Valdības koalīciju veidojošās partijas piektdien beidzot vienojās, ka Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatā virzīs līdzšinējo LB prezidenta vietnieci Santu Purgaili.
Šis lēmums nebija negaidīts, jo Purgailes kandidatūra jau iepriekš izskanēja kā viena no reālākajām. Viņas izvirzīšana iezīmē jauno kārtību koalīcijā. Proti, koalīcijā ir izveidojusies “Vienotības” neapstrīdama līderība un abas pārējās partijas - ZZS un “Progresīvie” - bez ierunām atzīst šo līderību apmaiņā pret mierīgu dzīvi koalīcijā. ZZS atteikusies no agrākās vēlmes izcīnīt kādu politisku uzvaru koalīcijas iekšienē un samierinājusies ar paklausīga partnera lomu, kas neapstrīd premjeres Evikas Siliņas “karalienes” statusu koalīcijas draudzīgajā kolektīvā.
Atcerēsimies, kāpēc vispār radās LB prezidenta jautājums? Līdzšinējais LB prezidents Mārtiņš Kazāks kaut kā neprata iegūt politiskās šķiras uzticību un nekļuva šajās aprindās savējais. Ar ieganstu, ka komercbankas nepietiekami kreditē uzņēmējus, tika pieņemts lēmums Kazāku nevirzīt uz otru termiņu. Sākās ierastās politiskās spēles, kur katra partija centās apspēlēt pārējās.
Protams, visi šie manevri tika skaisti pamatoti ar rūpēm par valsti, par ekonomikas attīstību un citām piepaceltām lietām, lai gan tām šajā situācijā bija izteikti otršķirīga loma. Pārsvarā visu noteica divas lietas. Galveno lēmēju personiskā ieinteresētība un iegūstamie politiskie punkti.
“Progresīvie” pēc tam, kad rudenī samilza mākoņi virs viņu ministru - satiksmes ministra Kaspara Briškena un aizsardzības ministra Andra Sprūda - galvām, manāmi pierāvās un ieņēma pozīciju: neaiztieciet mūs, mēs netraucēsim jums. Līdz ar to uz laukuma palika tikai “Vienotība” un ZZS. Pēdējā pēc ilgas atrašanās opozīcijā bija atgriezusies apritē un alka nodemonstrēt kādu redzamu politisko uzvaru.
Savs LB prezidents apliecinātu, ka ZZS ir spēks, ar ko jārēķinās un kurš spēj lietas kārtot. Taču viņu izvirzītais kandidāts, finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš nebija pieņemams “Vienotībai”, kā arī viņa biogrāfijā un uzņēmējdarbībā atklājās vairākas īpatnības. Varētu minēt dažādus iemeslus, kāpēc viņš nebija pieņemams, bet viņa galvenais trūkums bija tas, ka viņš bija nepietiekami “pareizs”. Tika piesaukta viņa kādreizējā saistība ar Tautas partiju, bet zināmās aprindās ar to pietiek, lai uz šādu cilvēku skatītos, kā minimums, ar aizdomām.
Vēlreiz atkārtošu, ka oficiālais iemesls, kāpēc koalīcija vienoti nevirzīja Kazāku uz otru termiņu, bija viņa nespēja piespiest komercbankas aktīvāk kreditēt Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to sākotnējais uzstādījums bija meklēt jaunu prezidentu ārpus esošās LB vadības. No tā, kā mēs tagad redzam, koalīcija ir atkāpusies, kas liek domāt, ka patiesie iemesli bijuši citi.
Decembrī, kad parādījās draudi LB prezidentu ievēlēt ar opozīcijas balsīm, “Vienotība” saprata, ka tūlīt tiks apspēlēta. Tā piedāvāja jaunu kārtību - turpmāk visi politiskie jautājumi tiks skatīti pēc līdztiesības principiem. Tas ir, jautājumi par atsevišķu ministru vai citu amatpersonu nomaiņu bez visu koalīcijas partiju piekrišanas vairs netiks publiski izteikti. Siliņas izteiktā gatavība tikties ar visiem ministriem un viņu darba izvērtēšana būs tīrais ķeksīša pasākums, jo tagad valdībā neviens citu partiju pārstāvjus ne par ko nekritizē. Vismaz publiski ne. Dzīvojam draudzīgi.
Tikmēr ietekmīgajā izdevumā “Politico” publicēts plašs raksts, kurā Kazāks nosaukts par “vēl vienu Eiropas Centrālās bankas amatpersonu, kas kritusi par upuri pieaugošajam politiskajam spiedienam uz neatkarīgajām monetārajām iestādēm”.
“Centrālajām bankām tiek pieprasīts iesaistīties jomās, kurās tām nevajadzētu iesaistīties, un tas nav labi,” Kazāks stāsta “Politico”. “Tas grauj centrālās bankas autoritāti un neatkarību, kas draud sagraut institucionālo sistēmu. Politiskie līderi meklē grēkāžus,” viņš turpina. Šoreiz gan vairāk izskatās, ka Kazāks netiek tik daudz gatavots par grēkāzi, cik viņš vienkārši aizņēma pārāk labu vietu, nebūdams “savējais”.
Tas, ka par LB prezidentu virza esošā prezidenta vietnieci, liecina, ka ne jau līdzšinējais LB darbs bijis iemesls bankas augstākās vadības nomaiņai. Arī pati Purgaile jau paziņojusi, ka “nekādas straujas pārmaiņas LB šobrīd nav ne gaidāmas, ne nepieciešamas”. Viņa arī atzinusi, ka uzņemties LB prezidenta amatu viņu uzaicinājusi tieši premjerministre, tādējādi netieši apstiprinot runas par abu draudzīgajām attiecībām.
Purgailes ievēlēšana LB prezidentes amatā nozīmē līdzšinējās politiskās sistēmas tālāku nostiprināšanos. Tādas sistēmas, kuras pamatprincips: nekādas straujas pārmaiņas nav ne gaidāmas, ne nepieciešamas.
