Komentāri

Milzīgā jezga ap “Sadales tīkla” jaunajiem elektroenerģijas piegādes un jaudas nodrošināšanas tarifiem rosināja kārtējo diskusiju par algu līmeni. “Sadales tīkla” valdes locekļi saņem katrs vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pat vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī. Par ko, skan sašutuma pilnas balsis.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

Norauti jumti, lauzti koki, iznīcināti labības lauki, sadauzīti automašīnu vējstikli, ievainoti un nosisti dzīvnieki, bojātas elektropārvades līnijas, sadragāti saules paneļi. 7. augustā Latvija piedzīvoja skarbu vētru un krusu. Stipri cietusi Dobele, Tērvete, Kroņauce, Jaunpils, Bukaiši, Madona. Smagi ievainots arī kāds cilvēks. Cietušie ārstē brūces un remontē, ko pirmajā brīdī var saremontēt, pašvaldības rēķina zaudējumus.

Premjera Krišjāņa Kariņa pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma sagadījās trauksmaina. Postošs negaiss ar ārkārtīgi spēcīgām vēja brāzmām un ābola izmēra krusas graudiem nodarīja milzu postījumus Dobeles, Tērvetes apkārtnē un citur.

“Kamēr atklāti rīkli pušu negriež, tikmēr jau varam paciest,” rūgti ironizē kāds sabiedrības vērotājs, komentēdams nule saņemtos elektrības rēķinus, kas šokējuši lielu daļu šīs enerģijas patērētāju. Bet nu jau ir sajūta, ka griež gan to rīkli mums pušu, turklāt ar pareizības izteiksmi sejā, sak, tas ir “jaunais normālais” – kā izteicās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Drīz jau būs pusotrs mēnesis, kopš Latvijā ir “iestrēgusi” astoņu cilvēku ģimene no Ukrainas, kurai Latvijas Republikas muita atņēmusi visu naudu, atstājot bez iztikas līdzekļiem.

“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.

Mēneša pirmajā dekādē mājsaimniecības saņem elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo mēnesi. Šomēnes tie ir satraucoši. Ja pati elektrības cena nav īpaši mainījusies, tad kosmosā aizgājuši tarifi par elektrības piegādi un jaudu izmantošanu. Cilvēki ir sašutuši. Pilni sociālie tīkli ar dusmām un neapmierinātību. Un? Kas tālāk?

"Mēs nevēlamies ebrejus, gejus, abortus, nodokļus un Eiropas Savienību." Ar šādu paziņojumu 2019. gadā nāca klajā viens no poļu koalīcijas “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens. “Tolaik Mencena teiktajam neviens nepievērsa uzmanību, jo "Konfederācija" nebija nozīmīgs politiskais spēlētājs. Taču tagad, nākamo Seima vēlēšanu priekšvakarā, tas kļūst par trešo spēku aiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas,” raksta Polijas Radio korespondente Darja Jurjeva speciāli mediju platformai “Radio Brīvība”.

“Mazākumtautību skolu pedagogi nav gatavi pēc mēneša mācīt skolēnus tikai valsts valodā,” brīnumainu atklājumu pirms dažām dienām publiskoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Un kritiskākā situācija – kāds pārsteigums! – esot Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Par to, ka visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, runā jau gadiem. Bet viss paliek tikai runāšanā. Gan politiķu, gan pedagogu vidē.

Pirmdien premjers Krišjānis Kariņš atgriežas no atvaļinājuma un aicina jau agri no rīta uz sarunām koalīcijas partnerus. Katru partiju atsevišķi. Pirms kārtējās plānveida koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Vienlaikus, kā ziņo informēti avoti, viņš esot opozīcijas partijām solījis, ka pirmdien tām būšot patīkami jaunumi.

Satraukums vairākās pasaules aviokompānijās par atklātajiem defektiem “Pratt & Whitney” lidmašīnu dzinējos “airBaltic” neskar – lai arī “airBaltic” izmanto “Pratt & Whitney” dzinējus, tie esot ļoti droši, “Neatkarīgajai” apgalvo “airBaltic” padome.

Nacionālās apvienības (NA) rindās briest neapmierinātība ar partijas vadības neizlēmību un nevēlēšanos spert politiski gudrus soļus, lai iekarotu Rīgas mēra krēslu. Neizmantot pašreizējo Rīgas domes politisko nespēju, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu pilsētas vadību, ir neprāts, kam var sekot neatgriezeniska vēlētāju vilšanās – uzskata tie NA politiķi, kuri pauž neizpratni par partijas vadības pasīvo nostāju un padevīgo raudzīšanos “Vienotības” virzienā.

Bijušais jaunākais 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš, kurš dzimis 1992. gadā, ir izrādījies melis, provokators un naida kurinātājs.

Latvijas Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta latviešu nācijas arhitektūrā. Jau teātra nosaukums uzliek zināmus pienākumus. Ja vēl atceramies, ka tieši uz šī teātra skatuves 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, tad jautājumi par tā vietu Latvijas kultūrpolitiskajā telpā kļūst lieki.

Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.

Vecie vēži tajā pašā vecajā kulītē – tā var raksturot Stambulas konvencijas (SK) ratifikācijas aizstāvju argumentus, kas tika pausti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē otrdien, kad tika izskatīta pilsoņu ierosme neratificēt SK. Ierosmi parakstījuši 12 973 Latvijas iedzīvotāji. Tika izlemts iniciatīvu nodot turpmākai izvērtēšanai Ārlietu komisijā, kas atbildīga par starptautisku līgumu virzību Saeimā. Pusotru stundu garajā sēdē no dažu runātāju paltrakiem līda ārā tādas āža daiļkājiņas, ka prieks bija skatīties…

Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.

Uz Krieviju savu produkciju joprojām eksportē vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Kuri tie ir? Ekonomika ministrija atteicās “Neatkarīgajai” sniegt konkrētu informāciju – tas esot komercnoslēpums. Tirgošanās un sadarbība ar nacistisku agresorvalsti par spīti sankcijām – tas ir peļņas, izdzīvošanas vai izaicinošas politikas jautājums?

Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri ģenerāli Raimondu Graubi, ziņo “Latvijas Vēstnesis”.

“Darbaspēka pietrūkst visās sfērās, visos līmeņos,” sarunā ar “Neatkarīgo” apgalvo uzņēmējs, pārtikas uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Viņš precizē, ka darbinieku trūkst gan tajās nozarēs, kurās vajadzīgi vienkārša darba darītāji, gan tajās, kurās nepieciešams intelektuālais darbaspēks. Situācija esot dramatiska.