Covid-19 pandēmija būtiski skāra tūrisma un viesmīlības nozari visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā (ceļošanas ierobežojumi, sociālā distancēšanās, C-19 pases utt.). Pateicoties “Baltijas burbulim”, Latvijai salīdzinoši veiksmīga izdevās pandēmijas pirmā vasaras sezona. Taču vēlāk Latvijas atgūšanās ir notikusi vissmagāk starp visām ES valstīm.
Ir pasaulē vietas, kur tūristi nav laipni gaidīti - Venēcija, Amsterdama, Barselona u.c. Iedzīvotāji ir noguruši no pārmērīgiem tūristu bariem, kuri atstāj aiz sevis atkritumu kaudzes, jo, kas par daudz, tas par skādi.
Taču tas nav par Latviju. Latvijai izmisīgi vajag vairāk tūristu - tas redzams gan dabā (tukšas viesnīcas un kempingi), gan statistikas skaitļos, kas nupat izskatās gluži dramatiski.
Latvija absolūta negatīvā čempione
Latvijas Darba devēju konfederācijas konsultants Jānis Hermanis, salīdzinot dažādu ES valstu “Eurostat” datus, konstatējis, ka pašlaik Latvija starp 27 Eiropas Savienības valstīm ir palikusi vienīgā, kur ārvalstu viesu nakšņojumu skaits viesnīcās vēl joprojām atpaliek no pirmspandēmijas laika līmeņa - mīnus 15,6%.
Visur citur 2025. gadā tas bija atguvis vai pārsniedzis 2019. gada līmeni. Eiropas Savienībā vidēji tas ir +21%. Lietuvā tas ir +10,5%. Arī Igaunijā pērn necik labi nesekmējās, un rudenī ziemeļu kaimiņi bija “zem ūdens”, tomēr pašlaik viņi ir sasnieguši +3,2%.
Mīnus 15,6% nozīmē lielu mīnusu tautsaimniecībai kopumā - tie ir negūti ieņēmumi ēdināšanas nozarē, transportā, kultūrā. Tūristu trūkums ir saistīts arī ar investīcijām, jo investors bieži vien sākumā ierodas kā tūrists un tikai pēc tam gudro, vai investēt tajā, ko redz.
Iemeslu šādai situācijai var atrast daudz - jo tālāk ļaudis dzīvo no Latvijas, jo mazāk kaut ko zina par Latviju, jauc Latviju ar Lietuvu un Baltiju ar Balkāniem, uzskata, ka Latvija ir tas pats, kas Krievija un Ukraina, un ka arī šeit ir karš. Nakšņojumu sarukums ir saistīts ar to, ka vairs nav Krievijas un Baltkrievijas tūristu.
Taču, paga, tāda pati ģeopolitiskā situācija ir arī Igaunijai un Lietuvai. Taču Lietuvai ir +10,5%.
Nepietiekami kopts Latvijas tēls
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš intervijā “nra.lv” pauda uzskatu, ka vājie ārvalstu viesu nakšņojumu rezultāti ir tieši saistīti ar pārāk mazo valsts atbalstu viesnīcu nozarei mārketinga - valsts pašreklāmas veidā. “Kaimiņos tam ir atvēlēts vairākas reizes lielāks budžets. Latvijā šim nolūkam šogad ir 2,4 miljoni eiro, kamēr Lietuvā ir 6-7 miljoni, bet Igaunijā pat 9 miljoni eiro,” norādīja Andris Kalniņš.
Ar šo lietu jānodarbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), taču tā strādā tai atvēlētā, nepietiekamā finansējuma ietveros. Andris Kalniņš uzskata, ka nepietiekami ieguldījumi Latvijas tēlā ir jau sena un hroniska lieta un ir pēdējais laiks saprast, ka situācija jālabo un ka tā nav tikai LIAA un vienas Ekonomikas ministrijas, bet visas valdības lieta.
Laukos šogad solās būt mazliet labāk
LLTA “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, skumji jokojot, teica: “Mēs visu laiku domājām, ka ārzemju tūristi paliek Rīgā un pie mums nebrauc, bet, ja jau arī Kalniņš ir tāds bēdīgs, tad jau laikam nepaliek arī Rīgā.
Mēs laukos redzam, ka nav ārzemju tūristu tik daudz, cik bija pirms pandēmijas. Bet pamazām atgriežas. Šogad jūtam, ka ir lielāka interese no valstīm, kas bremzēja. Īpaši tūristu skaits pandēmijas laikā samazinājās no Beniluksa valstīm, bet nupat vērojamas pozitīvas izmaiņas.”
Pēc Asnates Ziemeles teiktā, šogad palielinājies to ārzemnieku skaits, kas interesējas par lauku tūrisma pakalpojumiem Latvijā vai kas tos jau pasūta.
Nē, cenas Latvijā ārzemniekus nebiedē
Viena no lietām, kas var atbaidīt ārvalstu tūristus, ir ļoti lielās pārtikas cenas, taču Asnate Ziemele nedomā, ka tas ir būtisks faktors, piemēram, Ziemeļvalstu tūristiem. “Norvēģijā vai Zviedrijā paēst divatā restorānā maksā vismaz 200 eiro. Latvijā tomēr ir daudz lētāk. Turklāt Latvijas novados laba līmeņa sabiedriskā ēdināšana ir lētāka nekā Rīgā, kamēr Ziemeļvalstīs arī tālā lauku krodziņā cena būs apmēram tāda pati kā Oslo,” saka Asnate Ziemele.
Tāpat arī līdzīga līmeņa viesnīcu pakalpojumi daudzās citās valstīs ir daudz dārgāki nekā Rīgā, bet Latvijas novados vēl ievērojami lētāki nekā Rīgā.
Asnāte Ziemele kategoriski noliedz, ka Latvijas novadu viesu mājās un krogos būtu pamats runāt par personāla neprofesionalitāti vai sliktu pakalpojuma vai ēdiena kvalitāti. “Nedomāju vis. Mūsu kvalitāte ir augsta - pat augstāka nekā Skandināvijā,” sacīja LLTA “Lauku ceļotājs” vadītāja.
Ārzemniekiem vairāk jāstāsta, ka Latvijā ir droši
Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis “nra.lv” sacīja, ka sliktajiem rādītājiem ir vairāki cēloņi un tāpat ir vairākas lietas, ko vajadzētu darīt, lai situāciju uzlabotu. “Viens no cēloņiem ir tas, ka līdz pandēmijai un karam Ukrainā starp Baltijas valstīm lielākais Krievijas tūristu ieplūdums tomēr bija Latvijā. Tagad šo tūristu vairs nav. Tātad, lai šos zudušos aizstātu, vairāk jāstrādā rietumu virzienā - lai ataicinātu tūristus no turienes, Latvijai vajadzētu vairāk pozicionēties kā drošai zemei, kā ES un NATO valstij.
Būtu nepieciešams arī valstisks atbalsts viesnīcu pakalpojumiem un sabiedriskajai ēdināšanai - piemēram, samazināts PVN. Saprotams, ka aizsardzībai vajadzīgs finansējums, tāpēc taupības nolūkos LIAA budžets kļuva par trešdaļu mazāks. Arī kaimiņi palielināja aizsardzības budžetu, aizņēmās un taupīja, taču viņiem valsts mārketingam ir atvēlēts divas un trīs reizes vairāk naudas,” norādīja Jānis Jenzis.
Vai šogad beidzot tiks pārsniegts 2019. gada līmenis?
“Nekas neliecina, ka kaut kas varētu būt labāk,” saka Jānis Jenzis. “Trūkst lielu pasākumu sportā, kultūrā, izklaidē; trūkst “airBaltic” reisu, kuru skaits ir stipri samazināts; trūkst prāmju satiksmes.”
“Tūrisms Latvijā vienmēr ir saukts par vienu no prioritārām nozarēm, taču tas ir tikai vārdos, ne darbos,” uzsvēra Jānis Jenzis. “Latvija politiskās vadības dēļ diemžēl ir negatīva čempione ne tikai tūrisma skaitļos, mēs esam arī ar augstāko inflāciju ES un zemāko iedzīvotāju pirktspēju.
Ja valdība var sniegt palīdzību Ukrainai 65 vai vairāk miljonu apmērā, bet nevar atbalstīt savus uzņēmējus, kuri atrodas kritiskā situācijā jau sešus gadus, tad tā ir valsts politika un attieksme pret saviem uzņēmējiem.”
Jānis Jenzis informēja, ka šo iemeslu dēļ LRB, LVRA un Latvijas bāru asociācija plāno protesta akciju pie Saeimas septembrī.
Viņš piebilda: “Mārketingā ir tā, ja naudu iegulda preču vai pakalpojumu reklāmā, tad tos var pārdot, ja neiegulda, tad nevar.”
