Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīra biznesa skandāls saistībā ar Krieviju vēršas plašumā. Trīs lielākie preses izdevumi ir aicinājuši Kallasu atkāpties, taču viņa turpina palikt savā vietā un demisionēt negrasās. Lielāku skaidrību par Kallasas likteni viesīšot parlaments septembrī, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Rīgikogu sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Merilina Krūse.
“Humanitāro profesiju pārstāvju pie mums saražots ļoti daudz, var pat teikt, ka ir divas zudušās paaudzes – ja viena paaudze ir divdesmit gadi. Savukārt inženiertehnisko un to atbalstošo profesiju pārstāvju mums ir absolūts iztrūkums,” sarunā ar “Neatkarīgo” pragmatiski spriež Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Par profesijas izvēli domāt nekad nav par vēlu, it sevišķi, ja tuvojas Zinību diena – 1. septembris.
Politikā ārkārtīgi reti notiek tieši tā, kā sākotnēji plānots. Parasti kaut kas nojūk, kāds maina sākotnējos uzstādījumus, kāds nepilda solīto, kāds ar kādu saplēšas vai viļas. Šoreiz viss notiek strikti, kā šā gada 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē runāts. Jaunā koalīcija ir tieši tā pati, kura toreiz nolēma atbalstīt “Vienotības” virzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Edgaru Rinkēviču – “Vienotība”, ZZS un “Progresīvie”.
Latvijas studenti sadarbībā ar Engures ostas pārvaldi un uzņēmējiem veic pētījumus un eksperimentus, kā racionālāk atbrīvot jūru no nogrimušajiem zvejas tīkliem jeb “spoku tīkliem” un kā, tos pārstrādājot, iegūt jaunas, vērtīgas lietas.
LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede ir lieliski apguvis karjeras izaugsmes skolu – nekas tā nepalīdz nostiprināt krēslu augstā amatā kā nemitīga lojalitātes apliecināšana tiem, kuri viņu šajā amatā iecēluši.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis nolēmis ierakstīt sevi vēsturē kā mērs, kurš atbrīvojis 11. novembra krastmalu no satiksmes. To, protams, var izdarīt. Jautājums – kādēļ līdz šim neviens no mēriem to nevēlējās darīt?
Neveiksmes kara laukā mudina Krievijas vadītājus aizvien lielākus spēkus mest propagandas mašinērijā, lai diskreditētu Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski. Kampaņas mērķis mazināt Rietumu valstu un sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai.
“Mēs nevarējām noskatīties Latvijas un Francijas komandu spēli basketbolā, jo mums nerāda TV3,” tā un līdzīgi sūdzējās daudzi cilvēki. Protams, var pavīpsnāt par viņu neprasmi darboties ar dažādiem digitālajiem rīkiem, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spēlei, tomēr rodas arī cits jautājums: kāpēc šo nacionāli nozīmīgo spēli netranslēja mūsu nacionālā un sabiedriskā televīzija?
Jau pagājušo piektdien izkristalizējās jaunās valdības bāzes modelis. Trīs spēki –“Vienotība”, ZZS, “Apvienotais saraksts” – plus ceturtais – NA vai “Progresīvie”. Pirmdien “Vienotības” valdes sēdē bija plānots lemt, par kuru variantu izšķirties, taču galīgais lēmums tā arī netika pieņemts, jo pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam tika noteikts oficiālu paziņojumu embargo. Tas gan nenozīmē, ka tiek apturētas arī neoficiālas konsultācijas.
Džordžam Sorosam piederošais uzņēmums “Pluralis” pārņēmis Polijas laikrakstu "Rzeczpospolita" un “Parkiet” izdevēja “Gremi Media” vairākuma akciju, raksta poļu portāls “WNP.pl”. "Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media",” paziņojis laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.
Kijeva un Vašingtona jau nedēļām nevarot vienoties par Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju, ziņo “The Wall Street Journal”, Polijas interneta portāls “wnp.pl” un citi mediji. Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” aicina nesteigties ar secinājumiem.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas politiskajā arēnā notika vairākas pārmaiņas, starp kurām būtiskākā ir divu neformālo bloku faktiska izjukšana. Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa “koalīcijas paplašināšanas” laikā izveidojās divi situatīvi bloki – “Apvienotais saraksts” (AS) un NA; ZZS un “Progresīvie”, kuri centās turēties kopā un koordinēt spēkus, bet tagad visi politiskie spēki atkal ir katrs par sevi.
Pazīstamā režisora Alvja Hermaņa intervija LTV raidījumā “1:1” izraisīja spēcīgu viļņošanos sociālajos tīklos. Kā jau varēja sagaidīt, reakcija bija dažāda. Varas lojālisti Hermanim pārmeta populismu un utopisku skatījumu uz nopietnām problēmām, kamēr pretējā puse neslēpa prieku, ka beidzot arī varai pietuvinātajā LTV parādījies no “ģenerālās līnijas” atšķirīgs viedoklis par Latvijā notiekošo.
Somija pēta iespējas ražot bruņutransportierus Ukrainā, ziņo Igaunijas tīmekļa portāls “err.ee”. Tās ir iespējas, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai, saka Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. Faktiski tas nozīmēs, ka Ukrainā drīz varētu sākties bruņutransportieru “Patria” licencēta ražošana. Nesen arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukraina ir ieinteresēta šāda veida ražošanas attīstībā. Ko par bruņutehnikas un ieroču ražošanu domā Latvijas militārais resors?
Prezidents Alars Kariss intervijā Igaunijas portālam ERR norādījis, ka Kajai Kallasai kā premjerministrei ir pienākums sabiedrībai skaidrot skandālu ap viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbību. Pēc tam prezidents vērtēšot situācijas būtību un lemšot par turpmāko rīcību.
Gaismas pārpilns. Tāds, spriežot pēc fotogrāfijām un atstāstiem, bija katoļu bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura 130. dzimšanas dienu šogad atzīmēs cilvēki, kuri ciena un piemin slaveno latgalieti un viņa devumu garīguma saglabāšanā. Boļeslavs Sloskāns piedzima 1893. gada 31. augustā Stirnienes pagasta Tiltagalā, bet pieder viņš ne tikai Latgalei vai Latvijai, bet arī Baltkrievijas, Krievijas, Beļģijas, Eiropas un faktiski visas pasaules kristiešu kopienai.
Ziņa par lidmašīnas nogāšanos, kurā lidojis algotņu grupējuma “Vagner” šefs Jevgeņijs Prigožins, jau no paša sākuma tika uztverta ar aizdomām. Vai viņš tiešām ir gājis bojā, vai tas bijis tikai inscenējums? Reti kura slepkavība uzreiz tā apauga ar neskaitāmām konspirācijām.
48% “Neatkarīgās” aptaujas dalībnieku jau pirmajās desmit stundās pauda viedokli: šajā konkrētajā situācijā Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam valdību vajadzēja uzticēt veidot ar politiskām partijām nesaistītai personai.
Otrdien slēgtā valdības sēdē Iekšlietu ministrijai tika uzdots sagatavot Imigrācijas likuma grozījumus: Krievijas pilsoņiem divu gadu laikā jānokārto latviešu valodas pārbaude, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Tas nozīmē, ka 1. septembrī neviens nezaudēs savu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), nebūs jākārto nekādi latviešu valodas eksāmeni, jo skaidrs, ka “divi gadi” pagarināsies vēl uz “diviem gadiem”, pēc tam vēl… uz diviem. Nav zināms, vai tas būs pēdējais šīs “valdības” spļāviens Latvijas sejā, bet paspēt vēl var daudz ko.
Polijas prezidents Andžejs Duda ir parakstījis likumu, kas atceļ skaidras naudas aprites ierobežojumus, kuriem bija jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka Polijas pilsoņi arī turpmāk varēs bez ierobežojumiem norēķināties skaidrā naudā. Tikmēr gan ierobežojumi skaidras naudas izmantošanā uzņēmējdarbībā paliek nemainīgi.
Jaunās valdības veidošanā kā būtisks blakus elements, kurš kā neredzams, bet labi sajūtams ēters apņem visu šo procesu, ir bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga faktors. Vieni šo Lemberga neredzamo klātesamību cenšas ignorēt, citi savukārt cenšas īpaši uzsvērt.
