Komentāri

Kaut kas koordinācijā nogājis greizi – Amsterdamas policisti viesojušies Rīgā un brīdinājuši par futbola trakumiem – “nra.lv” atklāj Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.

Vispirms jāapsveic futbola kluba “RFS” futbolisti un visi mūsu līdzjutēji ar fantastisko uzvaru “Daugavas” stadionā. Uzvara ar rezultātu 1:0 pret Amsterdamas “Ajax” ir patiesi vēsturisks sasniegums. Kā jau pēc spēles atzīmēja daudzi: tas viņiem būs karmiskais sods par izrādīto necieņu pret mūsu Brīvības pieminekli.

Vakar četras Latvijas uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome) parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās izstrādāt valdības izdevumu samazināšanas plānu.

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.

Pašreizējās norises ar “airBaltic” mantu tik ļoti atgādina vēsturi – “Latvenergo” trīs miljonu nozagšanu vai shēmas ar “Latvijas kuģniecību”. Cerams, ka šie laiki ir jaunie laiki un tādas neglītības vairs nav iespējamas. Negribas ticēt, ka atkal kaut kādas lielas summas pazudīs vai izrādīsies, ka nacionālā aviokompānija ir tukša un tai vispār nav nekādas mantas, ja neskaita milzīgus parādus. Par to uztraucas “nra.lv”, un ne par ko vairāk.

Lai kāda katram būtu attieksme pret jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, gandrīz visi ir vienisprātis, ka pasauli gaida pamatīgas izmaiņas. Pat tie gudrīši, kuri parasti ar “filozofisku” mieru un neslēptu augstprātību norāda: nekas nemainās, šoreiz savu “viedumu” patur pie sevis. Jautājums: kā šīs pārmaiņas ietekmēs Latviju?

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.

Situācija ar aviokompāniju “airBaltic” ir tiktāl sakāpinājusies, ka, pirms sākt par šo tēmu kaut ko rakstīt vai teikt, vispirms jāpasaka, kurā pusē tu esi, jo viss notiekošais ap šo kompāniju sāk atgādināt ierasto politisko sportu, kur aktīvisti sadalījušies nometnēs un sacenšas: kura tribīnes puse skaļāk un pārliecinošāk bļaus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šobrīd ir viens no populārākajiem, ja ne pats populārākais Latvijas politiķis. Tas viņam dod ne tikai lielas iespējas, bet rada arī zināmus riskus. Proti, ieslīgšanu pašapmierinātībā un maldīgā pārliecībā, ka “mani visi jau tāpat mīl”. Citiem vārdiem, prezidentam draud situācijas nenovērtēšana ar visām no tā izrietošajām sekām.

Šodien par ietekmīgākās pasaules valsts – ASV – vadītāju (prezidentu) tiek kronēts (inaugurēts) Donalds Tramps. Tas nesola pasaulei nekā laba. Kāpēc? Kaut vai tāpēc, ka Tramps nav labs cilvēks, un šeit netaisos spriedelēt žurnāla “Rīgas Laiks” pārgudro “filozofu” stilā: “a ko nozīmē labs cilvēks”? To tas arī nozīmē, un katrs normāls cilvēks to lieliski saprot pats.

Latvijā ir divi lieli satiksmes flagmaņi – par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) un nacionālā aviokompānija “airBaltic”. Pirmais mēģina būvēt dzelzceļu, otrais lidināt pasažierus. Tomēr, izskatās, abu galvenais uzņēmējdarbības virziens ir Eiropas Savienības fondu un Latvijas nodokļu maksātāju naudas izplenderēšana.

“Informācijai par notiekošo jābūt katru dienu, ne tikai vienreiz nedēļā laikrakstā Atmoda”,” mēs, atmodieši, nospriedām un, sākot ar 13. janvāri, sākām printēt skrejlapas, kuras dalījām barikāžu sargiem. Tas notika 1991. gadā. Nu vīri pie ugunskuriem ne tikai klausījās ziņas, kas skanēja no mazajiem pārnēsājamajiem radioaparātiem, bet arī lasīja mūsu skrejlapas. Būt informētiem – tas bija svarīgi. Pāri barikādēm 19. janvārī pāršalca ziņa, ka 20. janvārī, iespējams, var notikt kas nopietns.

No “airBaltic” reklāmas kampaņas, kura skubina masveidā pirkt lētās aviobiļetes, noprotams, ka pēkšņi noticis necerēts brīnums – visi beigtie "Pratt & Whitney" dzinēji saremontējušies un pieskrūvējušies atpakaļ pie līzingā iegādāto lidaparātu korpusu spārniem – tagad nu gan var droši biļetes pirkt, jo tās vairs netiks atsauktas un plānotie reisi netiks atcelti.

Mūsu izcilais režisors un vienlaikus sociālais aktīvists (nevienaldzīgs pilsonis) Alvis Hermanis šajās dienās sociālajā vietnē “Facebook” publicēja politisko paziņojumu, kurš izsauca plašu sabiedrisko rezonansi.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Plānotais Saeimas balsojums par Klimata likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā no vakardienas sēdes darba kārtības tika izņemts. Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa skaidrojums, ka likumprojekts jāpapildina un jāpilnveido, jo sabiedrībā par to esot liela interese, tika uztverts kā tīra atruna.

Kā izrādās, smalkās Latvijas pārstāvniecības ANO 4200 kv.m telpas, kas atrodas ASV, Ņujorkā, Manhetenā, 50. Īststrītā 331, 333, kurās ieguldīti vismaz jau 15 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, nemaz neesot telpas, kas nepieciešamas valsts funkciju, proti, sabiedrības vajadzību, apmierināšanai.

Latvijas valstij ir parādījusies unikāla iespēja atgūt savus kādreiz zviedriem vieglprātīgi pārdotos īpašumus – vairāk par simt tūkstošiem hektāru meža. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa “Sodra” plāno atbrīvoties no aktīviem Baltijas valstīs un izbeigt šeit uzņēmējdarbību.

Aplūkojot iepriekšējo skolēnu dziesmu un deju svētku logo, var secināt, ka ir bijušas veiksmes un mazākveiksmes, iedvesmojoši un mazāk iedvesmojoši simboli, kas attēlo jauniešu un bērnu aizrautīgās prasmes. Šā gada skolēnu dziesmu un deju svētku logo daudzbalsīgi nodēvēts par zarnu rituli.

Politiskās pārmaiņas, kuras iezīmēja autokrātu ass izveidošanās nosacītajos antiRietumos (Putins, Sji, Kims, Teherānas teokrātija) un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, liecina par tektoniskām izmaiņām globālajā politikā. Pasaule strauji mainās, un tā arvien vairāk nelīdzinās tai, kādu to redzējām agrāk.

Maskavā oficiālā vizītē ieradās Slovākijas parlamenta deputātu delegācija, ko vadīja prokrieviski noskaņotais parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Danko. Kopā ar viņu bija arī deputāti no prokremliskā premjerministra Roberta Fico vadītās partijas “Kurss – sociāldemokrātija”. Vizītes mērķis: risināt gāzes piegādes jautājumus un stiprināt draudzību ar diktatoru Putinu. Slovākijas lidmašīnai nācās mest līkumu ap Poliju, lidojot pāri Čehijai un Vācijai. Toties Latvija laipni atļāva izmantot savu gaisa telpu. Tas bija diplomātisks solis vai arī tam piemita kāda morāles drumsla? Par to jautājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andim Kudoram.