Ar ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijai agrāk nav lāgā vedies, bet ir cerīgi ziediņi – pērn izdevies piesaistīt visnotaļ daudz jaunu investoru. Kas investoriem patīk un kas nepatīk? Izrādās, ka viņiem bail no iekšpolitiskās nestabilitātes mūsu valstī – tā viņus satrauc vairāk nekā nodokļi, darbaspēka pieejamība vai pat ģeopolitiskie riski.
Ārvalstu tiešo investīciju apjoms, pēc centrālo banku datiem, pagājušā gada noslēgumā bija Latvijai skumji neglaimojošs - Lietuva pērn bija pieaudzējusi ārvalstu investīciju apjomu līdz 38,2 miljardiem eiro, Igaunija attiecīgi līdz 35,6 miljardiem, bet Latvijai šis rādītājs bija tikai 26,3 miljardi. Atpalikšana par gandrīz 10 miljardiem sit pa smadzenēm - šo faktu izmanto arī opozīcijas partijas, kas kritizē valdību, un te grūti iebilst - ja uz to skatās no šāda atskaites punkta, tas patiešām ir vājš rezultāts.
Bet ir arī citi skaitļi mazliet citādā griezumā. Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās - izņemtās) uzņēmumu pamatkapitālos 2024. gadā Latvijā ir pieaugušas par 441 miljonu eiro. Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma “Ernst&Young” (EY) ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums “European Attractiveness Survey 2025”, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.
Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo trīs gadu laikā.
Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien astoņi jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darba vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82 procentiem.
Šādi skaitļi var pagalam sajaukt galvu - no vienas puses, it kā ir pavisam slikti, bet tajā pašā laikā ir brīnišķīgi un lieliski? Patiesībā viss ir kārtībā, un skaitļi nerunā cits citam pretī. Bēdīgi ir ar agrāk piesaistīto investīciju kopējo apjomu, kas jau strādā Latvijas ekonomikā, bet ir cerīgi ar jaunajām investīcijām, kas ir tikai uzsāktas. Skaitļu fiksēšanā ir atšķirības metodoloģijā. “EY European Attractiveness Survey” ir visaptverošs, ikgadējs pētījums, kas tiek veikts jau 25 gadus, kurā tiek apkopota ārvalstu investīciju statistika visā Eiropā. Tas tiek darīts, balstoties uz “EY European Investment Monitor” (EIM) datu bāzi. Ārvalstu investīciju statistika uzskaita vienīgi jaunās investīcijas, neietverot esošo investoru reinvestīcijas. Pētījuma statistikas sadaļu papildina investoru aptaujas, kuras EY veic sadarbībā ar “FT Longitude”. Intervijas ar 550 starptautiskiem investoriem un 150 investoriem Baltijā ir veiktas laikā no šī gada janvāra līdz martam. Tieši metodoloģiskā pieeja rada atšķirības skaitļos ar valstī publiskoto statistiku.
Taču EY pētījuma rezultāti ir ļoti labi - jācer, ka nākamgad, kad centrālās bankas atkal fiksēs absolūtos ārvalstu investīciju skaitļus, Latvija būs ja ne panākusi kaimiņus, tad vismaz viņiem pietuvojusies par daudzmaz redzamām vienībām.
Bažas par politisko nestabilitāti Uzņēmums EY atzīmē, ka investīciju piesaiste beidzot izvirzīta kā prioritārs instruments Latvijas ekonomikas attīstībai, un uzteic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbu un kopumā Latvijas elastību, tomēr uzsver, ka potenciāls ir daudz lielāks un jāstrādā uz patiesi lielu projektu piesaisti.
“Pagājušā gada salīdzinoši labie rezultāti iedrošina, ka Latvija var piesaistīt ārvalstu investīcijas par spīti ekonomikas recesijai un investoru bažām par ģeopolitisko stabilitāti visā mūsu reģionā. Mūsu pētījums parāda interesantu atziņu, proti, kā par visaugstāko risku ārvalstu investīcijām Latvijā uzņēmēji uzskata politisku nestabilitāti tieši Latvijā, nevis ārpus mūsu robežām - to starp trim galvenajiem riskiem ierindo 38% investoru, kam seko uzņēmējdarbības izmaksu pieauguma risks - uz to norāda 34% investoru. Tikmēr ģeopolitisko situāciju un konfliktus kā risku ieguldīt Latvijā atzīmē 30% investoru - tas, protams, ir daudz, taču rezultāti un investoru viedokļi parāda, ka ārvalstu investīcijas varam piesaistīt, ja fokusēsimies uz Latvijas pašas ekonomiskās konkurētspējas palielināšanu un mūsu pašu politiskā klimata stabilitāti, pat neskatoties uz starptautiskiem vai reģionāliem izaicinājumiem,” intervijā “nra.lv” sacīja EY partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.
Kā galvenie Latvijas konkurētspējas faktori pētījumā konstatēti: tirgus lielums un izaugsme (40%), enerģijas izmaksas (34%), dzīves kvalitāte, drošība, kultūra, dažādība (30%), darbaspēka pieejamība un kvalitāte (28%), nodokļu politikas konkurētspēja (26%).
Latvijai pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski vērst par labu ārvalstu investoru viedokli par Latvijas pievilcību investīcijām. Proti, 2023. gadā vairākums jeb 51% ārvalstu investoru gaidīja, ka Latvijas pievilcība tuvāko trīs gadu laikā pasliktināsies, bet šī gada pētījumā tā domā vairs tikai 18% investoru.
Savukārt 42% ārvalstu investoru uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas pievilcība ieguldījumiem uzlabosies. 2023. gadā tā domāja 37% aptaujas dalībnieku.
EY pētījumā investori arī izvērtēja, kādi faktori ir visvairāk uzlabojuši vai pasliktinājuši Latvijas pievilcību ārvalstu investoru acīs pēdējo trīs gadu laikā salīdzinājumā ar citām valstīm. Visvairāk jeb 66% investoru uzskata, ka Latvijas pievilcība uzlabojusies datu un tehnoloģiju jomās, bet vēl 52% uzskata, ka Latvija uz citu valstu fona izcēlusies ilgtspējīgas jomā. Savukārt 48% uzskata, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir ieviesta biznesa attīstību veicinošāka likumdošana. 46% investoru arī domā, ka Latvijas sniegums mākslīgā intelekta un inovāciju jomā ir uzlabojis valsts pievilcību investīcijām starptautiskas konkurences apstākļos.
No faktoriem, kas Latvijas pievilcību investīcijām salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājuši, ārvalstu investori izceļ nodokļu politiku - to atzīmē 32% investoru, bet visvairāk jeb 36% investoru pasliktinājumu redz darbaspēka pieejamības tirgū.
Izvērtējot Latvijas nodokļu politiku, visvairāk jeb 40% ārvalstu investoru uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju visvairāk uzlabotu mērķētu nodokļu atvieglojumu ieviešana, piemēram, pētniecībai un jaunradei, ilgtspējīgai darbībai, jaunuzņēmumiem vai kritiski svarīgu nozaru attīstībai. Kā nākamais būtiskākais Latvijas nodokļu konkurētspējas faktors tiek minēta nepieciešamība stiprināt nodokļu sistēmas paredzamību - tā domā 38% ārvalstu investoru. Savukārt 32% uzskata, ka Latvijai būtu jāsamazina uzņēmumu nodokļu slogs, bet 30% norāda, ka Latvijai būtu vērts samazināt nodokļu sistēmas un atbilstības prasību sarežģītību. Vēl 28% investoru uzsver nepieciešamību pilnībā digitalizēt nodokļu administrāciju.
EY pētījuma rezultāti ir iepriecinoši. Taču ir viena lieta, kas kremt. Tās ir respondentu bažas par iespējamu politisko nestabilitāti Latvijā, kas viņus attur pa galvu un kaklu ieguldīt naudu Latvijā. Kas tas ir? Par ko vispār runa? Latvija taču ir ideāli demokrātiska parlamentāra valsts, kur nav riska ar tautas ievēlētiem dīvainiem prezidentiem. Latvijā nav nekādu cerību tikt pie varas ekstrēmi labējām vai ekstrēmi kreisām partijām. Latvijā nav ne valstisku, ne ietekmīgu nevalstisku propagandas kanālu, kas kultivētu naidu. Tomēr ārzemnieki ir ļoti piesardzīgi. Kāpēc?
Iekšpolitiskā nestabilitāte ir plašs jēdziens - tā var būt valdības krišana dabiskā un demokrātiskā veidā, bet var būt arī separātistu dumpis, lai pēc Donbasa un Luhanskas parauga Ukrainā aicinātu agresīvās Krievijas armiju nākt palīgā “apspiestajiem” krievvalodīgajiem. Būtu ļoti pārspīlēti visā vainot BBC filmu, kurā atainots Krievijas teorētiskais iebrukums Latvijā. Šī filma parādījās pirms vairāk nekā deviņiem gadiem, un diezin vai ārzemju investori to ir redzējuši. Jādomā, ka potenciālie ārvalstu investori analizē daudzus un dažādus faktorus - valsts atrašanās vietu kartē, iedzīvotāju daudzumu, demogrāfiju, etnisko sastāvu, izglītību, veselības aprūpi, makroekonomiskos rādītājus, politiskās partijas, valdības politiku u.c. Ko tieši - to EY pētījums nav pārvaicājis -, un tas paliek mazliet kā mīkla.
Politologs Filips Rajevskis, spriež, ka galvenais faktors tomēr ir koalīcijas nestabilitāte, ko ārvalstu investori, iepazīstoties ar mūsu valsti, uzzina. “Evikas Siliņas valdībai nav stabils pārsvars, runas par nestabilitāti to pavada jau kopš paša sākuma. Tas atspoguļojas EY pētījumā. Investori nav droši par Siliņas politiku un vēl vairāk par iespējamo politiku pēc viņas,” uzskata F. Rajevskis.
Jautāts, vai investoru noskaņojumu nevar badināt domas par līdzīgiem procesiem, kādi ir bijuši Ukrainā Donbasā un Luhanskā, F. Rajevskis atbildēja, ka nē. “Nav simptomu, kas liecinātu, ka valsts integritāte ir apdraudēta. Ja kādi margināļi to piesauc, tas nav nopietni. Mums Latvijā iecietības un sociālā miera līmenis ir daudz augstāks nekā citās Eiropas valstīs, kur migranti manifestē savas vērtības un sabiedrība ar to jūk prātā,” sacīja F. Rajevskis.
Turpretī politologs Kārlis Daukšts nedomā, ka ārvalstu investorus ļoti interesē E. Siliņa un viņas valdības stabilitāte. “Investoru bažas ir dziļākas un plašākas. Viņi konstatē, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta, ka daudzi ir orientējušies uz savu etnisko dzimteni, kas ir agresīva un neadekvāta. Viņi bažījas par sabiedrības sašķeltību Latvijā,” uzskata K. Daukšts.
