Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”
Griķis stāsta, ka jaunās programmas radītājs programmu acīmredzot nav testējis, un tagad tas notiek uz pašvaldību komisiju budžeta un darbinieku darba laika rēķina. “Ir vērojama situācijas nepārzināšana un nerēķināšanās ar vēlēšanu komisijas darbinieku laiku, jo viņiem uz šo pasākumu - izsludināto balsu skaitīšanas ģenerālmēģinājumu - jāatprasās no pamatdarba vai jāņem atvaļinājums. Domāju, ka būs problēmas ar nākamo vēlēšanu komisiju nokomplektēšanu,” spriež Griķis.
“Izsludinātajā ģenerālmēģinājuma dienā un laikā daudziem nebija iespējas pieslēgties sistēmai,” viņš turpina, “darbinieki sēž un gaida, sistēmas darbinieki kaut ko labo, precizē. Uz jautājumu, kad var cerēt uz darbu sākšanu, tiek saņemta atbilde, ka pēc stundas, tad atkal jāpagaida. Vakarā pēc pulksten pieciem jautājam: vai ir vērts gaidīt? Mums atbild: lēmumu pieņemiet paši. Otrā rītā konstatējam, ka atbilde par pieslēgšanos sistēmai saņemta pulksten trijos no rīta. Cilvēki ir dusmīgi, viņi pamatoti jautā: kas notiks vēlēšanu dienā?”
Programma tiek labota, atkal paiet laiks. “Uzzinu, ka pieejas programmai beidzot nodrošinātas, bet problēmas sākas ar programmas un tehnikas izmantošanu. Izrādās, daudzas vēlēšanu komisijas darbu beigušas sestdien vai svētdien. Ir daudzas, kurām tas nav izdevies,” turpina Griķis, “trešais mēģinājums notiek 28. maijā, tā scenārijs izsūtīts iepriekšējā dienā pusastoņos vakarā. No rīta atkal problēmas ar piekļuvi programmai. Komisijas darbu sāka 8.30, pabeidza pusdeviņos vakarā. No 17 komisijām programmu līdz galam spēja pabeigt desmit. Tām, kuras sāka vēlāk, atbildes no atbalsta dienesta nepienāca, līdz ar to darbu pabeigt nevarēja.”
Griķis piebilst, ka ģenerālmēģinājuma scenārijs uzrakstīts grūti saprotamā valodā, neviens komisijas darbinieks (virslietotājs) pat ar teicamām datorprasmēm nav spējīgs veikt ģenerālmēģinājumu patstāvīgi.
Griķis uzskata, ka Valsts digitalizācijas attīstības aģentūrai (VDAA), kas nodrošinājusi jauno programmu, vajadzēja pareizi uzrakstīt ģenerālmēģinājuma scenāriju un to pašiem pārbaudīt. “Bet varbūt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un VDAA nezina, ko nozīmē testēšana?” Griķis min. Datoriķi skaišas, ka nav iespējams izsekot visai aktuālajai informācijai, kas saistīta ar balsu skaitīšanas metodiku. Pēc Griķa vārdiem spriežot, valda totāls haoss, kas diemžēl var dramatiski atspēlēties vēlēšanu naktī un arī pēc tam. Taču vēlēšanu rezultātiem jābūt zināmiem jau nākamajā dienā. “Izskatās, ka CVK tagad mēģinās atbildību novelt uz “nekompetentajām” vēlēšanu komisijām, kas nejēdz darboties ar jauno programmu,” domā Griķis.
Pērn septembrī CVK paziņoja par iecerētajā izmaiņām vēlēšanu biļetenos un balsošanas kārtībā. Taču šīs izmaiņas, šķiet, nebija saistītas ar attīstību un kvalitāti vai jaunām priekšrocībām vēlētājiem. Savulaik programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” tā vadītāja Renāra Kadžuļa vadībā par aptuveni 30 000 eiro bija izstrādājis mūsdienu tehnoloģijās balstītu risinājumu, kas nodrošināja vēlēšanu biļetenu automatizētu nolasīšanu vēlēšanu iecirkņos un ļāva tos ātri un precīzi saskaitīt elektroniskā veidā. Šo SOAAR” risinājumu sekmīgi izmantoja no 2011. līdz 2022. gadam, un ar to tika organizētas daudzas iepriekšējās vēlēšanas.
Izrādās, ka “SOAAR” sistēma nebija “pietiekami laba”, un “Jaunās vienotības” viedā vadībā tika izvēlēts jauns programmas piegādātājs. Taču jaunais piegādātājs, pēc Griķa domām, nespēja izstrādāt mūsdienīgu risinājumu, kādu nodrošināja SIA “SOAAR”.
Katrā ziņā noslēpumainais jaunais projekts vedina uz aizdomām iespējamo “atripinājumu”, kas iekritis pagaidām nezināmā kabatā.
Bet jautājumi paliek: kāds bija ticamais (?) iemesls, lai izlemtu mainīt programmu nodrošinājumu un kādas būs sekas šai darbībai? Griķis ir sazinājies ar vairākiem citiem vēlēšanu komisiju cilvēkiem, un viņi diemžēl apraksta tieši tādas pašas ķibeles, kādas piemeklējušas Jūrmalas vēlēšanu komisiju. “Vēlēšanu naktī “būs jautri”,” nopūšas Griķis.
Sazinos ar CVK sabiedrisko attiecību speciālistu Andreju Vaivaru un īsumā izstāstu par digitālajām nedienām Jūrmalā un citās pilsētās, proti, ka balsu skaitīšanas sistēma regulāri “uzkaras” un rada haosu. “Tā nu gan nevar būt taisnība!” viņš iebilst. Vaivars iesaka labāk aprunāties ar VDAA cilvēkiem, kuri tagad nodrošina balsu skaitīšanas pakalpojumu, sak, CVK šajā situācijā ir bez vainas. Arī skaidrojums par atteikšanos no Renāra Kadžuļa pakalpojumiem nav pārliecinošs: esot bijis valdības lēmums piesaistīt VDAA utt.
Bet, runājot par nedienām ar jaunieviesto programmu, Vaivars teic, ka treniņu procesā esot bijušas dažas neskaidrības, kas tiek risinātas. Tad atliek cerēt, ka vēlēšanu naktī ar balsu skaitīšanu viss būs kārtībā? “Ja kāds nepārgrauzīs vadus, noteikti būs kārtībā,” joko Vaivars, “turklāt jāņem vērā, ka nereti pie datoriem sēž cilvēki, kuri ar attiecīgajām sistēmām nav strādājuši. Nopietni - ja nenotiks sabotāža, viss būs kārtībā.”
VDAA direktors Jorens Liopa paskaidroja ka patlaban jau ir notikuši ģenerālmēģinājumi, un pašvaldību vēlēšanu komisijas varēja izpildīt visus scenārijus. “28. maijā bija trešais ģenerālmēģinājums, un 80% vēlēšanu apgabalu izgāja šos mēģinājumus, pabeidza sistēmas procesu ar visu protokolu parakstīšanu. Līdz ar to - tas ir pierādījums, ka sistēma ir darboties spējīga,” tā Liopa.
“Ja ir kādas problēmas, mēs visus faktus apstrādājam, visu noskaidrojam. Jaunā platforma - kā jebkura jauna sistēma - nav vienkārša, un ne visi spēj iziet procesu, tāpēc mums ir lietotāju atbalsts un zvanu centrs. Šķiet, ir tikai divi pieteikumi no pašvaldībām, kas nav izgājušas ģenerālmēģinājumus. Domāju, ka tas ir lietotāju apmācības jautājums,” turpina Liopa.
Skaidrojot Kadžuļa sistēmas nomaiņu ar jauno sistēmu, Liopa piebilda: “Valsts vēlējās kompetences veidot savā pusē. Vēlēšanu platforma sastāv no četrām pamatdarbības sistēmām - moduļiem, ko mēs kā Valsts digitālās attīstības aģentūra kopā ar partneriem izstrādājām un patlaban arī uzturam. Valsts pusē veidojas vairākas kompetences, arī piegādātāju loks ir plašs. Lai nebūtu tā, ka sistēma varētu kompromitēt, pieeja no valsts puses ir mainījusies. Vēlēšanu balsu skaitīšanas platforma ir izstrādāta, izmantojot arī ārzemju finanšu līdzekļus. Finanšu avoti ir vairāki, ieskaitot valsts budžetu.”
Vēlēšanu platformas izdevumi līdz šīm brīdim ir šādi:
*drošības testi - 42 404,76 eiro
*infrastruktūra - 162 443,98 eiro
*konsultācijas un ieviešanas atbalsts (tehniskās specifikācijas autoruzdaudzība) - 358 160 eiro
*Platformas izstrāde - 1 241 752,82 eiro
*apmācību sistēmas izstrāde - 5 382,08 eiro
Kopā: 1 810 143,64 eiro
Izdevumi nosedz līdz šīm brīdim ekspluatācijas režīmā pieņemtos un apmaksātus darbu izstrādes posmus, kas iekļauj sevī: e-pakalpojumu parakstu vākšanai pašvaldību referendumu ierosināšanai; funkcionalitāti, kas ir nepieciešama pašvaldību referendumu (daļēji) un pašvaldību vēlēšanu organizēšanai (pieņemtajā programmatūras apjomā).
Nauda ir nopietna, Liopa un CVK ir optimistiski attiecībā uz vēlēšanu balsu skaitīšanu, bet to, vai Kadžuļa un Griķa aizdomas par sistēmas nestabilitāti apstiprināsies (vai neapstiprināsies), redzēsim nākamajā dienā pēc vēlēšanām.
