Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).
Saeima pieņēma šīs likuma izmaiņas pavisam nesen, bet nodokli no skolēniem sāks iekasēt jau šogad. Taču sabiedrībā ir šaubas par to, ka “Šuvajeva nodoklis” glābs valsts budžetu.
Kas ir skolēnu mācību uzņēmums? Tas ir skolēnu pašu veidots un vadīts uzņēmums, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs. SMU mācību nolūkos pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē: skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus. SMU nav juridiska statusa - tos pārstāv “Junior Achievement Latvia” un skola. SMU konsultē un atbalsta SMU konsultanti/biznesa konsultanti.
Šuvajevs apgalvo, ka likuma izmaiņu primārais mērķis nav iekasēt nodokļus no skolēnu uzņēmumiem, bet gan panākt, ka šādi uzņēmumi ir minēti Latvijas likumos. Līdz šim, izrādās, mācību uzņēmumi bija pelēkajā zonā: nebija noteikts, ka nodokļi jāmaksā, bet nebija arī nolemts, ka nav jāmaksā. Šuvajevs norāda, ka ar šīm likuma izmaiņām valsts atzinusi šo ekonomisko aktivitāti un iepriekš skolēniem arī pašiem varēja rasties jautājumi, kā tad ar tiem nodokļiem. Nu šīs neskaidrības kliedētas, teic Šuvajevs.
Klāstīt miglainas puspatiesības - tas ir “progresistu” bieži ekspluatētais ēzelītis, kas stiepj un stiepj uz ausīm karamo makaronu nastu. “Progresisti” gribēja izņemt skolēnu uzņēmumus no “pelēkās zonas” - lūdzu, dariet to, ielieciet likumā vārdu salikumu “skolēnu mācību uzņēmums” un saprotami izskaidrojiet tā būtību. Turklāt ir pateikts, ka SMU nav juridiska statusa, līdz ar to - par kādiem nodokļiem ir runa? Skolēnu uzņēmumus pārstāv “Junior Achievement Latvia” un skola - šo struktūru darbinieki taču maksā nodokļus, vai ne? Ar to nepietiek?
Bet ko tik neizspļausi priekšvēlēšanu trakumā… Šuvajevam un viņa pārstāvētajiem “progresistiem” gribējās izcelties uz skolēnu fona, lai, kā mēdz teikt, uzvarētu taisnīgums: nodokļus maksā visi, arī bērni! Nez vai šo skolēnu vecāki - visi simtprocentīgi - raudās laimes asaras, kad viņu bērns nopelnīs par ceturtdaļu mazāk naudas nekā būs nopelnījis.
Nils Sakss Konstantinovs, bērnu un pusaudžu psihoterapeits, uzskata, ka skolēnu mācību uzņēmuma mērķis ir: lai bērni un skolēni mācītos un saprastu, ko tas nozīmē - vadīt uzņēmumu, ražot un pārdot. “Es pats arī vadu uzņēmumu, es zinu, ko tas nozīmē - maksāt nodokļus. Ideja, ka skolēniem jāmaksā nodokļi - kaut kādā ziņā tā ir pieņemama, jo atbilst dzīves realitātei. Bet būtu pilnīgi neadekvāti uzlikt skolēniem pilnu IIN likmi, lai pakļautu viņus tādiem pašiem nosacījumiem kā reālo uzņēmumu darbiniekus. Tas taču ir mācību uzņēmums!”
Konstantinovs uzskata, ka šāds “skolēnu nodoklis” neienesīs neko milzīgu valsts budžetā. “Pienesums varētu būt tāds: skolēniem taps skaidrs, cik sarežģīti ir dzīvot un strādāt Latvijā ar pilnu nodokļu likmi. Tā var ļoti ātri nokaut vēlmi veidot savus uzņēmumus… Ja tiešām no bērniem un skolēniem iekasēs nodokļus, tad vismaz daļu no tiem varētu atdot skolām, kurās mācās šie skolēni,” uzskata Konstantinovs.
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Andžela Šustiņa sarunā ar “Neatkarīgo” iesāk: “Kā lai pieklājīgāk izsakās… Uzlikt šādu nodokli bērniem un pusaudžiem - tā ir ņirgāšanās. Ja šo uzskata par veidu, kā atbalstīt valsti, proti, iekasējot nodokļus no bērniem, tad… Bērni un pusaudži savā no mācībām brīvajā laikā, entuziasma un vislabāko nodomu vadīti, iegulda darbu, lai radītu jaunu produktu, kas ir noderīgs sabiedrībai - bet tad kāds deputāts izdomā, ka no viņiem ir jāiekasē nodokļi. Tas ir apkaunojoši pašai valstij.”
Par “audzinošo momentu” runājot, proti, ka visi pieaugušie maksā nodokļus, Andžela Šustiņa teic: “Skolēni tāpat zina, ka viņu vecāki maksā nodokļus. Un tas nebūt nav uzreiz jāpārbauda uz savas ādas, atrodoties skolas solā. Šie uzņēmumi zināmā mērā ir saistīti ar skolas mācību procesu, un izglītība mūsu valstī ir bez maksas. Es varu audzēt kartupeļus un tos tirgot, tā ir mana privāta darīšana, bet skolēnu mācību uzņēmumi ir saistīti ar skolu, tāpēc tā tam nevajadzētu būt.”
Saeimas NA frakcijas konsultants Imants Parādnieks uzskata, ka skolēnu mācību uzņēmumam reģistrēties kā nodokļu maksātājam būtu korekti, bet ar vienu noteikumu - ka šie uzņēmumi sākotnēji nemaksā nodokļus. Parādnieks skaidro: “Uzņēmums varētu turpināt darboties, tad kaut kādā brīdī, konkrētā vecumā šie jaunie uzņēmēji un ražotāji varētu sākt maksāt nodokļus. Tas disciplinētu. Bet tagad pasaka: jūs maksāsiet nodokļus, ja ienākumi pārsniegs 3000 eiro. Tas nav pareizi. Kāds gudrinieks varētu sākt shēmot, lai ienākumos uzrādītos, piemēram, 2999 eiro. Kam tas mums vajadzīgs?”
Parādnieks uzskata, ka līdz kādam konkrētam vecumam - jau pēc skolas beigšanas - jaunie uzņēmēji varētu maksāt zemāku nodokļu likmi. “Runa ir par tiem jauniešiem, kuri paši kaut ko rada. Galvenais mērķis - iekļaut viņus legālajā biznesa vidē. Nevis mēģināt no pirmajiem uzņēmējdarbības mācību brīžiem noplēst vairākas ādas. Ja kāds domā, ka valsts ar šo nodokli iegūs vairāk naudas, tad uzreiz pasaku: valsts vairāk zaudēs. Mums vajag ilgtermiņa ieguvumus, bet šāds “skolēnu nodoklis” ir īstermiņa ieguvums, kas radies šauras domāšanas dēļ.”
Jā, mums vajadzētu priecāties, ka bērniem un pusaudžiem ir interese par uzņēmējdarbību un ka viņi reāli strādā, taču politiķu ideālistisku iedomu dēļ šī interese var izzust. Bet visādi citādi viss ir kārtībā, un mēs politiķus sveicam Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā, kas ir noteikta 1. jūnijā. Novēlam sargāt ne tikai savas tiesības lemt lietas bez sabiedrības atbalsta, bet arī padomāt par bērnu tiesībām, par kuram regulāri tiek piemirsts.
