Ķīnieši prot radīt labi strādājošas tehnoloģijas par salīdzinoši zemām izmaksām, kuras turklāt ātri kļūst populāras. Spilgts piemērs ir “TikTok”, “Instagram” un “Pinterest” krustojums “RedNote”. Tikmēr pēdējās dienās tehnoloģiju medijos karstais temats ir kāds cits ķīniešu darinājums – “ChatGPT” līdzinieks “DeepSeek”, kas pāris dienu laikā piesaistījis miljoniem lietotāju, kļūstot par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni ASV un pirmdien radot akciju krituma paniku ASV akciju tirgū.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns situāciju skaidro tā, ka Ķīna mākslīgā intelekta jomā ir līdere un, lai gan ASV mēģina ar dažādām metodēm tās attīstību ierobežot, sankcijas un tarifi nelīdz, jo tos var apiet.
“Tas, ka “DeepSeek” būtu radies no “zila gaisa” un ar niecīgiem ieguldījumiem, ir pārspīlēts. Ja Ķīna kaut ko uzskata par prioritāti, tad tiek ieguldīti lieli resursi un arī Ķīnas valsts resursi. Bet no Ķīnas puses palaist šo produktu visiem lietojamu ir spēcīgs atbildes sitiens Amerikai. Tas liek domāt, vai ASV jauno tehnoloģiju uzņēmu akciju novērtējums ir tiešām tik liels un pamatots,” spriež Ilmārs Poikāns.
“Viss attīstās, un tas ir neizbēgami. Pēc neilga laiciņa varēsim šādus modeļus lietot savos telefonos. Šāda modeļa atvēršana ir liels solis uz priekšu, tas palīdz parastam lietotājam. Eiropa mākslīgā intelekta jomā atpaliek jau sen ar savu birokrātiski slogu, visādu ierobežojumu dēļ - kamēr Eiropa domā, ASV un Ķīna būs priekšā tik tālu, ka noķert vairs nevarēs,” saka pētnieks.
No mākslīgā intelekta daļai sabiedrības ir bailes - to var izmantot krāpšanai, vēlēšanu rezultātu manipulācijām. Bailes ir arī no tā, ka mākslīgais intelekts var iziet no kontroles. Ko par to domā Ilmārs Poikāns, kurš savulaik ar segvārdu Neo tricināja Latvijas politiķus, izliekot publiskai apskatei Valsts ieņēmumu dienesta aizslepenotu informāciju?
“Tas ir rīks,” saka LU pētnieks Ilmārs Poikāns. “Jebkuru rīku var izmantot gan pozitīvi, gan negatīvi. Ja koncentrēsimies tikai uz negatīvo, var palaist garām milzīgas iespējas. Rīki ļauj parastam cilvēkam kāpināt savu produktivitāti. Pēc būtības mākslīgā intelekta rīki ļauj cilvēkam piekļūt vidējām cilvēces zināšanām un ir bezmaksas palīgs, dod iespēju rast atbildes uz jautājumiem. Tiesa gan, ir jāprot pajautāt. Progress tehnoloģiju jomā ir milzīgs - agrākos laikos pārmaiņas notika 100 gados, pēc tam desmitgadēs, bet pašlaik katru gadu ir milzīgs progress. Tos, kas neizmanto jaunu tehnoloģiju iespējas, izkonkurē tie, kuri šīs iespējas izmanto.”
Elektronikas un IT jomu uzņēmējs Normunds Bergs intervijā “nra.lv” sacīja, ka tā īsti spriest par “DeepSeek” varēs pēc kāda pusgada. “Bet tas neapšaubāmi ir radījis burzguļošanu un vieglu paniku ASV investoru aprindās - tas rāda, ka ASV startapu un jauno tehnoloģiju akcijas ir bijušas diezgan pārvērtētas. Mēs gan nezinām, cik patiesībā ir ieguldīts “DeepSeek” izstrādē un vai it kā ļoti nelielie ieguldījumi nav šovs. Bet var būt tas, ko saka virkne ekspertu - ka te, iespējams, ir kaut kas līdzīgs, kā bija ar “Google” 2005. gadā. Līdz tam, lai iegūtu lielas skaitļošanas jaudas, vajadzēja pirkt aizvien lielākus superdatora resursus. Bet tad “Google” iemācījās saslēgt tīklā diezgan vienkāršas un lētas darba stacijas un kļuva par līderi, izkonkurējot visus citus. Šis, iespējams, ir tas brīdis, kad ķīnieši ir izdomājuši veidu, kā trenēt mākslīgo intelektu un uzbūvēt programmas tā, lai nav nepieciešami tik milzīgi skaitļošanas resursi un arī elektroenerģijas resursi. Ja tas ir tā, tad tas ir milzīgs solis uz priekšu jauno tehnoloģiju attīstības evolūcijā - daudz kas notiks daudz ērtāk, daudz labāk. Bet te nav nekāda tāda revolūcija, ka “atnāca ķīnieši un iznīcināja amerikāņus”,” uzskata Normunds Bergs.
Ķīniešu jaunuzņēmums “DeepSeek”, kas dienas gaismu ieraudzīja 2023. gadā, pagājušajā nedēļā prezentēja “ChatGPT” līdzīgu mākslīgā intelekta čatbotu “DeepSeek R1”. Tas piedāvā visas populārākās un nepieciešamākās iespējas, ko “ChatGPT”, taču izmaksu ziņā ir krietni draudzīgāks. “DeepSeek” apgalvo, ka iztērējis vien 5,6 miljonus ASV dolāru, lai apmācītu savu jaunāko mākslīgā intelekta modeli. Salīdzinājumam - ASV tehnoloģiju uzņēmumu tēriņi sasniedz simtiem miljonu vai miljardu dolāru.
“DeepSeek R1” atšķiras no līdziniekiem ne tikai ar zemajām izmaksām, bet arī ar to, ka ir atvērtā koda risinājums. Kopā ar augsto veiktspēju un faktu, ka tas šķietami “radās no nekurienes”, šis čatbots radījis satricinājumu visā Silīcija ielejā un ārpus tās. Savukārt lietotāju atsauksmēs “DeepSeek R1” prasmju ziņā tiek salīdzināts ar “ChatGPT Pro” un varētu sacensties ar labākajiem ASV uzņēmumu MI modeļiem.
Pirmdien jaunais Ķīnas čatbots radīja īstu satraukumu un satricinājumu ASV akciju tirgū. S&P 500 nokritās par 1,4%, milzīgu kritumu piedzīvoja MI uzņēmumi “Meta” un “Microsoft”. Vadošā MI mikročipu piegādātāja “Nvidia” akciju vērtība 27. janvāra vakarā nokritās par 16%. Prognozēts, ka uzņēmums tā rezultātā zaudēs vairāk nekā 300 miljardus USD no tirgus vērtības. “DeepSeek” straujās popularitātes iespaidā akciju vērtība nokritās arī tādiem uzņēmumiem kā “Meta”, “Alphabet”, “Oracle” un daudziem citiem, kuru darbība lielākā vai mazākā mērā saistīta ar mākslīgo intelektu.
“Nvidia” rekordlielais akciju kritums bija lielākais tirgus vērtības kritums ASV akciju tirgus vēsturē. Saskaņā ar “Bloomberg” datiem, tas ir izsūcis 20,7 miljardus dolāru no uzņēmuma izpilddirektora un lielākā individuālā akcionāra Džensena Hvana kabatas. Saskaņā ar “Forbes” reāllaika miljardieru reitingu, 61 gadu vecais tehnoloģiju magnāts ir nolidojis no 10. uz 17. vietu globālajā bagātības reitingā. Tagad viņam ir 103,7 miljardi, bet bija 124,4 miljardi dolāru. Vēl lielāks zaudētājs bija “Oracle” vadītājs Lerijs Elisons, kura konts patukšojās par 27,6 miljardiem dolāru pēc tam, kad “Oracle” akciju cenas nokritās par 14 procentiem. Citi, kurus skāra tehnoloģiju akciju kritums, bija “Dell” (12,4 miljardi dolāru); “Google” līdzdibinātāji Lerijs Peidžs (6,3 miljardi dolāru) un Sergejs Brins (5,9 miljardi dolāru); “Google” investors Andreass fon Behtolsheims (5,4 miljardi dolāru); “Tesla” izpilddirektors Īlons Masks (5,3 miljardi dolāru); “Interactive Brokers” vadītājs Tomass Peterfijs (4,1 miljards dolāru). Kopumā tehnoloģiju sektora titāni kā grupa piedzīvoja 94 miljardu dolāru lielu “bagātību iztvaikošanu”, ziņo “Bloomberg”.
Otrdien un trešdien tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas sāka atkopties. “Nvidia” akcijas auga par 8,8%, kas arī savā ziņā ir rekords, bet šoreiz pozitīvā nozīmē - tas uzņēmumam ir labākais procentuālais pieaugums sešu mēnešu laikā. Lielāks vai mazāks akciju cenas atpakaļkāpums ir arī citiem ASV uzņēmumiem.
Taču amerikāņi jūtas smagi iznesti cauri un alkst atriebes. ASV mākslīgā intelekta izpētes laboratorijas “Open AI” pārstāvji stāstījuši izdevumam “Financial Times”, ka ir redzējuši dažus pierādījumus tam, ka “DeepSeek” ir izmantojis “OpenAI” mākslīgā intelekta modeļus, lai apmācītu savus, un tas tad būtu “ChatGPT” veidotāja pakalpojumu noteikumu pārkāpums. “Bloomberg” iepriekš ziņoja, ka “Microsoft” un “OpenAI” izmeklēja, vai “DeepSeek” ir nesankcionēti ieguvuši piekļuvi “OpenAI” datu izvadēm. Galvenais atbildīgais par mākslīgā intelekta jomu Baltajā namā Deivids Sakss telekanālam “Fox News” sacīja, ka ir "būtiski pierādījumi", kas liecina, ka “DeepSeek” ir "izguvis zināšanas no “OpenAI” modeļiem", piebilstot: "Es nedomāju, ka “OpenAI” par to ļoti priecājas."
Amerikāņiem ir aizdomas, ka “DeepSeek” ir nodarbojies ar destilāciju, kas šajā kontekstā ir process, kurā mākslīgā intelekta modelis, lai uzlabotu savu darbu, izmanto atbildes, ko rada citi, jaudīgāki mākslīgā intelekta modeļi. Deivids Sakss piebilda, ka tuvāko mēnešu laikā tiks sperti soļi, lai mēģinātu novērst destilāciju un palēninātu šo kopiju modeļus.
