Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.
Būtu peļņa, ja nebūtu norakstīts degslāneklis
Igaunijas valsts enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia” ziņo par 82 miljonu eiro zaudējumiem pagājušajā gadā, ko izraisīja tā degslānekļa aktīvu norakstīšana. 2025. gadā “Eesti Energia” uzņēmumi būtu guvuši tīro peļņu 317 miljonu eiro apmērā pirms nolietojuma, bet degslānekļa enerģijas aktīvu norakstīšana radīja tīros zaudējumus 83 miljonu eiro apmērā. Bez šīs norakstīšanas “Eesti Energia” tīrā peļņa būtu bijusi 112 miljoni eiro. "Fosilā kurināmā ražošanas konkurētspēja arvien vairāk ir atkarīga no CO₂ cenām, enerģētikas politikas virzieniem un kapitāla tirgus prognozēm. Novērtējot ražošanas aktīvu bilances vērtību, mēs paļaujamies uz ilgtermiņa prognozēm, kas ņem vērā nenoteiktību, kas saistīta ar globālajām šķidrā kurināmā cenām," sabiedriskajā medijā ERR pauda valsts uzņēmuma finanšu direktors Marlens Tamms, skaidrojot norakstīšanas iemeslus. “Eesti Energia” norādīja, ka 2025. gads grupai bija pagrieziena punkts, mainoties gan elektroenerģijas tirgum, gan grupas struktūrai un biznesa modelim. Energosistēmas pāreja uz kontinentālās Eiropas frekvencēm, vasaras zemo cenu periodi un reģionālie savienojumu un kabeļu bojājumi mainīja tirgus darbību un palielināja cenu svārstības. Importētās elektroenerģijas īpatsvars Igaunijā pagājušajā gadā bija augstākais starp Baltijas valstīm, sasniedzot 40 % no patēriņa, kas norāda uz nepieciešamību būvēt jaunas ražošanas jaudas. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars grupas elektroenerģijas ražošanā 2025. gadā pieauga līdz 62%. Portfelim tika pievienoti 335 megavati (MW) vēja enerģijas un 74 MW saules enerģijas, padarot “Eesti Energia” par lielāko vēja enerģijas ražotāju Baltijā. Grupas vēja elektrostacijas saražoja kopumā 1,8 TWh elektroenerģijas, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Grupas kopējā elektroenerģijas ražošana bija 3,6 TWh. Investīcijas Igaunijas sadales tīkla uzturēšanā un attīstībā gadā sasniedza 182 miljonus eiro.
Igauņu politiķi tur aizdomās par kukuļošanu un krāpšanu
Igaunijas prokuratūra nosūtījusi tieslietu kancleram krimināllietas materiālus pret politiķi Tenisu Melderu un oficiālu lūgumu kancleram iesniegt priekšlikumu parlamentam (Rīgikogu) par Tenisa Meldera deputāta imunitātes atņemšanu, vēsta ERR. Melderu tur aizdomās par diviem noziegumiem: kukuļa pieprasīšanu un piekrišanu pieņemt kukuli, kā arī krāpšanu amatpersonas statusā. Prokuratūra uzskata, ka savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai lietu nodotu tiesai. "Tā kā Teniss Melders ir parlamenta loceklis, tiesvedība var turpināties tikai tad, ja parlaments tam piekrīt. Mūsu vērtējumā pierādījumi ir pietiekami, lai tiesa varētu neatkarīgi izvērtēt aizdomas," paziņoja valsts prokurore Eneli Lauritsa. Saskaņā ar aizdomu liecībām 2022. gada novembrī Teiss Melders ar Centra partijas starpniecību ierosināja 2023. gada valsts budžetā iekļaut 25 000 eiro subsīdiju bezpeļņas organizācijai "Kõo Jahiselts" (Kīu medību biedrība). Pirms šī priekšlikuma iesniegšanas Melders noslēdza vienošanos ar biedrības pārstāvi, ka, ja subsīdija tiks izmaksāta, viņš saņems vismaz 10 000 eiro. Prokuratūra tur Melderu aizdomās par 1000 pastkaršu ar Centra partijas logotipu pasūtīšanu 2022. gada novembrī un rēķina iesniegšanu par tām Rīgikogu kancelejā, pieprasot atlīdzību. Pievienotajā paziņojumā Melders apstiprināja, ka izdevumi bija saistīti ar darbu parlamentā, lai gan zināja, ka tie ir vēlēšanu kampaņas materiāli, par kuriem nevar saņemt atlīdzību kā par parlamentārajiem izdevumiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu, saņemot šādu lūgumu no prokuratūras, tieslietu kanclers viena mēneša laikā vai nu iesniedz parlamentam priekšlikumu atcelt parlamentāro imunitāti, vai arī atdod lūgumu atpakaļ ģenerālprokuroram.
Teniss Melders savulaik bija vides ministrs un ietekmīgs Centra partijas, vēlāk arī “Isamaa” (Tēvzeme) politiķis.
Sāmsalā sabrūk nesen sastiķētā pašvaldības koalīcija
Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājušā gada 19. oktobrī nav pagājis daudz laika, bet vienā no pašvaldībām jau ir izcēlies konflikts un vietēja mēroga varastrīce. Sāmsalā (Sāremā) apriņķa pašvaldības koalīcijas partija “Isamaa” ierosinājusi neuzticības balsojumu pašvaldības domes priekšsēdētājam Kristjanam Mooram no EKRE. Jaunajā koalīcijā šo partiju varētu aizstāt Reformu partija. "Es viņiem vairs nespiedīšu roku," sacīja Kristjans Moors, pieņemot koalīcijas partnera “Isamaa” iesniegto neuzticības balsojumu. Politiskais konflikts Sāmsalā izcēlās par trīs mazo skolu reformu. Abas partijas atzīst, ka sākotnējā komunikācija bija kļūdaina: vispirms tika paziņots par plānu slēgt trīs skolas, un tikai pēc tam sākās sabiedrības konsultācijas. Domstarpības koalīcijā un publiskie paziņojumi izraisīja uzticības krīzi starp partneriem. "Lielākā problēma ir tā, ka ir zudusi uzticība. Ja partneris sniedz paziņojumus ārpus koalīcijas līgumiem un izplata klajus melus plašsaziņas līdzekļos, apgalvojot, ka mēs vēlamies slēgt skolas Sāmsalā, kas absolūti neatbilst patiesībai, tas rada nopietnu reputācijas kaitējumu gan koalīcijas partneriem, gan visam Sāmsalas reģionam. Tas ir galvenais iemesls," ETV raidījumā "Aktuālā kamera" sacīja Sāmsalas pašvaldības domes loceklis Marts Māstiks, kurš pārstāv “Isamaa”. Isamaa jau ir sākusi koalīcijas sarunas ar Reformu partiju, kas iepriekš bija opozīcijā.
Cerot uz labāko, jāgatavojas ļaunākajam
NATO padara Lietuvu drošāku, un Lietuva padara aliansi stiprāku, tikšanās laikā ar Lietuvas premjerministri Ingu Ruģinieni NATO galvenajā mītnē Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Rite arī centās nomierināt sabiedrotos, sakot, ka Amerikas Savienotās Valstis neplāno samazināt savu lomu Eiropas aizsardzībā. "Nav šaubu, ka Amerikas Savienotās Valstis ir pilnībā apņēmušās NATO un 5. pantam," sacīja Rute. "Ne tikai vēsturisku iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis skaidri saprot, ka to pašu drošība ir atkarīga no drošas un stabilas Eiropas, drošas Arktikas un droša Atlantijas okeāna." Ceturtdienas tikšanās iezīmēja Ruģinienes pirmo vizīti NATO galvenajā mītnē kā premjerministrei. Viņa sacīja, ka Lietuva nāk pie sarunu galda ne tikai ar lūgumiem, bet arī ar sasniegumiem. "Mēs esam vadoša valsts, kas rīkojas pirmā, iegulda aizsardzībā un negaida, kamēr rīkosies citi," viņa teica.
Diennakts laikā krāpnieki lietuviešiem nozaguši kopumā 321 000 eiro
Policija piektdien paziņoja, ka iedzīvotāji visā Lietuvā pēdējo 24 stundu laikā ziņo par viņiem krāpnieku nodarītiem zaudējumiem 321 000 eiro apmērā. Vienā gadījumā uzņēmuma direktors ceturtdien Viļņas apgabala policijai paziņoja, ka nav saņēmis medicīnisko aprīkojumu, par kuru viņš bija pārskaitījis 149 000 eiro pēc tam, kad, iespējams, viņam tika sniegti viltoti bankas konta dati. Citā incidentā 1964. gadā dzimusi sieviete ziņoja, ka septembrī saņēmusi zvanu no neidentificētām krievvalodīgām personām, kuras pierunājušas viņu ieguldīt tiešsaistes platformā. Aizdomās turamie no viņas krāpnieciski ieguvuši 111 000 eiro, paziņoja policija. Par līdzīgu shēmu ziņojusi 1941. gadā dzimusi Viļņas iedzīvotāja. Viņa pastāstīja varas iestādēm, ka ceturtdienas rītā saņēmusi zvanu no krievvalodīgiem krāpniekiem, kuri izlikušies par elektroenerģijas uzņēmuma darbiniekiem un policistiem un nozaguši viņai 34 500 eiro. Cita 1946. gadā dzimusi sieviete policijai pastāstīja, ka 9. februārī, atrodoties Palangā, viņa saņēmusi zvanu no krieviski runājošām personām, kuras uzdeva sevi par bankas darbiniekiem un policistiem. Aizdomās turamie, iespējams, no viņas izkrāpuši 16 000 eiro. Trešdien ar Kalvarijas policijas iecirkni sazinājās 1987. gadā dzimusi sieviete, sakot, ka no savas bankas saņēmusi ziņojumu ar it kā lūgumu atjaunināt uzņēmuma konta datus. Pēc internetbankas piekļuves datu ievadīšanas no viņas konta nelikumīgi izņemti 11 000 eiro. Visos gadījumos ir uzsākta pirmstiesas izmeklēšana par krāpšanu, paziņoja policija.
“airBaltic” plāno atgriezties pie regulārā lidojumu grafika no Lietuvas lidostām
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” plāno atgriezties pie regulārā lidojumu grafika no Lietuvas lidostām gaidāmajā vasaras sezonā pēc tam, kad pagājušā gada novembrī divu maršrutu izlidošanas laiki tika pārcelti uz agrāku laiku kontrabandas balonu radīto draudu dēļ. Lai gan traucējumi Lietuvas gaisa telpā ir samazinājušies, aviokompānija paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā var vēlreiz koriģēt lidojumu grafikus. Saskaņā ar “airBaltic” pārstāvja Augusta Zilberta teikto, Krakovas-Viļņas maršruts, kas tika pārcelts uz agrāku laiku un vēlāk novembrī apturēts, vasaras sezonā atsāks vakara lidojumus. "Maršruts darbojas sezonāli un tiks atjaunots gaidāmajā vasaras sezonā. Tā kā ziemā tas netiek apkalpots, šajā maršrutā papildu izmaiņas grafikā nav plānotas," komentārā BNS sacīja Zilberts.
Tikmēr sestdienas reiss no Minhenes uz Viļņu, kas tika pārcelts pagājušā gada novembrī, turpinās darboties agrāk līdz marta beigām. Lidmašīna Viļņā nolaidīsies plkst. 18.55, nevis 22.15, sacīja pārstāvis. “Pielāgotais ziemas grafiks sestdienas lidojumiem no Minhenes paliek spēkā līdz ziemas aviācijas sezonas beigām. No vasaras sezonas sākuma līdz oktobra beigām sestdienas reisi šajā maršrutā Viļņā ieradīsies plkst. 12.00,” BNS pastāstīja Zilberts. Saskaņā ar publicēto grafiku “airBaltic” veiks trīs sestdienas lidojumus dienā no Minhenes uz Viļņu līdz marta beigām, vienu beidzot agrāk - plkst. 18.55. Sākot ar aprīli, ir paredzēti četri reisi, kas ieradīsies plkst. 12.00, plkst. 14.35, 20.50 un 00.30. Zilberts sacīja, ka lēmumi par lidojumu grafiku tiek pieņemti, pamatojoties uz gaisa telpas pieejamību, lidmašīnu rotāciju un sezonālo pieprasījumu. “Lai gan traucējumi lidostās ir samazinājušies, mēs pastāvīgi izvērtējam darbības faktorus, lai nodrošinātu uzticamu un efektīvu apkalpošanu mūsu pasažieriem,” viņš teica. Turklāt Somijas aviokompānija “Finnair” 1. martā atsāks lidojumus starp Viļņu un Helsinkiem. Lidojumi bija apturēti kopš decembra lidostas darbības traucējumu dēļ, ko izraisīja kontrabandistu balonu draudi. Tā kā baloni traucēja Viļņas lidostas darbību, tūrisma operators “Join UP! Baltic” pārvietoja savus čarterreisus uz Ēģipti no Viļņas uz Kauņu no 17. decembra līdz 2026. gada marta beigām. Viļņas lidosta šogad divas reizes ir īslaicīgi slēgta kontrabandistu balonu radīto draudu dēļ. Aviokompānijas grafiks liecina, ka lidojumi starp Krakovu un Viļņu tiks atsākti 29. maijā. Šajā datumā lidmašīnas nolaišanās Viļņas lidostā ir paredzēta plkst. 17.20. Līdz augusta beigām maršruts tiks veikts divas reizes nedēļā, ielidojot Viļņā plkst. 23.50. Lai gan aviokompānija ziemas sezonā turpināja lidojumus no Krakovas, lidmašīnas Viļņā nolaidās plkst. 17.40, sākot ar 20. novembri, nevis tūlīt pēc pusnakts, kā bija plānots iepriekš.
Klaipēdā uzņem milzīgu sašķidrinātās gāzes kravu, kas paredzēta Ukrainai
Integrētais energopakalpojumu uzņēmums “Ignitis Group” sadarbībā ar Ukrainas nacionālo enerģētikas uzņēmumu “Naftogaz” pirmo reizi piegādā Ukrainai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu, ceturtdien paziņoja grupa.
90 miljoni kubikmetru LNG kravas piegādāti caur Klaipēdas LNG termināli, ko pārvalda starptautiskais termināļu operators “KN Energies”, raksta “Delfi.lt”.
“Klaipēdas LNG terminālis ir viens no visaktīvāk izmantotajiem Eiropā; ar tā palīdzību mēs varam veicināt drošu gāzes piegādi un stiprināt mūsu partneru enerģētisko drošību Ukrainā. Esam atraduši veidus, kā efektīvāk izmantot mūsu esošo infrastruktūru un pēc iespējas ātrāk sniegt reālu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir balstīties uz LNG piegāžu pieredzi caur Lietuvas “Neatkarības” termināli un pārvērst to par stabilu, ilgtermiņa LNG piegādes iespēju, izmantojot mūsu uzsākto reģionālo piegādes koridoru - “Dzintara gāzes koridoru”,” sacīja enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns.
“Pašreizējos apstākļos, kad Krievija praktiski katru dienu uzbrūk mūsu enerģētikas un gāzes infrastruktūrai, ir kritiski svarīgi dažādot enerģijas piegādes maršrutus un stiprināt enerģētisko drošību, lai jebkuros apstākļos garantētu stabilu gāzes piegādi Ukrainas patērētājiem,” sacīja Ukrainas pirmais premjerministra vietnieks un enerģētikas ministrs Deniss Šmihals.
