Šodien tauta novados un pilsētās uzvelk savas labākās drānas, apauj kājas un dodas ievēlēt savu pašvaldību.
Viena daļa ļaužu jau ir nobalsojusi iepriekšējās vēlēšanās, ārzemēs dzīvojošie ir balsojuši pa pastu, ja ir rūpīgi sekojoši līdzi kārtībai un pieteikušies vietnē “latvija.lv” vai PMLP tīmekļvietnē e-pakalpojumā "Vēlētāju datu pārvaldība". Pieteikšanās laikā jānorāda sava deklarētā dzīves vieta Latvijā vai īpašums Latvijā.
Savukārt trešdien vai nu hakeri bija uzbrukuši, vai nu Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs uzkārās pārslodzes dēļ, bet uz laiku vēlēšanu iecirkņi nedarbojās. Tā gadās, un cerams, ka tas neatkārtosies šodien.
Kāds uzņēmējs “nra.lv” pastāstīja, ka pēdējos gados vairāk uzturas ārzemēs, deklarējies ārpus Latvijas, bet Latvijā iegriežas ik pa laikam un Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi. Pirms pašvaldību vēlēšanām iegriezās Latvijā uz dažām dienām un vēlējās izpildīt savu pilsoņa pienākumu, nobalsot iepriekš.
Taču izrādās, ka “vilciens ir aizbraucis” un viss nokavēts. Bijis jāpiesakās ne vēlāk kā līdz 30. maijam. “Tas ir žēl, un šīs vēlēšanas paliks bez manas piedalīšanās. Ja tā paskaita, tad nemaz jau ne tik daudzas reizes apzinātas dzīves laikā cilvēkam ir dota iespēja piedalīties pašvaldības vēlēšanās, un tādējādi katra reize, kuru pilsonis ne savas gribas pēc ir spiests izlaist, ir par sliktu tieši valstij. Es nebiju ielūkojies vietnē “latvija.lv” par iepriekšējās balsošanas kārtību vai, kur nu vēl trakāk, sasaistījies ar Latvijas e-adreses sistēmu, jo man nav un negribu sev pienākumu lasīt e-pastus. Biju naivi iedomājies, ka jauno tehnoloģiju laikmetā mana valsts zina par mani, grib manu balsi un gaida manu līdzdalību procesos. Taču izrādās, ka nezina un negaida vis,” ar sarūgtinājumu konstatēja uzņēmējs. “Taču, kad no manis ir jāiekasē nekustamā īpašuma nodoklis vai kavējuma nauda, pašvaldība manas pēdas sadzina pat Monako!” viņš piebilda.
Atšķirībā no Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām, kurās pilsoņi var vēlēt, kur vien grib, pašvaldību vēlēšanās ir jābūt kādai nebūt piesaistei vietai - vai nu tā ir administratīvā teritorija, kurā vēlētājs ir deklarējies, vai arī tā, kur viņam ir nekustamais īpašums.
Ārvalstīs deklarētajiem Latvijas valsts piederīgajiem ir rūpīgi jāseko līdzi vietnei “latvija.lv” vai PMLP tīmekļvietnes e-pakalpojumam "Vēlētāju datu pārvaldība" un pieteikšanās laikā jānorāda sava deklarētā dzīves vieta Latvijā vai īpašums Latvijā.
Vēl pašvaldību vēlēšanu likumā rakstīts, ka personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta.
Ja personai nav ne pieraksta, ne īpašuma, tad nekā. CVK pārstāvis Andrejs Vaivars “nra.lv” paskaidroja, ka gadījumā, ja cilvēks dzīvo ārzemēs un viņam Latvijā nav ne pieraksta, ne nekustamā īpašuma, tad diemžēl viņš pašvaldību vēlēšanās nevar piedalīties.
LR IeM Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes dati uz 2024. gada 1. janvāri liecina, ka oficiāli ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits ir tuvu 240 000, no tiem gandrīz simt tūkstoši Lielbritānijā, vēl ceturtdaļa simta gan Īrijā, gan Vācijā. Saprotams, ka ne visiem ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem ir saglabājusies cieša saikne ar Latviju kā nekustamais īpašums. Bet lielai daļai visticamāk ir.
Vai vietvarai ir svarīgas šīs pilsoņu balsis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, rodas pamatots jautājums. Varbūt tomēr jau šie ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi ir norakstīti kā pārāk atrauti no realitātes un tikai atbildīgākais Latvijas pilsonis, lai kur atrastos sekos, līdzi savam vietnes “latvija.lv” profilam. Nevar piemirst, ka tieši šis ir tas portāls, kurš ir bēdīgi slavens ar to, ka tajā saprast un atrast nevar tieši neko.
Mēs dzīvojam digitalizācijas laikmetā, un visi ir dikti moderni, bet arī zināms fakts, ka liela daļa Latvijas valstspiederīgo pat nav ne reizi pabijuši portālā “latvija.lv”.
Tad stāsts, ka, valsts pārvaldes iestādes komunikācijā ar ikvienu Latvijas pilsoni, lai kur tas atrastos, izmanto vietni “latvija.gov.lv” un tā nodrošina iespēju iesaistīties Latvijas valsts procesos, iegūst komisku, ja ne dramatisku nokrāsu.
Pastāv virkne šķēršļu, kas rada priekšnoteikumus, lai pašvaldību vēlēšanu aktivitāte būtu mazāka nekā Saeimas vēlēšanās, kur bija visnotaļ atzīstama aktivitāte - 59,43 procenti.
Lai balsotu pa pastu, bija jāveic pieteikšanās ne agrāk kā 18. aprīlī un ne vēlāk kā 30. maijā. Vēlētājam ir jābūt labi apkaltam datortehnikas lietošanā, kur jāveic dažādas darbības e-vidē, lietojot eID, eIDMobile, SmartID vai internetbanku. Ne visiem ir šādas iemaņas, ne visiem ir pacietība urbties “latvija.lv” vai PMLP tīmekļvietnē, kur, ja uzreiz neiet viss kā smērēts, cilvēks nospļaujas un nenobalso.
Ja arī izurbsies cauri vietnes “latvija.lv” labirintiem, tad jautrības nebeidzas. Lai balsotu pa pastu, nepieciešama piekļuve internetam, autentifikācijas rīks (eID, eIDMobile, SmartID, internetbanka), drukātājs, divas vēlētāja izraudzītas aploksnes (vēlēšanu aploksne - vēlēšanu zīmes ievietošanai, pasta aploksne - sūtīšanai pa pastu), pastmarka (uz pasta aploksnes).
Mazu vēlētāju aktivitāti varam sagaidīt arī tāpēc, ka jo daudzi iedzīvotāji ir savu dzīvesvietu deklarējuši formāli, bet dzīvo un strādā citur. Diezin vai vēlētājs, kurš dzīvo Rīgā, brauks uz Alūksni vēlēt, kur deklarējies. Varbūt brauks, bet drīzāk jau nebrauks. Un maz ko arī zina par turienes politiķiem, ja pārcēlies uz Rīgu jau sen.
Vēl šķēršļus vēlētāju entuziasmam liek lielāki novadi, kas izveidoti administratīvi teritoriālās reformas laikā. Cilvēki, kas dzīvo nomaļus no novada centra, jūtas aizmirsti un domā, ka neko nevar ietekmēt, ka viņu balsis neko neizšķir.
Pašvaldības ir dažādas, un jau tagad var prognozēt, ka virknē novadu un pilsētu pie varas paliks tie paši spēki, kas jau valdījuši - novadā pie Daugavas, kas pēc reformas ir stipri paplašinājies, pilsētā, kas atrodas ziemeļrietumos pie jūras, pilsētā pie Lielupes, kur Rastrelli pils, un vēl virknē pašvaldību visticamāk vinnēs tie paši “vecie vēži”, jo novadu galvu autoritāte iedzīvotāju acīs ir liela, nopietna opozīcija nav izveidojusies un Centrālās televīzijas uzbrukumi necik lielu kaitējumu šiem politiķu tēliem nerada. Ļoti garajā kūrortpilsētā pie jūras līča izskatās, ka par mēru strādāt atgriezīsies savulaik jau bijušais mērs, kurš bija notiesāts, sodu ir izcietis un ar tīru sirdsapziņu kandidē atkal.
Virknē Latgales pašvaldību, iespējams, uzvarēs visiem pazīstamie ilggadējie mēri. Pēc vēlēšanām tad var iznākt kolīzijas, ja izrādīsies, ka ilggadējam mēram netiek dota pielaide valsts noslēpumam, kas tagad ir vajadzīga. Būs traki.
Vistrakāk ir galvaspilsētā, kur vispār neko nevar saprast - iezīmējas divi iespējamie koalīciju varianti, kur burtiski daži mandāti var izšķirt, kurai pusei par labu nosvērsies kausi. Viss ir atkarīgs no daudz kā - ja būs bijusi ļoti maza vēlētāju aktivitāte, lielākas iespējas paveras sīkmarginālām listēm, kuras var saaģitēt pietiekamu atbalstītāju skaitu savā sabiedrības “burbulī”. Iepriekšējā balsošana gan rāda, ka galvaspilsētā ir bijusi vislielākā aktivitāte valstī. Tad jau redzēsim. Galvaspilsētas vēlētājam ir visgrūtākā izvēle - ņem kuru listi gribi, katrai ir varbūt simpātiska politika, bet pagalam nesimpātiski ģīmji. Bet, ja ģīmji ir simpātiski, tad piekoptā politika ir bijusi švaka.
Grūti prognozēt, cik liela būs vēlētāju aktivitāte kopumā - iespējams, ap 40 procentiem.
CVK likumus neraksta, bet tikai izpilda, tāpēc par smagnējo vēlēšanu kārtību pārmetumi būtu jāizsaka likumdevējam. CVK cenšas cik var būt draudzīga un pretimnākoša.
Uzlabojums kārtībā ir tas, ka iepriekšējās vēlēšanās iepriekšējā balsošana notika trīs dienas, bet tagad ir dotas piecas dienas.
Šajās pašvaldību vēlēšanās ir mainīts 30 gadus pastāvējušais vēlēšanu biļetenu dizains. Tagad vairs nav agrākā krustiņu vilkšana lodziņos un uzvārdu svītrošana, bet īpaši vēlamiem kandidātiem krustiņa vietā jāaizķēpā baltais aplītis zaļajā lauciņā. Savukārt, ja vēlētājs kādu kandidātu īpaši neatbalsta, tad jāaizkrāso baltais aplītis sarkanajā lauciņā. Svītrot uzvārdus vairs nevajag. Gods kam gods, Centrālā vēlēšanu komisija ir ļoti cītīgi par šo lietu informējusi, un padomi, kā vēlētājam jārīkojas, skan vai no katra gludekļa. Iepriekšējās balsošanas laikā ar to nekādu problēmu nav bijis, taču gan jau būs arī ļaudis, kas uz jaunās formas biļeteniem blisināsies un ieķēpās tajos pavisam ne to, ko bija gribējuši.
