Tie Latvijas ļaudis, kas pašvaldību vēlēšanu naktī gaidīja rezultātus, piedzīvoja smagu vilšanos – jaunā elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma pārtrauca darboties, un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbiniekiem nācās balsis skaitīt manuāli. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to nodēvējis par izgāšanos.
Kā līdz tam varēja nodzīvoties? “nra.lv” lūdza situāciju komentēt uzņēmējiem un jauno tehnoloģiju (IT) jomas speciālistiem.
Uzreiz arī jābilst, ka slepena ir ne tikai informācija par sistēmas tehniskajiem risinājumiem un kļūmes iemesliem, bet pat arī par tās izstrādātājiem, tāpēc eksperti varēja tikai izteikt versijas par to, kas varēja notikt.
IT eksperts, uzņēmējs Gints Ernestsons sacīja, ka milzīgie megaprojekti bieži vien top tā, ka tos saraksta uz papīra un tie izskatās skaisti. “Tos saraksta kāds konsultants tādā ideālā variantā, kā viņš ir iedomājies, kādai jāizskatās sistēmai, un par to saņem prāvu atalgojumu. Lai izskatītos pietiekami nopietni, viņš tajā papīrā saraksta iekšā visu iespējamo. Tā var dabūt 10 vai cik miljonu eiro tādiem projektiem kā “e-veselība”, “e-skola” vai “Latvija.lv”. Lielajos projektos tiek sarakstītas daudzas funkcijas, bet, vai tās visas tiešām ir vajadzīgas, to neviens nezina. Vai “e-adrese” ir ļoti vajadzīga cilvēkiem, kuriem tāpat jau katram ir sava interneta pasta adrese un e-paraksts? Valdība uzņemas taisīt kaut ko līdzīgu “gmail” pastam visiem cilvēkiem, kuriem jau ir “gmail.com” vai “inbox.lv”, vai cita adrese. Privātie komersanti jau ir uztaisījuši pakalpojumu, bet priekš kam valdībā jātaisa vēl kāds?” neizpratnē ir G. Ernestsons.
“Par vēlēšanu balsu skaitīšanas izstrādātājiem un tehnisko projektu zinu tikpat daudz kā jebkurš vēlētājs - šī informācija ir noslepenota. Man ir sajūta, ka vecās un labi strādājušās sistēmas vietā ir mēģināts uzbūvēt jaunu sistēmu, vēl glītāku, un, visticamāk, tie konsultantu rakstītie papīri par jauno vēlēšanu balsu skaitīšanas sistēmu nebija pārdomāti un daudz kas nebija paredzēts. Acīmredzot bija salikts pārāk daudz iespēju. Grūti pat iedomāties, kas varēja noiet greizi - it kā jau nekam tādam nevajadzēja būt, tāda balsu skaitīšana ir diezgan vienkārša. Taču, ja ir, piemēram, 100 funkcijas, no kurām 10 ir svarīgas, bet 90 ir mazāk būtiskas, kur tiek ņemti vērā dažādi izņēmuma gadījumi, tad arī šo nesvarīgo programmēšanai paiet tikpat daudz laika kā svarīgajām. Un arī, kad sistēma tiek darbināta, visu funkciju veikšanai paiet ilgs laiks.
Tas ir līdzīgi kā būvniecībā - ja process nav kārtīgi pārdomāts un projekts ir greizs, tad arī sistēma ir greiza. Tā Zolitūdē sabruka lielveikals, un tā bija milzu traģēdija, jo projektā bija kļūda. Ar IT projektiem ir tāpat kā ar būvniecību. Kļūda visticamāk bija jau projekta konceptuālajā daļā, ne pasūtījumā. Pasūtītāji angažē konsultantus, kas uzraksta projektu. Tad tiek rīkots konkurss. Diemžēl lielie projekti ievelkas ilgi - tā savulaik kavējās Nacionālās bibliotēkas būvniecība, par “Rail Baltica” pat nerunāsim. Tagad kļūdas būs jālabo un sistēma jāuzlabo,” uzskata G. Ernestsons.
Uzņēmējs, IT speciālists, SIA “Lursoft” līdzdibinātājs Ainars Brūvelis: “Stāsts ir sens kā Latvija un IT industrija Latvijā. Pamatproblēma ir absolūtā bezatbildība valsts sektorā, un otra lielākā problēma ir pārāk daudz pieejamo finanšu līdzekļu. Tas ir paradoksāli, jo parasti dzirdam, ka nav naudas, taču patiesībā naudas ir pārāk daudz. Jau gadu gadiem Latvija izmanto finansējumus no Eiropas, nevis lai radītu efektīvas sistēmas, bet lai “apgūtu naudu”, un trūkst kontroles par šīs naudas izlietojumu.
Par konkrēto gadījumu man nav pietiekamas informācijas, jo tā ir noslepenota, taču jādomā, ka tur pie vainas ir manis jau nosauktie faktori, kā arī tas, ka sistēmas radītājiem ir trūcis pieredzes. Es biju nolēmis nobalsot priekšlaicīgi, lai nav jāiet sestdien. Uz vēlēšanu iecirkni gāju trīs reizes. Pirmajā reizē redzēju, ka ir ļoti gara rinda, un nodomāju, ka iešu vēlāk. Otrajā reizē tiku līdz durvīm un arī jau aiz durvīm, bet atnāca kāda kundze no CVK un pateica, ka nestrādā pirmais mehānisms procesā - vēlētāju elektroniskā pārbaude. Visu cieņu vēlēšanu komisijas darbinieku nerviem, jo viņa to pateica ļoti mierīgi. Es šajā brīdī aizgāju projām un atgriezos neilgi pirms iecirkņa slēgšanas. Šajā reizē izdevās nobalsot dažu minūšu laikā.
Tātad problēma bija ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datu salīdzināšanu ar vēlētāju reģistru. Man nav saprotams, kas tur varēja noiet greizi. Tā taču ir parasta lieta, ka PLMP saņem milzīgi daudz pieprasījumu no dažādām sistēmām. Tur nekam nevajadzēja “uzkārties”, bet tomēr “uzkārās”.
Un tā otra problēma, kā izskatās, ir neprasme strādāt ar dokumentu digitalizāciju un digitalizācijas interpretāciju - kad vēlēšanas ir beigušās, jāsaskaita balsis, un tur jābūt ļoti ātriem skeneriem, mašīnai jābūt ļoti ātrai reakcijai uz šādu lapiņu atpazīšanu, jāsaprot zaļās un sarkanās “vabolītes”. Acīmredzot tas bija tas, kas nebija pietiekami testēts.
Būtiski ir, kā atpazīšana ir tikusi veikta - centralizēti vai decentralizēti. Vai to apstrādā viens serviss centralizēti, tad ir vajadzīga milzīga jauda un superdators, ja decentralizēti, tad decentralizēti, tad pietiek ar mazjaudīgu datoru vai mobilo tālruni.
Šāda “rimbulīšu” aizkrāsošana nepavisam nav jaunums - jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tas bija iespējams, tikai “rimbulīši” vēl nebija krāsaini.
Tātad jāatgriežas pie pirmajām divām pamatproblēmām - pie bezatbildības un naudas šķiešanas. Pietrūkst ne tikai roku, bet arī kāju pirkstu, lai uzskatītu, cik Latvijā jau ir bijis neizdevušos sistēmu - piemēram, “e- veselība”, kurā ir iegāzti milzīgie miljoni. Te pat nevar vainot izpildītājus, bet vainīgs ir pasūtītājs. Nejēdzīgi ir maigākais vārds, kādā dēvēt šo projektu. Tāpat arī “e-adrese”, kas ir no jaunāku laiku projektiem. Problēma ir valsts pusē neesoši speciālisti, viņu totāls trūkums, nepareiza konsultantu izvēle un arī politizēta pieeja. Projekts “e-adrese” ir izdomāts, lai kontrolētu iedzīvotāju savstarpējo saraksti. Šādi izveidots “Latvijas gmail” ir neglābjami novecojis jau brīdī, kad tiek uztaisīts. Tas ir pilnīgi nepiemērots karam vai krīžu gadījumiem. Tā ir bezjēdzīga politiska kaprīze, ka “mēs te visu baigi kontrolēsim”.”
Akciju sabiedrības “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs pauž, ka sabiedrībai un visiem plašsaziņas līdzekļiem jābūt vienotiem, pieprasot analīzi par notikušo, un jānovāc slepenības plīvurs. “Jāatklāj gan viss process, gan tajā iesaistītie. Tikai tad varēs kaut ko priekšmetiski sākt spriest. Šobrīd šķiet, ka kaut kas galīgi nav kārtībā. Vai tā prasība pasūtījumā bija šķība, vai programmētājiem nebija pietiekami laika, vai arī viņi bija nekompetenti, vai arī vēl kādi citi iemesli. Būtu bijis normāli, ja CVK būtu bijis plāns B - lai var 15 minūtēs pieņemt lēmumu un visiem darbiniekiem ir skaidrs, ko darīt,” “nra.lv” sacīja N. Bergs.
“Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no amata atstādina Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu, un tas ir saprotami - vajag ātri atrast grēkāzi un cerēt, ka ar to pietiks, lai nevajadzētu atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem. Es gan domāju, ka šis ir brīdis, kad sabiedrībai tomēr jāprasa nepatīkamie jautājumi. Šis ir simptoms valsts spējai vai nespējai pasūtīt nepieciešamos pakalpojumus. Šis nav unikāls gadījumus, taču pašlaik tas ir viskliedzošākais.
“Jāiekožas kājā” jaukajai meitenei Evikai Siliņai, jaukajai I. Bērziņai un jaukajai CVK vadītājai Kristīnei Saulītei.
Galvenais ir hronoloģija. Pirmā lieta, ko vajag “izpurināt”, ir laika ass - kurā brīdī kuri lēmumi tika pieņemti, kurā brīdī tika parakstīti līgumi, kurā brīdī sākās programmēšana, kurā brīdī sāka testus un kurā brīdī šo produktu pieņēma ekspluatācijā. Varbūt bija tā, ka pusotru gadu taisīja līgumu un tad pēdējā brīdī uzmeta virsū programmētājiem, lai viņi dažos mēnešos uztaisa programmu? Tas vajadzīgs, lai apstiprinātu vai noliegtu spekulācijas un saprastu, kurš ir vainīgs. Bez šādas hronoloģijas grūti spriest, kurš un kādā mērā vainīgs.
Pēdējos gados ir vērojama tendence projektus “iesmirdināt”, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis. Bet tā nesanāk, un pats no sevis nekas nerisinās,” uzskata N. Bergs.
