Komentāri

Birokrātiskā sloga mazināšanai šogad paveikts daudz – grozīti vairāki būvnormatīvi, atvieglojot būvniecības procesu, atklājot konferenci “Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē” 19. decembrī, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Vienlaikus viņš aicināja nozares pārstāvjus iesniegt konkrētus priekšlikumus, kādas izmaiņas normatīvajos aktos vēl ir nepieciešamas.

Interneta tiešsaistes sociālajā tīklā “Facebook” lielas diskusijas izraisījis publicētais grafiks, kas attēlo iekšzemes kopproduktu (IKP) jeb valsts tautsaimniecībā saražoto galaproduktu naudas izteiksmē uz vienu cilvēku dažādās Latvijas valstspilsētās.

NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?

Svētku runām ir savs uzdevums un sava specifika. Tāpat kā apsveikuma kartītēm, suminājumiem sociālajos tīklos vai galda runām, sveicot jubilāru. Šīs runas parasti sastāv no divām komponentēm. No uzmundrinošām, labu vēlējumu standarta frāzēm un katram apsveicamajam specifiskām, unikālām lietām.

SIA “Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv” uzdeva jautājumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības ierēdņiem, kur vest klaiņojošus suņus svētku laikā, jo, kā zināms, gadu mijas uguņošana ļoti biedē dzīvniekus. Publicējam Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta atbildes uz jautājumiem par rīcību ar klaiņojošiem un savvaļas dzīvniekiem. Šī informācija ir ārkārtīgi svarīga tiem, kuri gatavi palīdzēt dzīvniekiem.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks garā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izklāstījis savu versiju par to, kāpēc viņa redzējums par pasaulē notiekošo vairs netiek uztverts kā vienīgais pareizais. Kāpēc parastie, “augstajās gudrībās” neiesvaidītie ļautiņi neuztver viņa un viņam līdzīgo “patiesības skaidrotāju” sprediķus ar nepieciešamo godbijību un cieņu.

No iekšpolitiskā aspekta aizvadītais gads Latvijas politikā bija tukšais gads. Var jau uzskatīt Eiroparlamenta vēlēšanas kā būtisku starpfinišu pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību un 2026. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, bet starpfinišs tomēr ir un paliek tikai starpfinišs pirms “īstajām” vēlēšanām. Nākamgad tādas būs pašvaldībās, kur galvenā balva tiks izcīnīta Rīgā.

Tā kā nodokļu maksātāju nauda tiek pļekarēta milzu apjomos un regulāri, sāk jau aizmirsties 300 000 eiro piešķīrums “pētījumam” par “Bolt” un “Wolt” pārtikas piegādātāju aktivitātēm, viņu paradumiem un ekonomiskajām ilgām. Redakcija saņēma atbildes uz jautājumiem par šo tēmu. Saraksti nu publicējam pilnā apjomā, jo teksts ir tā vērts, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm kā piemēru birokrātiski perfektai valodai.

Tīmeklī lasām: “Loģika gluži kā ielu cīņās jaunībā. Ja neatbildēsi uz uzbrukumu, to uztvers kā vājuma pazīmi, un būs arvien jauni un nekaunīgāki uzbrukumi. Ja dosi pretim un spēcīgi, tad nākotnē liks mierā.” Autors: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Aktuāls ieraksts, ņemot vērā dažādu kuģu “aktivitātes” Baltijas jūrā, kurā izvietotos sakaru un elektrokabeļus regulāri bojā Krievijas, Ķīnas un citu valstu pārstāvētie kuģi.

Vēja un saules parkus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Iebraucot Igaunijā, mazliet pa kreisi aiz Valgas ir milzīgi saules paneļu parki. Rodas iespaids, ka lauksaimnieki vairs neaudzē neko, bet visu zemi lieto saules paneļiem.

Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.

Piefiksēts jau trešais ārvalstu kuģis, kas veicis būtiskus stratēģiskās infrastruktūras bojājumus Baltijas jūrā. Kamēr mēs, nodokļu maksātāji, sedzam izdevumus par naidnieku kaitējumiem, tikmēr NATO laiski spriež, kā varētu vai nevarētu ar šādām diversijām cīnīties nākotnē – respektīvi, no NATO līdz šim nav nekādas militāri cienīgās reakcijas. Kāpēc tik gļēva attieksme?

Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.

Pašlaik “Maxima” lielveikalos “Valmieras” sviests 180 gramu paciņā nopērkams par 1,99 eiro (ar “Paldies” kartes atlaidi). “Rimi” lielveikalos “Latgales piena” ražotais sviests 200 gramu paciņās nopērkams par 2,29 eiro (ar “Rimi” kartes atlaidi). Necik daudz neatšķiras lēta, bet gana kvalitatīva sviesta cena arī citos lielveikalu tīklos. Kur panika? Nav panikas. Taču ir sajūta, ka sviesta cena vairs nav vecā – tā aug un aug.

Uzreiz jāsaka, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz 2026. gada 3. oktobra 15. Saeimas vēlēšanām paliks tāda, kāda tā ir. Drīzāk tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.

Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.

Pirms svētku brīvdienām publicētais Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojums “Rail Baltica” lietā it kā ir salicis visus punktus uz i. Ziņojumā detalizēti izskaidrota projekta problēmu rašanās gaita un izgaismoti (nosaukti vārdos) galvenie vainīgie. Šīs komisijas darbs atšķirībā no citām līdzīgām komisijām tiek atzīts par vienu no jēgpilnākajiem. Tam varētu būt zināmas politiskas vai pat tiesiskas sekas.

Sākušās garās brīvdienas – cilvēkiem, bet ne dzīvniekiem. Brīvdienas nemaina to, ka dzīvnieki cieš un gaida uz palīdzību. Kamēr vēl Rīgas domē (RD) bija atrodama kāda amatpersona, tika sniegtas atbildes uz mūsu jautājumiem, kas ir aktuāli dzīvniekiem – īpaši situācijā, kad RD pieņēmusi lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas dome atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējusi samazināt pakalpojuma apjomu. Bet ko reāli darīt iedzīvotājiem, kuri tomēr vēlas palīdzēt dzīvniekiem?

Valdošas koalīcijas lēmums atlikt Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izvēli līdz nākamā gada 31. janvārim traktējams divējādi - vai nu tā ir piekārtošanās Satversmes aizsardzības biroja prasībai dot mēnesi laika kandidātu pārbaudei, vai arī mēneša laikā jāpabeidz LB prezidenta kandidātu meklēšanas laikā sāktās sarunas par nākamo Latvijas valdību.

Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins katru gadu saka Jaungada uzrunu, un bieži tā ir sākusies ar vārdiem “aizvadītais gads Krievijas iedzīvotājiem nebija viegls...”. Jādomā, ka šajā gadumijā viņam būs pamats tā vērtēt arī 2024. gadu.

Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.

1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.