Pārmērīga birokrātija pamazām saēd visu mūsu valsts pārvaldi, bremzē tautsaimniecības attīstību un degradē institūtus. “Mēs esam iestrēguši “supernormatīvismā”. Tāda sajūta, ka, ja nav likumā pierakstīts, ka kafiju drīkst turēt pie kreisās, nevis labās rokas, tad tas gandrīz vai nav iespējams,” intervijā LTV “Rīta panorāmā” ironizēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Maestro Raimonds Pauls pavasarī atrada savu jauno muzikālo favorītu – Edgaru Ošleju. Dziļš, samtains bass. Radiofonā skan viņa iedziedātais “Klusais vīrs” – Maestro mūzika un Jāņa Elsberga dzeja. Pats Ošleja nebeidz brīnīties par to, ka Pauls viņu uzrunājis. Taču atrodas arī citas pārsteidzošas lietas: piemēram, Raimonda Paula līdzdalība kāda slepkavas notveršanā. Par to un vēl ko citu mazliet parunāju ar Maestro.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds nupat Rīgas starptautiskajā konferencē savu uzrunu sāka ar vārdiem: “Kopā NATO esam daudz spēcīgāki par agresorvalsti. Bet ir jādara vairāk!”
Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zilu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.
Nav noslēpums, ka pēdējos gados Rīgas ielās ir būtiski palielinājies to cilvēku skaits, kuri, visticamāk, nav dzimuši Latvijā. Ko ar šo fenomenu darīt? Ignorēt, izliekoties, ka nekas traks nenotiek? Vai skaļi uzstāt, ka migrācija jāaptur un migrantiem “nav vietas” Latvijā?
Nesen Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās: “Mēs dzīvojam īpašā laikā – mēs nedrīkstam to izniekot. Mums ir jāizveido spēcīgākā armija Eiropas Savienībā, jāmodernizē mūsu infrastruktūra un jāpadara mūsu dzimtene par Polijas cietoksni.” Pareizi vārdi un pareiza attieksme. Vai Latvijā notiek līdzīgi?
Jau rakstīju, ka šā gada 16. oktobrī biju spiests ierasties Valsts policijā, lai sniegtu liecības pret mani uzsāktajā kriminālprocesā. Policijā uzzināju, ka kriminālprocess uzsākts it kā par neslavas celšanu. Sūdzības iesniedzēja ir bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Vakar Saeima pieņēma grozījumus Latvijas nacionālās operas un baleta likumā, kurā tika iebalsoti vairāki acīmredzami nepārdomāti punkti. Būtiskākais no tiem – līdzšinējo trīs valdes locekļu vietā būs divi.
“Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu esot liekais svars, savukārt 25% iedzīvotāju ir piemeklējusi aptaukošanās – par to liecinot Pasaules veselības organizācijas dati. Tāpēc – tuklajiem jāoperē kuņģis, lai vairs nevarētu piedzīt kuņģi pēc sirds patikas.
Vakar nācās apmeklēt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļu. Kā pavēstē teikts, “uz nopratināšanu”. Jau pirms šīs pratināšanas, un vēl jo vairāk pēc tās, man radās vairāki jautājumi. Manuprāt, tādi, uz kuriem atbildes gribētu dzirdēt arī plašāka sabiedrība.
Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” nenoliedz, ka maršrutā starp Rīgu un Dubaiju lidmašīna met nelielu līkumu, lai nosēstos Burgasā un uzpildītu degvielu. Tas tiekot darīts, lai “saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei”.
“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.
“airBaltic” avioreisa BT792 Dubaija–Rīga 14.10.2024. pasažieris Kārlis (vārds mainīts) “nra.lv” stāsta, ka šī lidmašīna sasniegusi galamērķi ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos. Pa ceļam uz Dubaiju lidmašīna pēkšņi nolaidusies Burgasas (Bulgārija) lidostā, lai uzpildītu degvielu. “Paskatījos iluminatorā un redzēju, ka degviela tiek pildīta no autocisternas ar uzrakstu “Lukoil”.”
Kultūras ministrija “Neatkarīgās” redakcijai operatīvi atsūtīja papildu skaidrojumus par gandrīz 400 000 eiro pieprasījumu, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai, kas paredzēti Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijai.
Kadagā (Ādažos), pie Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes, tiek veidota “militarizētās tēlniecības kompozīcija” – uz betona pamatnes izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņutransportieris CVR(T). Šī “monumentālās mākslas” objekta izveidošanas izmaksas esot aptuveni 183 000 eiro.
Šā gada 7. septembrī Latvijas teritorijā ieklīdušo (vai tomēr testēšanas nolūkā iesūtīto?), gandrīz 100 kilometrus nolidojušo un Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas dronu “Shahed”/”Geranja” var uztvert gandrīz kā augstāku spēku sūtītu zīmi lāča ziemas miegā guļošajai Latvijas aizsardzības sistēmai.
Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?
Oktobra sākumā vienā no optikas veikaliem notikusi Veselības inspekcijas pārbaude, kurā celti augšā papīri, apskatītas telpas un nonākts līdz tam, ka konkrētais veikals saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nemaz nedrīkst veikt redzes pārbaudes klientiem, kuri vēlas noskaidrot, cik stipras brilles viņiem nepieciešamas. Veselības ministrs Hosams Abu Meri sola “nra.lv” tikt skaidrībā ar notiekošajām nejēdzībām un tās novērst.
Lietuvā ir aptuveni 2,4 miljoni balsstiesīgo, kuri svētdien, 13. oktobrī, bija tiesīgi parādīt savu politisko izvēli Seima vēlēšanās. Pēc notikušajām aptaujām ir skaidrs, ka uzvarēt varētu Lietuvas sociāldemokrātu partija, tomēr pēc divām nedēļām ir plānota vēlēšanu otrā kārta, un tad jau viss būs redzams. Kādu ietekmi vēlēšanas Lietuvā atstās uz Latviju un vai vispār atstās?
Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.
Rīgu pārpludinājuši melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt” un “Wolt” kastēm uz muguras. Esot “studenti”, kuri no mācībām brīvajā laikā piestrādā par ēdienu piegādātājiem. Protams, ir tādi ļaudis, kuri notic šīm pasakām. Bet vairāk vajadzētu ticēt pašu acīm: piegādātāji mēdz apgrābstīt ēdienu, gadās pat, ka to izvelk no kastēm un apēd. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskata: vajadzīga stingrāka šo piegādātāju kontrole. Zemkopības ministrijā jau tiek izstrādāti noteikumi, kas būs jāievēro visiem “boltistiem”, “voltistiem” un visiem citiem ēdienu piegādātājiem.
