Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?
Ārlietu ministrijas skaidrojums: “Uzturēšanās atļaujas saņemšanai augstākā mācību iestāde vai darba devējs potenciālajam studentam vai darbiniekam - trešās valsts pilsonim - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) noformē izsaukumu. Pamatojoties uz izsaukumu, uzturēšanās atļaujas noformēšanai potenciālais students vai darbinieks vēstniecībā (ja atrodas ārzemēs) vai PMLP (ja jau atrodas Latvijā) iesniedz normatīvos noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Ja dokumenti iesniegti vēstniecībā, vēstniecība tos pārsūta PMLP izskatīšanai. Lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.”
Un tikai pēc tam, kad PMLP pieņem pozitīvu lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, studentam vai darbiniekam jāvēršas vēstniecībā un jāiesniedz vīzas pieteikums, lai ieceļotu Latvijā un tālāk jau PMLP noformētu uzturēšanās atļaujas kartīti, ar kuru uzturas Latvijā tās derīguma laikā.
Ministrija turpina: “Ja darbinieka plānotā uzturēšanās Latvijā ir mazāka par gadu, darba ņēmēji (piemēram, sezonas strādnieki) Latvijā var strādāt ar vīzu. Lai saņemtu šādu vīzu, darba devējs noformē PMLP ielūgumu. Trešās valsts pilsonis, pamatojoties uz šo ielūgumu, iesniedz vīzas pieteikumu vēstniecībā un, ja vīza tiek piešķirta, ieceļo Latvijā, kur var uzturēties vīzā noteikto termiņu. Arī studenti, kuru plānotais uzturēšanās laiks ir neliels (piemēram, apmaiņas studenti, kuri ieceļo Latvijā ERASMUS programmas ietvaros), Latvijā var uzturēties ar vīzu. To, vai ārzemnieka uzturēšanās Latvijā atbilst uzturēšanās atļaujas vai vīzas pieteikumā norādītajam mērķim, kontrolē Valsts robežsardze.”
Tie ir formālie noteikumi, bet tos, kā zināms, var arī apiet, ja vien labi grib. Pieņemu, ka vismaz pusei no “Bolt”/”Volt” “operatoru”, kuri rotē pa Rīgas ielām, nav nedz uzturēšanās atļauju, nedz vīzu. Taču nav dzirdēts, ka Valsts policija rīkotu plašus reidus šo īpatņu izķeršanai un nosūtīšanai ārpus Latvijas.
Situāciju skaidro arī Valsts robežsardze (VRS). Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts nesen izteicās, ka uz robežas vajadzīgi stingrāki pasākumi. Kas ar to bija domāts? Vai šie pasākumi tiks ieviesti sakarā ar aizvien pieaugošo “bēgļu” skaita spiedienu uz Latvijas - Baltkrievijas robežu?
Valsts robežsardzes GP Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Kristīne Pētersone stāsta: “Līdz 2025. gada 30 jūnijam spēkā ir pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas tika izsludināts ar MK 2024. gada 12. marta rīkojumu Nr. 184 (divas reizes tika pagarināts šī īpašā režīma termiņš).”
Nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas un Baltkrievijas robežas nemazinās, bet pakāpeniski pieaug, par ko liecina esošie dati un riska analīze/prognozes tuvākai un tālākai nākotnei. Tāpēc ir sagatavošanā grozījumi sagatavošanā “Par pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma pagarināšanu līdz 2025. gada 31. decembrim”.
Viss ir atkarīgs no pārkāpumu skaita un pārkāpēju uzvedības, tāpēc nav izslēgts, ka būs jālemj par stingrākiem pasākumiem, proti, nākamais solis ir paplašināt darbības teritoriju. Šobrīd spēkā ir pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms, nākamais ir izsludināt ārkārtējo situāciju, kas paplašinās robežsargu darbības zonas un pilnvaras.
Baltkrievija ir noslēgusi vienošanos ar Pakistānu par 150 000 migrantu “eksportu”. Kā tas ietekmēs (vai jau ietekmē) Latviju? Kristīne Pētersone skaidro: “Ir parādījušies pirmie, kas ieradušies it kā strādāt Baltkrievijā, tādēļ ir sagaidāms, ka spiediens uz Latvijas, Polijas, Lietuvas valstu robežām nemainīsies tuvāko gadu laikā. VRS sadarbībā ar noteiktiem sadarbības partneriem seko notiekošajam Baltkrievijas teritorijā, kā arī šāda veida Baltkrievijas puses paziņojumu un aktivitāšu realizēšanai. Protams, ka šāda Baltkrievijas rīcība tiek ņemta vērā, bet pagaidām kā nākotnes risks un apdraudējums.”
Nedēļā ir vairāki avioreisi no Uzbekistānas. Un ikviens domājošs cilvēks par to uzdod jautājumus. Kristīne Pētersone: “Uzbekistānas valstspiederīgo plūsma pēdējos gados ir pieaugoša: 2022. gadā ieceļoja 14 826, 2023. gadā - 20 682, 2024. gadā - 28 510 personas. Aptuveni 60% Uzbekistānas valstspiederīgo Latvijā ieceļo ar citā ES dalībvalstī izsniegtu vīzu vai uzturēšanās atļauju, Latviju izmantojot kā tranzītvalsti, jo tiešo lidojumu uz kaimiņvalstīm nav.
Atlikušie 40% ieceļo ar Latvijā izsniegtām D kategorijas vīzām vai uzturēšanās atļaujām, pamatā nodarbinātības un mācību nolūkos. Pieaugošā plūsmas tendence skaidrojama ar tiešo avioreisu pieaugumu, kas no divām reizēm nedēļā 2023. gadā ir pieaudzis līdz četriem reisiem 2025. gadā. Atteikums ieceļot Latvijā 2022. gadā bija 122, 2023. gadā - 146 un 2024. gadā - 141 Uzbekistānas valstspiederīgajam. Atteikuma iemesli ir saistīti ar ieceļošanas mērķi, kas neatbilst personas deklarētajam, ir sniegtas nepatiesas ziņas, iebraucējs nespēj to pamatot.
Savukārt no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas šogad ir atturēti 4525 cilvēki, 2024. gadā - 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana šogad nav liegta 12 cilvēkiem, bet 2024. gadā - 26 cilvēkiem.”
Robežsargu faktiski nepietiek. Situācija personāla piesaistīšanā kļūst arvien sarežģītāka, jo valsts patlaban atrodas “demogrāfiskā bedrē”: nav pietiekami daudz iedzīvotāju dienestam atbilstošā vecumā. Saskaņā ar Centrālās statistikās pārvaldes informāciju, divdesmit divu gadu laikā (no 2000. gada līdz 2023. gadam) iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, tas ir, par 524 783 iedzīvotājiem, turklāt īpaši samazinājies iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 19 līdz 30 gadiem.
Personāls galvenokārt tiek komplektēts, sākotnēji atlasot kandidātus mācībām Valsts robežsardzes koledžā divas reizes gadā. Vidēji gada laikā tiek saņemti 130 pieteikumi dienestam (no 2022. gada), bet atlasi un mācības neiztur vidēji 78 kandidāti. Vidējais pieteikumu skaits gadā ir samazinājies no 301 (laika posmā no 2016. gada līdz 2021. gadam) uz 130 (laika posmā no 2022. gada līdz 2024. gadam).
Personāla skaitu ietekmē arī kandidātu subjektīvie iemesli, piemēram, kandidāta veselības stāvoklis nav atbilstošs dienestam, kandidāts nevar nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudi. Kandidāts var arī pats atsaukt savu pieteikumu dienestam, vēlmi izvēlēties robežsarga profesiju var ietekmēt arī ģeopolitiskie apstākļi.
Lai popularizētu robežsarga profesiju un informētu par dienesta iespējām, regulāri tiek nodrošināta dalība lokāla, reģionāla un nacionāla līmeņa pasākumos, tiek organizēti informatīvie pasākumi izglītības iestādēs, ekskursijas VRS struktūrvienībās, notiek kinologu paraugdemonstrējumi, piedalīšanās karjeras dienās un tematiskajās izstādēs, pilsētas svētkos, sacensībās un tamlīdzīgi.
Robežsarga profesijas popularizēšanā tiek ielikts nopietns darbs, tomēr pagaidām milzu panākumi nav jūtami, jo rezultāts ne vienmēr ir atkarīgs tikai no VRS informatīvajiem pasākumiem, bet arī no citiem iemesliem: piemēram, no personas garīgā un fiziskā stāvokļa, tāpat ir globālās vai nacionālā līmeņa tendences (iedzīvotāju skaita samazināšanās, dzimstības samazināšanās, emigrācija, labāk apmaksātas darba vai dienesta vietas izvēle, piemēram, Nacionālajos bruņotajos spēkos). Ir piedāvāta virkne priekšrocību, tomēr pieteikšanās aktivitāte bijusi zema.
Valsts robežsardze regulāri veic pasākumus, lai paaugstinātu konkurētspēju darba tirgū un nodrošinātu augstāku atalgojumu. No 2022. gada 1. janvāra robežsargiem (īpaši robežapsardzības nodaļās) tiek noteikta piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu, kuras mērķis ir kompensēt nokļūšanu uz attālinātajām dienesta vietām.
Skaidrs, ka konkurētspējīga atlīdzība ir viens no svarīgākajiem aspektiem stabilam un ilgtspējīgam dienestam, kas motivē amatpersonas uzsākt un turpināt dienestu, un ir garants valsts iekšējās drošības stiprināšanai.
VRS regulāri iesniedz priekšlikumus amatpersonu mēnešalgu paaugstināšanai un papildu sociālo garantiju piešķiršanai. Rezultātā ir augusi atlīdzība - vidēji par 10% no 2024. gada atalgojuma, kā arī piešķirta speciālā piemaksa 300 eiro apmērā, noturības piemaksa palielināta no 200 eiro uz 250 eiro, palielinātas amatpersonām kompensējamo medicīnas pakalpojumu likmes (zobārstniecība - 400 eiro, ārstēšanas izdevumi un izmeklējumi - 500 eiro, medikamentu iegāde - 100 eiro).
Robežsargi ir tie, kuri pirmie sastopas gan ar legālajiem robežas šķērsotājiem, gan ar robežas pārkāpējiem - “bēgļiem”, no kuriem daudzi var būt (un arī ir) agresīvi. Robežsarga darbs ir ne tikai aizraujošs, bet arī bīstams.
Tālab joprojām ir jautājums: kāpēc valdošie tik kūtri kustina smadzenes, domājot (visticamāk - nedomājot) par galvenajiem valsts durvju sargiem? Dažādi padomju un valžu locīkļi joprojām saņem milzu atlīdzības - daudzviet faktiski par neko, arī valdība un Saeima nekautrējas regulāri sev paaugstināt algu, miljonus šķērdē dažādi apšaubāmi fondi, taču robežsargiem jābūt priecīgiem par daždesmit eiro, ko piešķir valdošie. Bet šis jautājums, protams, paliks neatbildēts.
