“Neatkarīgā” ved šogad jau otro pikapu uz Ukrainu, pa ceļam redzot, kā šobrīd izskatās Bučā, Izjumā un citās kara postītajās vietās. Ziņas par iepriekš nogalinātajiem humānās palīdzības vedējiem ir likušas baltiešu humānās palīdzības misijām rīkoties vēl uzmanīgāk nekā līdz šim – ievērot piesardzību, disciplīnu un konspirāciju, īpaši jau tuvojoties frontes līnijai.
Naktī uz sestdienu Izraēlas gaisa spēki veica triecienu pa militāriem objektiem Irānā. Pasaules sabiedrības uzmanības centrā jautājums – karš Tuvajos Austrumos vērsīsies plašumā vai tomēr to izdosies ierobežot un apslāpēt.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, naktī no sestdienas uz svētdienu, atkal grozījām pulksteņus. Kā katru gadu. Divas reizes gadā. Marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Un tāpat kā katru gadu arī šoreiz izskanēja neskaitāmas sašutušo balsis. Cik ilgi vēl turpināsies šī bezjēdzība?
Pieredzējuši futbola līdzjutēji, kuri dzīvē redzējuši daudzas futbola spēles dažādās valstīs, ir vienisprātis. Latviešu futbola klubu vēsturē vēl nekas tamlīdzīgs nebija piedzīvots. Lai arī tika piedzīvots sāpīgs zaudējums. Rīgas RFS zaudēja Frankfurtes “Eintracht” ar rezultātu 0:1. Vienīgos vārtus mūsējie zaudēja 79. minūtē. Toties šī zaudējuma rūgtumu pilnībā atsvēra gan pati spēle, gan ar vienreizējā gaisotne ap to.
“Pēc izskata jauni, bet smadzeņu nav,” sev raksturīgajā ironijā Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins “piebeidz” runu par frakcijas “Progresīvie” deputātu rosinājumu pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot personām no 16 gadu vecuma. “Progresīvie” apvainojās par smadzeņu trūkumu (un ne tikai par to vien) un nosūdzēja Kiršteinu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par viņa runu Saeimas sēdē. Komisija Kiršteina “noziegumus” ķidās novembra sākumā.
Kādēļ ir pamats runāt par to, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumā sajūtama ģimeniskā saikne starp “Rail Baltica” projekta ieviesēja “RB Rail” valdes locekli Kitiju Gruškevicu, viņas vīru, komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga padomu devēju, partijas biedra deputāta Edvarda Smiltēna palīgu Mareku Gruškevicu un komisijas starpziņojuma secinājumiem?
Ilggadējs laikraksta “The Washington Post” žurnālists, divkāršs Pulicera prēmijas laureāts (1973. un 2002. gadā), Votergeitas skandāla (kā rezultātā 1974. gadā atkāpās toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons) “uzracējs” (kopā ar Karlu Bernstīnu) Bobs Vudvords nesen laida klajā savu jaunāko grāmatu – “Karš”. Tajā viņš dienu pa dienai atsedz ASV politiskās vadības rīcību gan pirms, gan pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
“Migrācija ir jāpieņem kā notiekošs faktors,” tālrādē izteicās Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Evija Taurene. Par šo atziņas “pērli” jau ir runāts pietiekami, tāpēc mani vairāk interesēja pati Inovācijas laboratorija. Ko tā “ēd”? Uz ko tiecas?
Uz BRICS valstu galotņu tikšanos, kas šajās dienās notiek Krievijā, Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, ieradušies ne tikai Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ēģiptes, Irānas, Turcijas un citu valstu vadītāji, bet arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs. Tieši viņa dalība šajā Krievijas rīkotajā pasākumā izraisījusi vislielāko Ukrainas un tās draugu neapmierinātību.
Pārmērīga birokrātija pamazām saēd visu mūsu valsts pārvaldi, bremzē tautsaimniecības attīstību un degradē institūtus. “Mēs esam iestrēguši “supernormatīvismā”. Tāda sajūta, ka, ja nav likumā pierakstīts, ka kafiju drīkst turēt pie kreisās, nevis labās rokas, tad tas gandrīz vai nav iespējams,” intervijā LTV “Rīta panorāmā” ironizēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Maestro Raimonds Pauls pavasarī atrada savu jauno muzikālo favorītu – Edgaru Ošleju. Dziļš, samtains bass. Radiofonā skan viņa iedziedātais “Klusais vīrs” – Maestro mūzika un Jāņa Elsberga dzeja. Pats Ošleja nebeidz brīnīties par to, ka Pauls viņu uzrunājis. Taču atrodas arī citas pārsteidzošas lietas: piemēram, Raimonda Paula līdzdalība kāda slepkavas notveršanā. Par to un vēl ko citu mazliet parunāju ar Maestro.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds nupat Rīgas starptautiskajā konferencē savu uzrunu sāka ar vārdiem: “Kopā NATO esam daudz spēcīgāki par agresorvalsti. Bet ir jādara vairāk!”
Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zilu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.
Nav noslēpums, ka pēdējos gados Rīgas ielās ir būtiski palielinājies to cilvēku skaits, kuri, visticamāk, nav dzimuši Latvijā. Ko ar šo fenomenu darīt? Ignorēt, izliekoties, ka nekas traks nenotiek? Vai skaļi uzstāt, ka migrācija jāaptur un migrantiem “nav vietas” Latvijā?
Nesen Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās: “Mēs dzīvojam īpašā laikā – mēs nedrīkstam to izniekot. Mums ir jāizveido spēcīgākā armija Eiropas Savienībā, jāmodernizē mūsu infrastruktūra un jāpadara mūsu dzimtene par Polijas cietoksni.” Pareizi vārdi un pareiza attieksme. Vai Latvijā notiek līdzīgi?
Jau rakstīju, ka šā gada 16. oktobrī biju spiests ierasties Valsts policijā, lai sniegtu liecības pret mani uzsāktajā kriminālprocesā. Policijā uzzināju, ka kriminālprocess uzsākts it kā par neslavas celšanu. Sūdzības iesniedzēja ir bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Vakar Saeima pieņēma grozījumus Latvijas nacionālās operas un baleta likumā, kurā tika iebalsoti vairāki acīmredzami nepārdomāti punkti. Būtiskākais no tiem – līdzšinējo trīs valdes locekļu vietā būs divi.
“Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu esot liekais svars, savukārt 25% iedzīvotāju ir piemeklējusi aptaukošanās – par to liecinot Pasaules veselības organizācijas dati. Tāpēc – tuklajiem jāoperē kuņģis, lai vairs nevarētu piedzīt kuņģi pēc sirds patikas.
Vakar nācās apmeklēt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļu. Kā pavēstē teikts, “uz nopratināšanu”. Jau pirms šīs pratināšanas, un vēl jo vairāk pēc tās, man radās vairāki jautājumi. Manuprāt, tādi, uz kuriem atbildes gribētu dzirdēt arī plašāka sabiedrība.
Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” nenoliedz, ka maršrutā starp Rīgu un Dubaiju lidmašīna met nelielu līkumu, lai nosēstos Burgasā un uzpildītu degvielu. Tas tiekot darīts, lai “saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei”.
“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.
“airBaltic” avioreisa BT792 Dubaija–Rīga 14.10.2024. pasažieris Kārlis (vārds mainīts) “nra.lv” stāsta, ka šī lidmašīna sasniegusi galamērķi ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos. Pa ceļam uz Dubaiju lidmašīna pēkšņi nolaidusies Burgasas (Bulgārija) lidostā, lai uzpildītu degvielu. “Paskatījos iluminatorā un redzēju, ka degviela tiek pildīta no autocisternas ar uzrakstu “Lukoil”.”
