Demogrāfijas atslēga sieviešu rokās?
Skumjie autora murgi! Nekas jau nav tā kā izskatās. Nekāda demogrāfijas atslēga nav sieviešu rokās. Sievietes rokās ir demogrāfiskā atslēga dzemdēt tikai sev, tas ir dzemdēt vienu bērnu. Viss pārējais , tas ir ar sieviešu palīdzību radīt bērnus dzimtenei ir tikai un vienīgi vīriešu rokās. Protams ka viss atkarīgs no tā cik stipras ir tās vīriešu rokas bērnu radīšanai. Un mūsdienās tās ir pavisam vājas, jo viss spēks tiek atdots sievietei viņas vienīgā bērna radīšanai. Un tad brīnās ka vecumstruktūra arvien bēdīgāka paliek. Kā nepaliks ja ģimenes praktiski vairs nav, ir tikai kaut kādi ģimenes izstrādājumi un lērums vientuļo māmiņu (lielisks elektorāts uz jebkurām vēlēšanām).
Jābeidz mulsināt iedzīvotājus ar "laikmetīgām" idejām. Šodienas bērnam
1. būs jāiztur nesamērīgs pošu daudzums, izvairoties no autisma un citiem bonusiem
2. jāiziet cauri skolai ar "iekļaujošu" pedagoģiju un iespējamu mobingu, apgūstot virspusējas zināšanas
3. jāiekļaujas rūkošā darba tirgū vai jāemigrē
Un ja beigās emigrācija, kā tas uzlabos situāciju šeit?
Izlasīju rakstu un tā arī nesapratu, kas tad ir tie "demogrāfiskie uzsvari", kas jāmaina?
Varbūt kāds no komentētajiem var to izstāstīt?
P.S. Man neinteresē troļļu viedoklis, tāpēc lūdzu IMIK, Gunča, baibiņu, ir tādu, Inocentu un Co. šeit neizteikties.
nav bezizejas situāciju, ir tikai izejas, kuras mums nepatīk. Kādi ir ceļi? Viens- pacelt bērnu naudas debesīs. Jā, dzims. Bet kur ņemt naudu? Un tas vēl nav pat galvenais. Galvenais- kā šo naudu neatdot? Un tas jau vairāk nav iespējams. Tā ka šis ceļš neder. Otrais- kupēt feminiskos centienus. Neļaut sievietei ieņemt sabiedrībā to pašu vietu, ko ieņem vīrietis. Atgriezt viņu pie pavarda, traukiem, bērniem un baznīcas (pedējais nav mazsvarīgs). Ko grib sievietes, izejot sabiedrībā? Vai viņas grib čakli strādāt valsts un sabiedrības labā? Pasmejos... Viņas grib grozīt asti, dzert un "baudīt dzīvi" tapat kā vīrieši. Ir viens vārds, bet negribas viņu te rakstīt. Tieši to viņas vēlas. Visas. Ja viņām to ļaujam, tad par bērniem varam nerunāt. Reti, bāli stādiņi būs viss, neraugoties ne uz kādiem pabalstiem. Jo krogs un gulta nozīmē stipri vairāk. Salikšu slikonus lūpās, lai redz firmas darba kvalitāti, silikonus krūtīs, jo kādi bērni, silikonu pakaļā, jo visi vīrieši ir cūkas. Bērni šajā formulā neiederas. Nu, ja tā, tad kam vajadzīgi bērni? Tautai? Kāda tauta? Valstij? Kāda valsts, par ko jūs? Un tas ir finišs...
Par "finišu" jau pirms 50 gadiem ne tikai runāja vairākums mietpilsoņu, bet pat dziesmu priekš viņiem pats R.P. sacerēja (J.Petera teksts)
" Iedzersim pa glāzei, kamēr jauni mēs..(..)
Izmīlēsim meitas, kamēr jauni mēs
Gan jau vecumdienās sievas noderēs
Izmīlēsim meitas, kamēr jauni mēs
Gan jau vecumdienās sievas noderēs."
Tā paaudze, kura sasniedza pilngadību ap 2000iem pārstāja vairoties. Tie ir tā saucamie Milleniāļi, kuriem dažādu iemeslu dēļ nācās cīnīties ar ekonomiskajām problēmām, atliekot ģimenes veidošanu. Tā ir mana paaudze, kurā ir pilns ar sievietēm ap 40, kurām nav bērnu, kurām pat nav bijušas noformētas attiecības.
Tā saucamo Gen Z laikā arī bija pāris ekonomiskās krīzes. Tie, principā arī ir galvenie iemesli. Neviens nevairosies ja nav pārliecības par nākotni. Un valsts uzdevums ir dot ekonomiskās iespējas lai cilvēki kļūst bagāti, nevis lai sagādātu ciešanas ar pārlieku represēšanu vai primāro eksistenci kā stabilai korupcijas silei, no kuras negausīgi raust tikai izredzētam lokam.
Jau sāk apnikt, bet rakstā tiek kopētas tēzes, kas bija jaunas pirms 10 gadiem, bet nav svarīgas tagad:
1. Pensionāri ir bagāti cilvēki. Ja viņi nav bagāti, sasniedzot vecumdienas visu mūžu strādājot un paliekot bez sakrātas mantas, tad sabiedrība kaut kādā brīdī viņus ir apzaguši.
Tas ka pensionāriem liela daļa no naudas aiziet uz zālēm ir otršķirīgs jautājums(un sastāda Labklājības ministrijas budžetu), bet rakstā un citur tiek kultivēta ideja, ka pensionāri nemaksā nodokļus un no viņiem neienāk nauda budžetā, kas ir pilnīgi meli. Arī no pensijām tiek rēķināti nodokļi.
Vispār, šo pensionāru jautājumu par vienu no tiem, kas ietekmē dzimšanu vajag pilnībā izdzēst no demogrāfisko problēmu apspriešanas jautājumiem, jo pensionāri šo jautājumu neitekmē - ja cilvēki to nav pamanījuši, tad pensionēšanas vecums attīstītajās valstīs ir plānots no 80 gadiem un tātad aŗi nākotnē nekādu ekonomisko slogu uz jaunu cilvēku plāniem nevar ietekmēt.
Varētu apsveikt universitāšu un biznesa īpašniekus, kas gūst labumu no šiem "studentiem" un viesstrādniekiem, ar viņu "īpašajām prāta spējām" ieviešot pārējai sabiedrībai domu par neeksistējošu "pensionāru problēmu", jo viesstrādnieki šo demogrāfisko problēmu nerisina. Praktiski visur viesstrādnieki kļūst par papildus faktoru, kas ietekmē medicīnas un sociālo jomu - gan naudas gan arī vietu ziņā un prasa vairāk resursus kā pensionāriem.
2. Demogrāfija nav tikai sieviešu rokās. Jā, tā ir sieviešu rokās, ja mēs pieņemam ka pasaule ir "pareiza" un visi cilvēki uzvedas "godīgi" pret citiem sabiedrības locekļiem, bet Latvijā mēs varam novērot situāciju, ka vīriešiem, kuriem ir sērijsievas vai mīļākās atstāj ļoti lielu daudzumu ar pēcnācējiem. Tātad, šo situāciju varētu risināt, ja Latvijā tiek ievestas papildus sievietes, lai arī ekonomiski mazāk veiksmīgie vīriešiem ir iespējas turpināt šo amorālo vairošanās praksi, bet šis gan ir nereāls piedāvājums, jo Latvijas sabiedrības elite uzvedās kā suņi uz siena kaudzes un citiem nedos, kaut pašiem vairs nevajag - tas nav tikai sieviešu jautājumos, kur raksta autors jau ir pareizi pieminējis, ka sieviešu skaits pēc reproduktīvā vecuma ir tas kas dod sieviešu pārsvaru.
Pie tam, šis sieviešu vairākums ir problēma arī vēlētāju elektorāta jautājumā, jo acīmredzami ka Latvija ir viena no tām valstīm kurā menopauzes vecuma sievetes ar psiholoģiskajām problēmām ir galvenās kas nosaka kādas partijas tiek ievēlētas un partiju vadītāji ja ne apzināti, tad zemapziņas līmenī to ļoti labi saprot kāds ir viņu elektorāts. Pie tam šī vecuma sievietes ir valsts birokrāta sastāvdaļa ar savu īpatnējo domāšanas veidu, kas ir nākamā problēma.
3. Šajā rakstā arī tiek kultivēta doma, ka bērni ir jārada jaunā vecumā. Pieņemu, ka arī Latvijā sievietēm līdz 19 gadu vecumam bērni dzimst tādā pašā skaitā kā iepriekš un kā citās valstīs - šis ir konstants lielums un pretēji Jāņa Hermaņa kopētajām idejām par to, ka ir jāpaaugstina dzimšana jaunu sieviešu kategorijā tā ir aplama ideja un par to vajag aizmirst.
Ir novērojams dramatisks kritums bērniem kas dzimst tieši sieviešu 20gadnieku vecumā.
Sākot no 30gadiem sieviešu fertilitāte ir AUGSTĀKA kā bija pirms tam - visās turpmākajās vecuma kategorijās stipri augstāka un ir vienkārši notikusi dzimstības vecuma novirze. Tas ir evolūcijas/dabisks/kaut kādu citu iemeslu dēļ notikusi izmaiņa - iespējams tāpēc, ka cilvēku vidējais vecums ir palielinājies - un tā ir paliekoša izmaiņa un tā ietekmēs pat cilvēku DNS - izdzīvos tie, kuri pielāgosies un spēs dzemdēt bērnus vēlākā vecumā un ja mūsdienās sievietēm ir problēmas piedzemdēt bērnus 40 gados, tad dabiskā atlase panāks to, ka nākotnē visas sievietes dzemdēs jau 40 gados. Tas vienkārši ir fakts, kas ietekmē VISUS cilvēkus uz šīs planētas.
Kaut kāda ķērkšana ka tas ir jāmaina iet pretī dabas likumiem. Ir tā kā ir - pirmais bērns sievietēm dzims 30+ gados. Un jautājums šeit ir ko var darīt lai Latvijā sievietēm būtu arī nākamie bērni un šis jau ir jautājums par Latvijas medicīnas kvalitāti un medicīnas personāla attieksmi.
Praktiski neizpildāms risinājums ja valsts nespēj plānot uz priekšu pat 50 gadus, un sabiedrība ir morāli nespējīga radīt cilvēkus, kas parūpējas par visiem - arī sabiedŗibas vājākajiem locekļiem, jo tas ir tieši tas uzdevums - ar ko cilvēkiem vajag rēķināties fertilitātes vecumā un jebkuram kas taisās ķerties klāt un risināt šo problēmu ir jāpiešķir pielādēta pistole, lai nav jāmokās meklējot pašnāvības iespējas, vai arī... man ir cerība, ka varbūt kāds var arī ķerties pie dramatiskākiem risinājumiem.
Nepamanīju, bet Jānis Hermanis ir tas, kas izplata šīs kriminālās idejas par to, ka pensionāru skaita dēļ ir jāieved migranti. Tā it kā šie migrantiem nav vecāki pensionāru vecumā, slimi bērni un radinieki kurus atvilkt uz savu jauno mītnes zemi un paši ar sabruks ar hroniskām slimībām, ko šie sarūpēs strādājot jau Latvijā...
Kamēr par Ķīnā automašīnas rūpnīcās saliek bez strādnieku palīdzības ar pilnu automatizācijas ciklu, kaut Latvijā ir konstants augsts bezdarbs, un joprojām darba devēji sūdzas par to, ka nespēj atrast kvalificētus darbiniekus Latvijā(ffs, cik gadus viņi pat skolniekus negatavo šīm darba vietām, kaut skolnieki sūdzas ka vasarā viņiem nav ko darīt?) Un nemaz nepieminot par darba optimizēšanas jautājumiem - īpaši valsts milzu birokrātiskā aparāta optimizēšanu, kuram vajadzētu sagādāt brīvas un pat kvalificētas(ofisa planktona) darba rokas Latvijas darba tirgū.
Bet, atvainojos, "dermogrāfs" dod padomus par viesstrādnieku pamatotību... kas ir praktiski risināms ar pensionāru likvidēšanu un jaunu meiteņu fertilitāti, liedzot viņām izglītības iespējas. Kaut kāds Taleban īpatnis ne demogrāfs.
Nianse ar pirmā bērna dzemdēšanu 30+ gadu vecumā ir tajā, ka tas parasti paliek kā pirmais un vienīgais bērns. Tāpēc tevis pieminētā demogrāfiskā novirze no bērnu dzemdēšanas 20+ gados uz 30+ vai pat 40+ gados demogrāfijai neko labu nesola...
Un jā - šāda situācija ir praktiski visā pasaulē...
Ne obligāti.
Es tā saprotu, ka tava nianse par 20gadniecēm ir tāda, ka ja viņa ir sataisījusi bērnu tajā vecumā, tad viņa tikpat optimistiski nomainīs vēl 5 partnerus un sataisīs papildus 5 bērnus demogrāfijas uzlabošanās vārdā :)
Mans komentārs nebija par to, ka visi tagad dzemdē 30gados(tas rādītājs ir stipri mazāks nekā agrāk 20gadnieces), bet ka dzemdētājas ir nobīdījušas šo vecumu un liela daļa nedzemdē vispār - ne 20, ne 30 ne arī vēlāk netaisās to darīt. Problēma ir arī tā, ka 20gadnieces jau tagad ir mazāk par 30gadniecēm un ir jārisina jautājumi kāpēc 30gadnieces ir atlikušas bērnu radīšanu un vēl joprojām to nav izdarījušas kamēr viņām vēl ir iespējas, nevis jāčakarē smadzenes ar ideoloģiju 20gadniecēm - valsts saglabāšana nav un nevar būt viņu pienākums. Viss ir pilnīgi otrādi - valsts primārais uzdevums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem, jo pretējā gadījumā tādai valstij un sabiedrībai vienkārši nav nekādu morālu tiesību lai pastāvētu nākotnē. Demogrāfijai ir tikai pakārtots sakars šajos jautājumos - pilnīgi noteikti ne primārais.
Nav obligāti nomainīt 5 partnerus, bet jā - tīri tehniski, jo agrāk sāk tos bērnus dzemdēt, jo vairāk teorētiski tie var rasties...
Kāpēc sievietes ir pārbīdījušas bērnu radīšanas laiku uz 30+ gadiem? Atbilde, manuprāt, ir acīmredzama - līdz tam brīdim viņas ir aizņemtas ar izglītibas iegūšanu un mēģina būvēt karjeru...
Un nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē te var kas mainīties...
Kas attiecas uz valsts primārajiem uzdevumiem - tad iedzīvotāju skaitu, kā zināms, var uzturēt arī citos veidos... Skaties uz Vācijas, ASV un daudzu citu valstu piemēriem emigrācijas jomā...
Galu galā valdošajiem ir pilnīgi vienalga kāda tautība ir valsts iedzīvotājiem - galvenais lai ģenerē pietiekami lielas resursu plūsmas...
Nu vismaz viens šeit kaut ko mēģina analizēt.
Tikai nelieto, lūdzu, turpmāk tādas frāzes kā:
"acīmredzami ka Latvija ir viena no tām valstīm kurā menopauzes vecuma sievetes ar psiholoģiskajām problēmām ir galvenās kas nosaka kādas partijas tiek ievēlētas ..."
Tas pārsvītro visas tavas iepriekš izteiktās, visumā sakarīgās domas, un neko labu par tevi neliecina.
Pareizi, viesstrādnieki ir problēma, ne tikai kā sociālais, bet arī etniskais slogs. Par demogrāfija vispār var runāt tikai kā nācijas pastāvēšanu, domājams, arī baltās rases pastāvēšanu.
Kādreiz "ražoja" bērnus lai notiek paaudžu maiņa un neizmirst dinastijas. Sieviete-māte bija(ir) pavarda turētāja, pie viņas sabrauc bērni, mazbērni, veidojas spēcīga mikrovide, kuru grūti iedragāt.
Sieviete vadītāja vai sieviete kura aizņemta pelnot naudu, var radīt bērnu un tam bērnam veltīt maz laika un neveidosies ģimenes pavards. Labākajā gadījumā jaunieši veidos ģimeni, biežāk tomēr nē.
Kā lielāko vaininieku redzu 50 gadus PSRS un pirmos 15 gadus mežonīgā kapitālisma. Pirmais sadzina kolhozos un daudzstāvu māju 1,2-istabu dzīvokļos; 90-tie lika smagi strādāt par mazu samaksu. Un tad nāca brīvība un iespējas, kāda vairs pulcēšanās pie dinastijas pavarda jeb rietumi vainīgi tikai šo mazo, īso brīdi. Paņemam Itāliju, Šveici, kaut vai Ungāriju - ģimenes dzīvo vienā mājā kopā 3 paaudzes. Jo spēcīgāki šie ciemi, jo mazāk tur migrantu, viņu tur nav vispār.
Iemeslu ir virkne, visas arī kopīgi jārisina. Ļoti spēcīgs risinājums ir Orbānam - atbrīvot mātes no sociālā nodokļa, ar3+ bērniem uz mūžu vai kā. Lai katra nedzemdētāja iesaistās un uztur svešus mazuļus. Tie 2 vai 10 tūkstoši ko sola izmaksāt vienā reizē, jāizmaksā ar nosacījumiem. Labāk, protams, nekā nekas.
Vai Hermanis un Latkovskis atceras pirmo notikušo satraukuma vilni 4.maija republikā pēc 1996.g. februārī notikušās Latvijas Inteliģences apvienības sanāksmes?
"Tautas izmiršanas draudi un to novēršanas iespējas" ( LZA Ekonomikas institūta profesore Pārsla Eglīte)
"Sabiedrības daļa, kas lasa laikrakstus, protams, zina, ka Latvijā jau piecus gadus iedzīvotāju skaits mazinās, jo mirstība pārsniedz dzimstību (1.tabula). Šie zudumi no gada gadā pieaug un jau 1994. gadā sasniedza 6,9 uz 1000 iedzīvotājiem (par 1995. gadu vēl nav precizētu ziņu). Tik lieli zudumi miera laikā pasaulē nav novēroti pat pēc lielām zemestrīcēm."
Sk. visu rakstu - vestnesis.lv