ASV prezidents Donalds Tramps savu paziņojumu par muitas tarifu celšanu valstī ievedamiem medikamentiem pamato kā cīņu par taisnību jeb cīņu pret netaisnību, ka “mēs subsidējam citu cilvēku [domāti tie, kas dzīvo ārpus ASV, tajā skaitā Latvijā] veselības aprūpi, kuri ir samaksājuši tikai daļu no tā, ko maksājam mēs.”
D. Tramps dzīvo savā pasaulē jeb darbu grafikā - kā nedēļas nogale klāt, tā Tramps paziņo par lēmumu, rīkojumu un ASV varas iestāžu rīcību, kuras dēļ visa pasaule sakustas kā kar mietu pabakstīts skudru pūznis. Pirms dažām dienām bija pienākusi kārta paziņojumam par 100% ievedmuitu uzlikšanu ASV ievedamiem medikamentiem. Tarifu spēkā stāšanās ne pirmdien, bet 1. oktobrī šīs nedēļas vidū. Paziņojums skaļš un nozīmīgs, liekot visu valstu plašsaziņas līdzekļiem mesties uz savu valstu statistikas datu bāzēm noskaidrot, cik liels ir šajās valstīs ražoto zāļu eksports uz ASV, kas tagad apdraudēts.
Latvijai jācieš nevis par eksporta apdraudējumu, bet par to, ka nemaz neesam spējuši nokļūt uz dzīves svētkiem ar gada budžetu 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Tik liela ir ASV ievesto zāļu vērtība naudā. Latvijai šā gada septiņos mēnešos eksportējusi uz ASV farmācijas produktus 107 910 eiro vērtībā, tajā skaitā jūlijā 61 eiro vērtībā. Ah, ah, ah un vēlreiz ah, ka tā tas noticis mēnesī, kad ASV zāļu importētāji grābuši visu, ko var paspēt sagrābt, lai izveidotu zāļu rezerves Trampa solītās muitas likmju celšanas radīto neskaidrību laika pārlaišanai.
Bet izrādās, ka Trampa tarifi bliezīšot, ja viņa plāns izdosies, pa Latviju citā veidā. Kādā?! Tādā, ka D. Tramps piespiedīšot celt visā pasaulē medikamentu cenas, lai medikamentu ražotāji varētu vairāk nopelnīt un peļņu ieguldīt jaunu medikamentu izstrādē, kas tagad katram jaunam medikamentam prasa miljardus dolāru vai eiro. Tagad esot tā, ka ASV dzīvojošie 4% pasaules iedzīvotāju nodrošinot 2/3 peļņas farmācijas lielražotājiem, kuri novirza daļu šīs naudas jaunu produktu izstrādei.
Brīnumzāles par fantastiskām cenām
Patiešām, medikamentu cenas ASV esot vairumā gadījumu 3-4 reizes augstākas nekā valstīs, kurās dzīves līmenis un stils daudz maz salīdzināms. Ir arī trakāki piemēri. Insulīns ASV septiņreiz dārgāks nekā jebkur pasaulē, jo vajadzīgs cilvēkiem, kas gandrīz burtiskā nozīmē uzsēdinātu uz adatas - nomirtu bez kārtējās insulīna injekcijas ik pēc dažām stundām. Tādi cilvēki maksā, cik vien spēj samaksāt vai kamēr spēj samaksāt. Iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās D. Trampa konkurente Kamala Harisa solījusi nodrošināt, lai insulīna mēneša deva nevienam cukurslimniekam nepārsniegtu 35 ASV dolārus mēnesī. D. Tramps pārsolīja konkurenti pirms vēlēšanām un turpina solīt pēc vēlēšanām. Muitas tarifu paaugstināšanu viņš piesaka kā veidu, ar kādu samazināt recepšu medikamentu cenas ASV par 59-90%.
Zāļu cenu samazinājumam ASV teorētiski vajadzētu atspoguļoties zāļu cenu pieaugumā Latvijā, lai zāļu lielražotāji nebūtu spiesti pārtraukt jaunu medikamentu izstādi. Savukārt pārtraukt šo izstrādi tie nevar un negrib, jo šādus medikamentus pieprasa cilvēki, kuru rīcībā neierobežotas naudas summas, globālo farmaceitisko koncernu īpašnieki ir šo cilvēku vidū. Pieprasījuma vadmotīvs tāds, lai aizvien jaunu zāļu izstrādē tiktu radīts brīnumzālēm līdzīgu zāļu kopums, kas nodrošinās to lietotājiem ilgmūžību ar tendenci uz mūžīgu dzīvi.
Mierinājums Latvijai, ka mūsu mazais iedzīvotāju skaits ietilpt daudz lielākā cilvēku skaitā visā pasaulē, uz kuriem D. Tramps apņēmies pārlikt brīnumzāļu radīšanas izdevumus. Vismaz pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka naudas summa paliks viena un tā pati, ja 4% maksātāju sāks maksāt par 90% mazāk, bet 96% maksātāju - par 4% vairāk. Tā nav prognoze zāļu cenu izmaiņām ne ASV, ne Latvijā. Tie, kuri tagad tikuši pie vārda kā prognozēt spējīgi, vienojušies tikai par to, ka D. Tramps tiešām satricinās pasaules zāļu tirgu. Šo satricinājumu izraisītās zāļu cenu izmaiņas katrs var paredzēt pēc savas pārliecības. Tajā skaitā uzskatīt, ka viss būs kā parasti - ka ievedmuitu paaugstināšana cels cenas ASV un D. Trampa dīvainības apmaksās paši amerikāņi.
Sabakstītā skudru pūžņa efektu izraisa D. Trampa lēmuma pieteikums, ka ASV no 1. oktobra uzliek zāļu importam 100% ievedmuitu. Lēmuma saturs izdzēš lielāko daļu no sava pieteikuma. Jā, 100% ievedmuita, bet ar vismaz trijiem nosacījumiem, ka
Pie atšķirības starp D. Trampa paziņojumiem un ASV varas iestāžu rīcību pasaule paguvusi pierast. Tāpēc arī šajā gadījumā satraukums galvenokārt par to, kā ASV muitas iestādes ar Trampa ziņu vai varbūt bez Trampa ziņas un pretēji Trampa nodomiem traktēs viņa rīkojumu iekasēt 100% muitas likmi ar tādām atrunām, kas principā ļauj šādu likmi attiecināta uz vienu zāļu iepakojumu gadā. Nopietni sakot, uz tādu zāļu apjomu, kas nemainīs tagadējās plūsmas šurpu turpu pāri valstu robežām tām ķīmiskajām vielām, kuru pārstrāde beidzas ar medikamentu preču zīmes uzlikšanu un nogādāšanu patērētājiem.
Par muitas likmēm medikamentiem jāsaka tas pats, kas D. Trampa sāktajiem tarifu kariem kopumā: “Neveiksmei lemts mēģinājums apturēt valsts deindustrializāciju pēc parastās amerikāņu metodes - ar dzīvošanu uz citu rēķina.”
Otrā pasaules kara rezultāti ļāva amerikāņiem iekārtoties uz pasaules rēķina tādā veidā, ka visa pasaule savus labumus viņiem pārdod par ASV drukātajiem dolāriem tāpēc, lai iegūtu rezerves valūtu savu valūtu kursa uzturēšanai un savstarpējiem darījumiem. No amerikāņiem tiek prasīti dolāri, nevis preces, kas amerikāņiem būtu jāsaražo un jāpārdod, lai atgūtu savus dolārus, par kuriem pirkt nākamos labumus utt., kā dzīvo pasaule. Tādējādi amerikāņiem nav jāstrādā, bet kaut kā jādzīvo, t.i., jāpelna taču ir. Un viņi dzīvo uz divu burbuļu - veselības un pensiju apdrošināšanas burbuļu pūšanas rēķina. Ļaunas mēles saka, ka ASV ir apdrošināšanas sabiedrība tādā pašā nozīmē, kādā Krievija - benzīntanks.
Augstās zāļu cenas ASV nosaka nevis ārzemju zāļu piegādātāju alkatība, bet pašu amerikāņu ieinteresētība, lai medicīnā apgrozītos aizvien vairāk naudas, ļaujot uzrādīt un sadalīt peļņu medicīnas iestādēm, medicīnas iestādes finansējošām finanšu iestādēm, apkalpojošam juridiskajām iestādēm utt., līdz kamēr visi ASV sabiedrībā kaut cik integrētie cilvēki izrādās vai nu šo uzņēmumu rindas darbinieki, vai vērtspapīru turētāji, kas tiek pie reālas naudas no šo vērtspapīru ieķīlāšanas. Diemžēl laba šī sistēma tikai līdz brīžiem, kad slimnīcas akcionāram vai ārstam jākļūst par pacientu iestādē, uz kuras rēķina viņš trekni dzīvo. Caurmērā nav iespējams, ka viņš slimnīcai samaksā mazāk, nekā pēc tam saņem kā algu, dividendes vai vērtspapīru tirgus dalībnieks. Caurmērā viņiem jāiemaksā vairāk, palūdzot valstij segt deficītu ar drukātajiem (formāli no Federālo rezervju sistēmas aizlienētajiem) dolāriem.
Tā tas gadu desmitiem gājis, ka ASV nodrošina apmēram tādu pašu medicīniskās aprūpes līmeni kā Latvijā, ja vadāmies no cilvēku mūžu paredzamā garuma, par desmitreiz augstākām cenām, uz kuru rēķina amerikāņu vairākums labi dzīvo un ASV pilda savu dolāru donora lomu. Zāļu importu var dēvēt medicīniskā terminoloģijā par vienu no artērijām dolāru ieplūdināšanai pasaulē. Tagad labais tonis ir atzīt, ka vēl nepārskatāmi ilgu laiku uz priekšu tā dzīvot nevarēs. D. Tramps uzņēmies tagadējo kārtību mainīt neatkarīgi no tā, ka ne viņš pats, ne citi nespēj paredzēt, kur šīs izmaiņas novedīs.
