Igaunija mūs atkal apsteidz, šoreiz – ar dronu mācību. Igaunijas valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu – par to vēsta interneta vietne “balticsentinel.eu”. Igaunijas izvēli par labu dronu mācībai komentē ģenerālis Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs, Ziemeļeiropas politikas centra domnīcas direktors Artis Pabriks un Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.
Ukraiņu dronu speciālisti, izpētījuši Igaunijas situāciju, iesaka paaugstināt dronu operatoru skaitu līdz tūkstotim. Igaunijas parlamenta deputāts un atvaļinātais pulkvedis Pēters Tali paziņojis, ka projekts balstās uz labām iespējām Igaunijā uzlabot dronu tehnoloģiju izmantošanu aizsardzībā.
Tieši tāpēc apmācība dronu lietošanā ir nekavējoties jāintegrē valsts aizsardzības mācību programmā. Tali uzskata, ka būtu lietderīgi sākt klasēs ar simulatoriem, pirms pāriet uz faktiskajiem lidojumiem.
Patlaban Igaunijā ir tikai dažas vietas, kur dronu entuziasti var praktizēties, taču Tali iesaka apsvērt variantus ar jau esošajām piemērotajām vietām. Piemēram, to iespējams darīt Pērnavas lidostā, kur ir minimāla gaisa satiksme.
Tali uzsver: “Mums ir daudz izcilu zinātnieku un uzņēmēju, taču viņu idejas un tehnoloģijas netiek pietiekami ātri iekļautas aizsardzības spēku arsenālā vai kaujas laukā. Tam ir jāmainās - process jāpaātrina.” Teicami, ka igauņi to saprot. Vai mūsu aizsardzības resors ir tādā pašā izpratnes līmenī?
Tali atgādina, ka droni nav īpaši dārgi, bet svarīgi ir sākt iniciatīvu. “Mums vajadzētu mācīties no kara Ukrainā - kara nežēlība nav mainījusies, bet ieroču sistēmas ir mainījušās. Manuprāt, tanku ēra ir beigusies. Kā bijušajam tanku operatoram man ir grūti to atzīt, bet tā ir taisnība. Mums ir nepieciešami dronu operatori gan vada, gan eskadriļas līmenī - pretējā gadījumā mēs nevarēsim efektīvi cīnīties,” teic Tali.
Tali arī norāda, ka vienošanās ietver Inovāciju un nākotnes spēju pavēlniecības izveidi aizsardzības spēku komandiera pakļautībā. Tās mērķis ir ātri ieviest mākslīgo intelektu, jaunas tehnoloģijas, dronus un elektroniskās kara spējas Igaunijas valsts aizsardzībā.
Ko par to domā latvieši? Ko konkrēti par to domā Aizsardzības ministrija - nav zināms, jo - kā vienmēr - visi ir aizgājuši uz fronti, tāpēc tālruņa klausuli pacelt nav nekādu iespēju. Tomēr arī ārpus ministrijas ir viedokļi, kuros der ieklausīties.
Ģenerālis Raimonds Graube, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris (1999-2003, 2010-2017), uzskata, ka igauņu ierosme ir apsveicama. “Pievēršanās modernajām tehnoloģijām un mākslīgā intelekta izmantošana ir ārkārtīgi svarīgs virziens. Jebkurā gadījumā tas ir nozīmīgi - vai jaunietis izmantos šīs zināšanas armijā, zemessardzē vai citur, ir svarīgi, ka viņš spēs strādāt ar šīm tehnoloģijām,” teic Graube, “turklāt jaunie cilvēki ir gatavi iesaistīties jaunās nodarbēs. Un šāda dronu mācība būs tuvāka jauniešiem tāpēc, ka viņiem jau ir tuvi datori. Vienam otram tā jau kļuvusi par tādu kā apsēstību, bet šajā gadījumā būs iespējams tās gaitu novirzīt pareizās sliedēs. Nu, un arī pabūt dabā, darbojoties ar droniem.”
Graube uzskata, ka tehnoloģijas pēc desmit gadiem būs pilnīgi citādas un šo tehnoloģiju pārvaldība būs mākslīgā intelekta ziņā. “Bet šobrīd šāda bērnu un jauniešu iesaiste faktiski ļoti atbildīgā procesā - tas ir apsveicami. Tas attieksies ne tikai uz militāro, bet arī uz daudziem citiem virzieniem.”
Taču ir viena problēma, ko Graube arī nosauc. “Varam dēvēt to par politisko gribu vai citādi, bet nekas nav darīts, lai katrā novadā būtu dronu speciālisti, instruktori, kuri varētu apmācīt jauniešus. Pagaidām ar to nodarbojas, var teikt, vien entuziasti. Šo virzienu mēģina attīstīt zemessardzē, bet tas arī ir tikai sākuma procesā.”
Arī dronu poligoni ir problēma. “Tagad tiek izmantots Sēlijas poligons šādiem nolūkiem. Ir vajadzīga gaisa telpa, kas netraucē, piemēram, Rīgas lidostai. Bet ir personiskie lidaparāti, deltaplāni un tā tālāk, un visus tos vienlaikus laist gaisā - to neatļauj drošības prasības. Uzskatu, ka šī problēma - dronu poligoni - ir risināma. Sarežģītāk būs ar instruktoriem. Un, protams, jārada attiecīga materiāli tehniskā bāze,” teic ģenerālis.
“Esmu aicinājis iekļaut dronu vadības mācību skolu programmās jau gadus trīs vai četrus. Kad jautājums par dronu mācību tiek uzdots esošajam tā saucamajam aizsardzības ministram, skan atbilde - viss notiek, viss būs! Bet ar šo “progresīvo” valdību nekas nenotiek! Vēl vairāk - valsts aizsardzības mācības stundu skaits ir samazināts,” dusmojas Pabriks.
Viņš uzskata, ka ir svarīgi, ka jaunieši apgūst kiberzinības, dronu vadību. “Viņiem tas noderēs arī biznesā, ne tikai militāros pasākumos. Jaunsardze pagaidām ir vienīgā vieta, kur jauniešus reāli apmāca šajos virzienos. Dronu mācības uzsākšana skolās bija vajadzīga jau aizvakar! Bet valdības līmenī netiek domāts nedz par pašām mācībām, nedz par instruktoriem. Kad es pusotru gadu aicināju izstāties no Otavas konvencijas, mani nodēvēja par muļķi. Četrus gadus aicināju likt apmācībās dronus - neviens neklausījās! Mūsu valdība vienkārši nespēj pieņemt lēmumus: ideja kaut kur parādās, bet ātri vien pazūd, jo pretējā gadījumā vajadzēs sākt domāt un strādāt,” teic Pabriks, “turklāt droni atrodas noliktavās, tie netiek pirkti. Labi, tie, iespējams, noveco, kaut kas tajos jānomaina. Bet skolēni ar tiem taču var darboties un trenēties.”
“Jā, mēs apmācām jauniešus rīkoties ar droniem,” teic Valts Āboliņš, “bet tādā līmenī, lai radītu viņos interesi. Ieliekam pamatus. Vasarā mums būs dronu nometne, uz kuru vēl var pieteikties. Ikdienā - ne tik daudz caur valsts aizsardzības mācību, bet vairāk caur jaunsardzi - instruktoriem ir pieejami droni un tiek organizēta apmācība.”
Dronu vasaras nometne būs fokusēts apmācību pasākums. “Mēs ņemsim dronus no Gaisa spēkiem, viņu apmācības moduli. Bērniem kā pamatu ņemam pirmo līmeni. Jaunsardzes centros arī ir nodarbības, bet nav tā, ka veselu nedēļu visi to tik vien darītu kā darbotos ar droniem,” stāsta Āboliņš.
Pagaidām Latvijā faktiski nav tādu specializētu dronu poligonu. “Bet kas tad dronam ir vajadzīgs? Debesis! Un lai tajās nav citu lidojošu objektu. Dronu poligons varētu attīstīties Sēlijas poligonā. Var pielāgot fizkultūras zāles, kur ir dažādi šķēršļi, caur kuriem lido drons. Kurzemē dziļi mežā arī ir poligons - tālu no visādiem lidaparātu ceļiem,” stāsta Āboliņš.
Tanku ēra ir beigusies, teica igauņu pulkvedis Pēters Tali. Kā ir Latvijā? “Tā jau mēdz teikt,” pasmaida Āboliņš, “bet gan jau tankiem tiks izdomāta kāda aizsardzība, un tiem klāt netiks. Es nedomāju, ka tagad būtu jāatsakās no tankiem, vienkārši jādomā -kā tos pasargāt. Mūsu sabiedrotajiem tanki ir, Latvijā tie arī ir, un tehnoloģijas attīstās strauji. Ir ierocis, un tam tiek radīti pretieroči, tā tas notiek.”
