvalstīs. Kopumā tomēr nav apstrīdama Latvijas pēdējā vieta Baltijā, ja lietojam ierasto atskaites sistēmu jeb terminoloģiju, pēc kuras augstāka dzimstība ir labāka par zemāku dzimstību.

Jaundzimušo kopskaitu katrā valstī diktē tās iedzīvotāju skaits, kas pamanāmi atšķirīgs starp Baltijas valstīm un kur nu vēl starp šīm valstīm un Baltkrieviju, kuras pieteiktais 9,1 miljons iedzīvotāju šā gada 1. janvārī lielāks nekā trijās Baltijas valstīs kopā. Tāpēc valstu salīdzināšanai tiek izmantoti procenti, kuru izskaitļošanas rezultāti sniegti attēlā, ar kādu šis raksts pieteikts. Taču cilvēku kopumu nākotnes saprašanai ir vajadzīgi dati arī par to, kā šo kopumu spēja sevi atražot izsakāma absolūtos skaitļos. Tāpēc norādām procentuālajiem salīdzinājumiem izmantoto jaundzimušo skaitu dažādās valstīs un laika periodos:

No šīs tabulas redzams, ka jaundzimušo skaits Lietuvā un Igaunijā sarucis zem psiholoģiski vieglāk un tāpēc sāpīgāk uztveramām robežlīnijām, kādas lietuviešiem bija 20 tūkstoši, bet igauņiem - 10 tūkstoši jaundzimušo gadā. Šā gada dati ļauj spriest, cik straujā tempā 10 tūkstošu jaundzimušo robežlīnijai tagad tuvojas Latvija. Mums aktuālā robežlīnija bija 1 000 jaundzimušo mēnesī, zem kuras Latvija palīda pērnā gada novembrī:

Kopš Latvijas statistiķi publicē jaundzimušo skaitu pēc tā skaitīšanas un pārskaitīšanas divu mēnešu laikā, pagaidām nav piedejami dati par jūliju un kur nu vēl par augustu, kas nav noslēdzies. Vājas cerības paliek, ka dzimstības sezonālās svārstības, ko diktē nākamo vecāku priekšstati par vieglāku jaundzimušo aprūpi gada siltajos mēnešos, uzšūpos jūlija vai augusta rādītājus virs tūkstoša, bet ticamāk, ka jaundzimušo skaits zem tūkstoša pilnībā atbilst Latvijas pašreizējā iedzīvotāju kopuma spējām un iespējām.

Dzimstību veicina karš, nevis labklājība (pabalsti)

Cīņā par “tradicionālajām vērtībām” kopumā un par dzimstību jo īpaši sevi pieteikusī Krievija savus demogrāfiskos datus noslepenojusi. Tajā skaitā netiek publiskota dzimstība, lai gan ar Krievijas karošanu Ukrainā pārliecinoši var pamatot tikai mirstības datu slēpšanu. Proti, lai iepriekšējās un aktuālās mirstības datu salīdzinājums neatklātu šajā karā kritušo iebrucēju skaitu. Nākas paļauties uz Krievijas demogrāfisko datu zinātāja simbola vietu ieņēmušā Alekseja Rakšas pausto sociālajos tīklos, ka šā gada pirmajā pusē pret pagājušā gada pirmo pusi -4% pēc jaundzimušo kopskaita, no kā -2% atbilst bērnu radīšanas vecumā esošo sieviešu skaita samazinājumam un pārējie -2% - dzimstības intensitātes samazinājumam.

Kā redzams, Latvija dzimstības samazinājumā apsteigusi Krieviju par 10 procentpunktiem, lai gan tajā atskaites sistēmā, kādā mēs dzīvojam, rezultātam vajadzētu būt tieši pretējam. Skaidrs taču, ka Latvijā cilvēki dzīvo daudz augstākā labklājībā un lielākā drošībā nekā Krievijā, ja vērtējam šā brīža situāciju, nevis nākotni, ko it kā saskatot gaišreģi, nevis normāli cilvēki. Tomēr šeit dzimstības samazinājum summējas bērnu radīšanas vecumā esošo sieviešu skaita samazinājuma par 2% un dzimstības samazinājuma par 12%. Tas vēl viens arguments, ka pabalstu palielināšana dzimstību nepalielinās, t.i., dzimstības samazinājumu nebremzēs statistiski apliecināmā veidā. Taču tieši tāpēc Latvijas valstij jāizrāda rūpes par dzimstības saglabāšanu, lai kliedētu bažas, ka valsts pašlikvidēšanās tiek gatavota jau visdrīzākajā laikā, nevis pēc 20-30 gadiem, kad tai paaudzei, kas izaugusi no mazāk nekā tūkstoša jaundzimušo mēnesī, būs jānomaina paaudze ar 2-3 tūkstošiem jaundzimušo mēnesī.