Vorens Bafets (Warren Buffett) apņēmies samaksāt par ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu “Oxy-Chem” naudas summu, kas apmēram puse no Latvijas valsts gada budžeta, bet tikai 1/34 daļa no V. Bafeta rīcībā esošā skaidrās naudas atlikuma.
Globālo investoru pasaule pēdējās pāris nedēļas dūc kā medu saodušu bišu strops. Ļoti jau nu gribētos V. Bafeta rīcību pieņemt par pārpasaulīgu spēku dotu zīmi, ka ir iespējami tādi ieguldījumi ekonomikas reālajā sektorā, kuri ļaus nopelnīt. V. Bafetam taču piešķirts pārpasaulīgo spēju medija jeb orākula (angļu valodā Oracle of Omaha ar norādi uz pilsētu ASV, kur V. Bafets 1930. gadā piedzimis un kopš 1956. gada reģistrējis savu uzņēmējdarbību) tituls.
Tūlīt gan jāatzīst, ka cilvēka dēvēšana par orākulu ir tikai mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis sabiedriskās domas ietekmēšanai tieši tāpat, kā investoru pielīdzināšana bišu stropam, lapseņu pūznim vai skudru pūznim, kur rosība bija acīm redzama. “Wall Street Journal” sacentās ar “Financial Times” par to, kurš izdevums pirmais pavēstīs, ka būs darījums un kāds būs darījums. Pirms pāris dienām V. Bafetam piederošā uzņēmuma “Berkshire Hathaway” mājaslapā parādījās ieraksts “par galīgo vienošanos, ka “Berkshire Hathaway” iegādāsies “Occidental” ķīmisko vielu biznesu “OxyChem” skaidras naudas darījumā (an all-cash transaction) par 9,7 miljardiem ASV dolāru, ievērojot ierastās pirkuma cenas korekcijas. “OxyChem” ir globāls patēriņa ķīmisko vielu ražotājs, kas ir būtiskas dzīves kvalitātei, un tās tiek izmantotas ūdens attīrīšanā, farmācijā, veselības aprūpē, kā arī uzņēmumu un mājsaimniecību uzturēšanā. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts 2025. gada ceturtajā ceturksnī, ja tiks saņemti regulējošo iestāžu apstiprinājumi un iestāsies citi ierastie līgumu noslēgšanas nosacījumi.”
Ir vairāki iemesli, kāpēc V. Bafeta slēgtie darījumi tagad atšķiras no jebkuriem citiem darījumiem kaut par lielākām summām. Protams, ka acīs krīt V. Bafeta vecums - tātad pašreiz 95 gadi (dzimšanas diena augustā). Bet vēl jo svarīgāk tas, ka gandrīz 70 gadus no šiem 95 gadiem viņam izdevies visus uzņēmumus vai nu kā fiziskus objektus, vai kā šo uzņēmumu emitētos vērtspapīru pārdot dārgāk, nekā viņš tos nopircis. Tādējādi viņš guvis iespēju nopirkt vēl vairāk uzņēmumu un vērtspapīru, kurus pēc tam atkal pārdevis dārgāk, lai vai varētu nopirkt vēl vairāk utt. līdz šai baltai dienai. Rezultātā V. Bafets tiek rādīts pasaulei kā kapitāla - naudu radošas naudas - personifikācija. Jebkuram Latvijas, Āfrikas un vispār zemeslodes iedzīvotājam vajagot tikai sākt krāt jeb ieguldīt, kas nozīmē nevis naudas krāšanu, bet atdošanu finanšu spekulantiem. Tad noteikti pēc nieka 70 gadiem atpakaļ tikšot saņemta neaptverami liela naudas kaudze, pat ja tā izrādīsies daudzas reizes mazāka nekā 334 miljardi ASV dolāru, kāds tagad esot V. Bafeta naudas (skaidrās naudas un likvīdo vērtspapīru nomināla) apjoms, neskaitot viņam piederošo uzņēmumu vērtību.
V. Bafets kļuvis par svētbildi, kuras priekšā noskaitīt kapitālisma baušļus par visiem cilvēkiem dotajām vienādajām iespējām ar pareizām izvēlēm naudas ieguldīšanā sasniegt materiālo labklājību. Ja labklājības nav, tad cilvēks nav izdarījis pareizas izvēles, par ko viņām pašam jāuzņemas atbildība jeb nabadzības sods.
Vēl viens iemesls izcelt V. Bafeta darījumus starp visiem citiem darījumiem ir viņa dalīšanās ar pamācībām, kā sasniegt turību ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu. Viņa turība - superturība - ir garantija viņa pamācību patiesumam. Viņš nav izpelnījies apvainojumus, ka pats nebūtu savām pamācībām sekojis.
V. Bafeta pamācības ir iepresētas Bafeta koeficientā (the Buffett Indicator), kas padarot ieguldīšanu, t.i., garantētu peļņu nesošu ieguldīšanu akciju tirgū par visvienkāršāko vai vieglāko darbību pasaulē. Koeficientu izrēķināt ir viegli un pēc tam atliek akcijas pirkt, ja koeficients mazāks par 1 vai par 100%, un pārdot, kad koeficients ir virs 1 vai 100%. Koeficients tiek izrēķināts, izdalot fondu biržā kotēto akciju tirgus cenu ar valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtību naudā un rezultātu sareizinot ar 100%.
Pirmām kārtām runa ir par ASV biržās kotēto vērtspapīru cenu un IKP. Laikā kad koeficients tika laists klajā 2001. gadā, ASV akciju tirgus un IKP pretendēja būt lielākie pasaulē. Kad koeficients bija formulēts, to varēja vispirms attiecināt arī uz senākiem laikiem un meklēt tā sakarības ar jau zināmajām finanšu un ekonomiskajām krīzēm un pēc tam minēt, vai tādu pašu sakarību saskatīšana koeficienta svārstībās nesignalizē par nākamajām krīzēm.
Jo lielāki skaitļi izmantoti dalīšanas darbībā, jo lielāka ticamība, ka izejas dati un tādējādi arī koeficients pasargāti no nejaušībām jeb, skarbāk sakot vispār kaut ko parāda. Rīgas fondu biržā (pēc jēgas, nevis pēc biržas modificētā nosaukuma) kotēto akciju kopējās cenas dalījums ar Latvijas IKP vērtību interpretējams nevis tā, ka akcijas daudzkārtīgi nenovērtētas (lētas) un tās tagad jāpērk, bet tā, ka Latvijā akciju tirgus vispār nav. Citiem vārdiem sakot, tirgus ir tik nelikvīds, ka akcijas nevar pirkt, jo tās nevarēs pārdot, realizējot V. Bafeta stratēģiju pirkt, lai pārdotu un pārdot, lai pirktu.
Valstu IKP nevar izmērīt un aprēķināt dienu pēc dienas. ASV jaunākais IKP novērtējums datēts ar šā gada 30. jūniju un uzrāda 30,15 triljonus ASV dolāru. ASV kotēto akciju vērtība tajā pašā laikā bijusi 65,47 triljoni ASV dolāru. Attiecīgi, Bafeta indekss līdz nākamajam ASV kopprodukta novērtēšanas datumam ir ieguvis 217% vērtību:
Secinājums no indeksu parādošajām un raksturojošajām līknēm ir acīm redzams, ka akciju cenas caurmērā divreiz augstākas par to ekonomisko pamatotajām cenām un akciju tirgum tūlīt jāsagrūst ASV un visā pasaulē. Malacis V. Bafets, ka viņš izpildījis to, ko viņa izgudrotā indeksa vērtība liek, pārdevis “Apple", “Bank of Amerika” un Ķīna elektroauto ražotāja BYD akciju paketes katru daudzu miljardu ASV dolāru vērtībā un savācis 334 miljardus ASV dolāru, kas ieguldīti ASV parādzīmēs.
No vienas puses, V. Bafets ir turpinājis lielisku ieguldīšanu, jo parādzīmju ienesīgums 3. oktobrī novērtēts robežās starp 4,130% viena mēneša parādzīmēm un 4,714% trīsdesmit gadu parādzīmēm. No otras puses, kaut mazas daļiņas V. Bafeta uzkrāto brīvo līdzekļu novirzīšana reālam uzņēmumam sakrita ar paziņojumu par ASV valdības iestāžu darba apstādināšanu naudas trūkuma dēļ. Tas bojā ticamību ASV spējai atdot savus parādus kaut vai pēc teiksmainajiem 30 gadiem arī ar mierinošam atrunām, ka ASV valsts iestāžu darba apturēšana tagad jau ir rutīna un ka apturēšana tikai daļēja, atstājot darbā iestādes un ierēdņus, kuri kārto ASV parādsaistības.
