Izpēte

Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā jau Latvijā ierasts, budžeta stādīšanas un tā pieņemšanas laikā par sevi atgādina viena no valstī bagātākajām mediķu organizācijām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Pirms gada tā slavēja veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), bet šogad arodbiedrība sola viņam izteikt neuzticību un arī streikot.

Šo nedēļu valdība sāka ar ārkārtas sēdi valsts 2026. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu sagatavošanai ar mērķiem samazināt valsts izdevumus tuvā, tālā un pavisam tālā nākotnē.

Uzņēmums “Mārupes komunālie pakalpojumi” administratīvajā apgabaltiesā panācis tam Konkurences padomes uzliktā soda un sankciju apturēšanu.

Valdība un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) publiski vienojās par 2026. gada sadzīvošanas un izdzīvošanas formulu, no kuras būtību ilustrē LPS priekšsēža Ginta Kaminska vārdi, ka “neņemam tiltus vērā, jo nezinu, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai tos salabotu".

Patlaban par palīgu domstarpību risināšanai starp Kuldīgas novada pašvaldības domi un bijušās rūpnīcas "Vulkāns" ražošanas kompleksa teritorijas esošo īpašnieku, AS "Latvijas biznesa centrs" (LBC) ir pieteikusies arī prokuratūra. Ja tiesa atzīs pilsētas domes vēlmes atgūt īpašumu par tiesiskām un prokurora pieteikumu par ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā kā likumīgu, tas kļūs par ļoti nelāgu signālu investoriem un nopietnu brīdinājumu nekustamo īpašumu pircējiem šajā skaistajā Latvijas pilsētā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Maksims Šaicāns izbeidzis kriminālprocesu pret t.s. Lemberga lietā arestētās mantas bijušo glabātāju – bijušo Šveices advokātu Rudolfu Meroni.

Pašreiz jebkuru citu valsts izdevumu samazināšanu pieņemts pamatot ar naudas novirzīšanu aizsardzībai, bet noder gan atgādinājumi par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un pienākumu samaksāt procentus par jau paņemtajiem kredītiem, gan aizdomas un mājieni par viena otra mediķa pārāk trekno dzīvi.

Četri prokurori un astoņi apgabaltiesas tiesneši, kuriem valsts bija uzticējusi virzīt tā dēvēto Lemberga krimināllietu, izrādās, 18 gadus ir cītīgi sargājuši no aresta Šveices advokātam Rudolfam Meroni 2007. gadā glabāšanā nodoto mantu.

Plānots ka Latvijai nāksies aizņemties 3,8 miljardus eiro, lai segtu ikdienas izdevumus un atmaksātu iepriekš ņemtos aizdevumus. Valsts parāds šobrīd tuvojas pusei no mūsu ekonomikas apjoma, bet tā uzturēšana prasa simtiem miljonu eiro, kas vairs netiek novirzīti skolām, veselībai vai ceļiem. Ja šī tendence turpināsies, katram strādājošajam nāksies aizvien vairāk just uz pleciem parāda nastu, kas pieaug gan procentu maksājumu dēļ, gan tāpēc, ka valdība iepriekšējās saistības sedz ar jauniem aizņēmumiem.

Pērn Tiesībsarga biroja gada budžets bija aptuveni 3,3 miljoni eiro. Lai bilde būtu pilnīgāka, uzdevu dažus elementārus jautājumus birojam: “Cik lielu budžetu Tiesībsarga birojs ir pieprasījis uz nākamo gadu? Kāds tas ir salīdzinājumā ar šo gadu? Lielāks, mazāks? Vai gatavojaties pieņemt darbā vēl kādus specialistus?”

Vorens Bafets (Warren Buffett) apņēmies samaksāt par ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu “Oxy-Chem” naudas summu, kas apmēram puse no Latvijas valsts gada budžeta, bet tikai 1/34 daļa no V. Bafeta rīcībā esošā skaidrās naudas atlikuma.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā notikusī Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas (ATD) amatpersonu uzklausīšana par valsts iespējām dotēt autobusu pasažieru pārvadājumus atklāja tik drūmu ainu, ka pasažieru pārvadāšanas uzņēmumu bankroti un pārvadājumu izbeigšanās šķiet ticamāka nekā turpināšanās kaut tikai līdz šā gada beigām.

Daudzkārt piesauktie taupības pasākumi valsts pārvaldes iestādēs nākamgad izpaudīsies tā, ka iestādes samazināšot darbinieku komandējumu skaitu un apmācības pasākumus, kuru saprātīgākā daļa ir kafijas pauzes, bet dažu iestāžu darbiniekiem jau nācies vai nāksies saspiesties šaurākās telpās.

Reaģējot uz “nra.lv” publikāciju par AS “Delfi” 3. septembrī radušos vēlmi strauji samazināt pamatkapitālu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, AS “Delfi” mātesuzņēmums, Igaunijā reģistrētā AS “Ekspress Grupp” nāca klajā ar paziņojumu, ka esot pārdomājuši spert šo soli jau š. g. 19. septembrī – lēmums par pamatkapitāla samazināšanu esot bijusi tikai iecere saistībā ar ierasto finanšu plānošanu, tas nekas, ka izmaiņas jau reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā (UR) un kreditori satracināti.

Akciju sabiedrība “Delfi”, kura plašākai sabiedrībai pazīstama kā ziņu portāla “delfi.lv” īpašnieks, š. g. 9. septembrī ir uzsākusi pamatkapitāla samazināšanu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro savu un saistīto uzņēmumu iekšējo norēķinu darījumu īstenošanai jeb iekšējo norēķinu optimizācijai.

ASV prezidents Donalds Tramps savu paziņojumu par muitas tarifu celšanu valstī ievedamiem medikamentiem pamato kā cīņu par taisnību jeb cīņu pret netaisnību, ka “mēs subsidējam citu cilvēku [domāti tie, kas dzīvo ārpus ASV, tajā skaitā Latvijā] veselības aprūpi, kuri ir samaksājuši tikai daļu no tā, ko maksājam mēs.”

Nacionālās apvienības deputāts, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs ļoti izteiksmīgi formulēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 24. septembra sēdes dalībnieku vairākuma viedokli par Satiksmes ministrijas nodomiem tagadējos autobusu pasažieru pārvadājumus slēgt, bet 36,7 miljonus eiro ieguldīt, lai izveidotu jaunu pārvadājumu sistēmu “pēc pieprasījuma”.

Visvairāk pret mežu izciršanu iebilstošie Saeimas deputāti, aicināti uz mežu iepazīties ar tur notiekošo, ņēma un no pasākuma izvairījās. Ap ciršanas noteikumu uzlabošanu saceltās publiskās diskusijas savā būtībā ir par koku veselības uzlabošanu, ko pašreizējie noteikumi neveicina — tā izriet no mežā notikušās profesionālās sanāksmes, uz kuru ieradās nozares speciālisti, zinātnieki un profesionālo organizāciju pārstāvji, bet ne uzaicinātie Saeimas deputāti.

Ārkārtīgi lēni jeb negribīgi, bet neapstādināmi tiek rakstīti un laboti vairāki jauni likumi, kas nomainīs tagadējo Imigrācijas likumu kā galveno likumīgo šķērsli visai Āfrikai vai Āzijai pārcelties uz Latviju.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis klātienē un vairāki pašvaldību vadītāji no savām darba vietām tiešsaistē skaidroja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem ļaunās sekas, ja Finanšu ministrijai izdosies samazināt valsts finansējumu pašvaldībām par nepilniem 60  miljoniem eiro.

No Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) saņēmām apstiprinājumu – Eiropas Savienības dalībvalstis lēmušas nevienu no sankciju saraksta ārā neizņemt un šo sarakstu ar nevienu personu arī nepapildināt – sankcijas nevienam no sarakstā esošajiem neesot arī mīkstinātas.