Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.
Pārtikas produktu cenas Latvijā ir augstas un jau pāris gadus pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. Cenas ir turpinājušas celties arī šā gada pirmajā ceturksnī. Tiesa gan, arī Lietuvā un Igaunijā šogad cenu celšanās dinamika gandrīz tāda pati kā pie mums.
Tajā pašā laikā iedzīvotāju pirktspēja Latvijā ir zemāka nekā kaimiņiem un tālu atpaliek no ES vidējās pirktspējas.
Varētu domāt, ka trūkst konkurences, taču ar to tik traki nav - ir tomēr Latvijā trīs lielas veikalu ķēdes un daudz mazāku ķēžu, kas orientējas uz reģioniem, ir arī ķēdes, kas dempingo, ir arī tirgi. Nebūtu slikti, ja Latvijā ienāktu vēl kādi lielveikalu lieluzņēmumi, taču nevar arī teikt, ka šeit būtu ļoti maz tirgus dalībnieku.
Situācija ar pārtikas cenām nav normāla, trūcīgākām mājsaimniecībām izdevumi par dienišķo maltīti ir smags slogs.
Te varētu teikt, ka tirgus jau pats visu noregulē un nevajag valstiski iejaukties brīvas ekonomikas procesos. ES galvenais mazumtirgotāju un vairumtirgotāju lobijs, organizācija “EuroComerc” tieši tā arī saka:
“Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no iejaukšanās cenu konkurencē pārtikas mazumtirdzniecībā un tā vietā koncentrēt savu darbību uz enerģijas cenu pieauguma novēršanu, lai atbalstītu grūtībās nonākušas mājsaimniecības un uzņēmumus.”
Bet paga! Ja dalībvalstī redz, ka ar cenām kaut kas nav kārtībā, tad tai ir tiesības meklēt, kas īsti nav kārtībā. Nav tā, ka valsts vara nedrīkstēs neko pīkstēt. Valstij ir pienākums rūpēties, lai tirgotāji nepārdod iedzīvotājiem indīgus, veselībai kaitīgus produktus, valsts varai ir tiesības aizstāvēt patērētājus, kad viņi ir nopirkuši etiķetei neatbilstošu, nekvalitatīvu preci, valsts varai ir jānovērš blēdīgas cenu kampaņas, negodīga konkurence, monopolstāvokļi un karteļi, ja tos var pierādīt un par tiem sodīt. Nav runa par sociālismu un plāna ekonomiku - valsts varai arī brīvā tirgus apstākļos ir rokās sviras, lai procesus mazliet paregulētu visai sabiedrībai vēlamajā interešu virzienā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau pērnā gada rudenī sāka runāt un spraust mērķi samazināt pārtikas cenas par 20%. Tūdaļ sākās arī pretdarbība - nozare pauda neizpratni par Viktora Valaiņa centieniem un pareģoja, ka ministrs sabrucinās pārtikas preču tirgu pagalam.
Taču Ekonomikas ministrijā tapa, cauri valdībai uz Saeimas komisiju aizvirzījās likumprojekts par vienlīdzīgas konkurences veicināšanu pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Pašlaik tas atrodas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Īsi raksturojot likumprojekta būtību, tas paredz daudz bargākus sodus par negodīgu konkurenci.
Pārtikas tirgotāju organizācijas ļoti nevēlas, lai grozījumi virzītos tālāk, kļūstot par pieņemtu likumu. Un tā 27. maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Tā mērķis ir veicināt pamata pārtikas preču pieejamību, palielināt vietējās izcelsmes preču sortimentu un uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.
Lai līdz šādam memorandam nonāktu, ir bijušas ilgas, smagas diskusijas - pārtikas preču tirgotāji stāstīja, ka augstās cenas veidojas nevis no veikalu piecenojuma, bet no tā, ka nekrietnie ražotāji ir uzskrūvējuši savas cenas. Bet ražotāji taču cieš no augstajām degvielas un minerālmēslu cenām, no sausuma, plūdiem un no tā, ka zosis nolaižas uz lauka un apēd zirņus. Visi cieš no izmaksām, no pārāk augsta PVN un darbaroku trūkuma, jo kasieres negrib strādāt par minimālo algu, bet darba devēji nevar samaksāt vairāk, jo jāmaksā par elektrību. Un tad vēl kovida sērga, karš Ukrainā un Donalds Tramps. Tā ir nelaime uz nelaimes, tās ir asaru virtenes un bēdu ieleja.
Tomēr beigu galā EM un tirgotāji ir par kaut ko vienojušies.
Memorandu ir parakstījis Viktors Valainis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri.
Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.
Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka 10 preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.
Zemo cenu grozus tirgotāji var sākt pīt jau šodien, bet cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai vēl nepieciešami grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā.
No parakstītā memoranda patērētājiem paredzēti vairāki labumi. No zemo cenu groza veselīgai izdzīvošanai nepieciešamajām pārtikas precēm vajadzētu palikt lētākām. Dabiski, ka grozā netiks liktas austeres, trifeles un šampanietis - uz šīm cenām neskatīsimies.
Tirgotāji apņemas vairāk reklamēt un, cerams, arī iepirkt un piedāvāt Latvijas preci. Latvijas prece ir veselīgāka, jo netiek tālu vesta.
Veselīgi ir arī pirms iešanas uz veikaliem pasēdēt minūti internetā un apskatīties, kur cena par vienādiem produktiem šodien ir zemāka.
Viktors Valainis sacīja, ka mazumtirgotāja “Rimi” īpašnieka, Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmuma “Salling Group” pārstāvji stāstījuši: Dānijā ar šāda cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu pārtikas cenas valstī samazinājušās par 17%, kā arī valstī samazinājusies inflācija.
Varētu domāt, ka superlabklājīgajā Dānijā valsts nemaz nejaucas tirgotāju lietās, tomēr tā gluži nav - iejaucas un nemitīgi. Pirms trim gadiem Dānijas patērētāju ombuds publicēja vadlīnijas par cenu mārketingu, un vienlaikus stājās spēkā jauni cenu mārketinga noteikumi.
Pārskatītie noteikumi un vadlīnijas ieviesa būtiskas izmaiņas tajā, kā uzņēmumi var sevi reklamēt, izmantojot cenu salīdzinājumus un citus pārdošanas veicināšanas pasākumus, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu cenām. Vadlīnijas tika paredzētas, lai novērstu patērētāju maldināšanu un nodrošinātu godīgu konkurenci starp tirgotājiem. Par nopietniem konkurences likumu pārkāpumiem Dānijā sods varēja būt pat līdz 10% no uzņēmuma ieņēmumiem. Pēc tam, kad 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā Dānijas Mārketinga prakses likums, naudas sodus sāka balstīt uz uzņēmumu apgrozījumu. Bet nu mazi šie sodi nav.
Vakar parakstītajam memorandam nav juridiska spēka - tomēr tas nozīmē apņemšanos pārtikas cenas samazināt. Ekonomikas ministrs domā, ka reālu pārtikas cenu samazinājumu varēs redzēt jau pēc divām nedēļām.
Ar šo memorandu ir tā kā noslēdzies pirmais posms Viktora Valaiņa aktivitātēm pārtikas cenu mazināšanas frontē. Pašlaik tik tiešām ir iespējams fiksēt, kādas cenas ir šodien, kādas būs pēc divām nedēļām un pēc diviem mēnešiem. Tauta ar dziļu interesi ies uz veikalu un skatīsies. Taču laiks ies, mainīgā ekonomikas jūra viļņosies, grūti paredzēt, kāda būs inflācija, kādi globāli un reģionāli notikumi ko ietekmēs. Vai nupat parakstītā memoranda “reliktais starojums” apspīdēs pārtikas cenas arī gada nogalē, pēc diviem gadiem? Kā Alvja Hermaņa lugā “Latviešu stāsti” teica viens no personāžiem, pensionēts zvejnieks: “Tur jāskatās.”
