Vasaras sākumā, 22. maijā, Sabiedrības integrācijas fonds apstiprināja Mediju atbalsta fonda nacionālo mediju konkursa rezultātus 2026. gadam. Sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā tika atbalstīti 37 projekti. SIF publiskajā projektu konkursu grafikā šai programmai norādīts finansējums 2 114 198,52 eiro un īstenošanas periods no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam.
No pirmā acu uzmetiena saņēmēju saraksts nepārsteidz. Tajā redzami Latvijas mediju tirgū labi zināmi spēlētāji - ziņu portāli TVNET, “Delfi” un ziņu aģentūra LETA.
Svarīgs valsts mediju politikas jautājums: kā tad tā - Latvijas valsts finansē vietējo saturu latviešu valodā, bet paši projektu īstenotāju uzņēmumi pieder ārvalstu kapitālam, miljonus pelnošām Igaunijas biznesa struktūrām? Tas nozīmē, ka Latvijas nodokļu maksātāji sakumpušām mugurām pelna naudu, lai būtu ko valstij nomaksāt nodokļos, lai tā varētu padarīt bagātākus ārvalstniekus?
Mediju atbalsta fonda 2026. gada nacionālo mediju projektu sarakstā SIA “TVNET GRUPA” kā tiešais pieteicējs redzama četros projektos. Kopējais piešķirtais finansējums šiem projektiem ir 266 334,81 eiro: “Bez spriedzes” - 85 126,24 eiro, “Faktomāts” - 93 321,18 eiro, “No otras puses” - 46 691,09 eiro, bet “Liepāja 2027 - Eiropas kultūras galvaspilsēta” - 41 196,30 eiro.
AS “DELFI” projektam “Delfi 2026. gada pirmsvēlēšanu cikls ‘Nākamais, lūdzu!’” piešķirti 92 271,30 eiro. Tātad TVNET GRUPA un DELFI kā tiešie pieteicēji 2026. gada nacionālo mediju programmā kopā saņem 358 606,11 eiro Latvijas valsts budžeta finansējuma satura veidošanai.
Ja šai pašai īpašuma kartei pieskaita arī SIA “LETA” projektus — “Parasports ziņu apritē” par 13 242,70 eiro un “Aiz priekškara” par 48 066,30 eiro, kur sadarbības partneris ir SIA “TVNET GRUPA”, - šajā materiālā aplūkotais TVNET, “Delfi” un LETA projektu loks sasniedz 419 915,11 eiro gada ciklam no 2026. gada jūnija līdz 2027. gada maijam.
Arī 2025. gada nacionālo mediju programmas līgumu kopsavilkums rāda līdzīgu ainu. AS “DELFI” kā tiešais pieteicējs trīs projektos saņēma 112 808,80 eiro, bet SIA “TVNET GRUPA” divos projektos - 99 867,46 eiro. Kopā “Delfi” un TVNET kā tiešie pieteicēji 2025. gada nacionālo mediju programmā saņēma 212 676,26 eiro.
Ja pieskaita arī SIA “LETA” projektus — “Aiz priekškara”, kur sadarbības partneris ir TVNET GRUPA, un “Parasports ziņu apritē” - aplūkotais loks 2025. gadā sasniedz 268 299,51 eiro publiska finansējuma.
Tātad divu gadu dati rāda nevis atsevišķu epizodi, bet sistemātisku un dāsnu valsts atbalsta plūsmu ārvalstniekiem piederošiem uzņēmumiem.
Īpašuma ceļi ved uz Tallinu
Mediju apmeklētības pētījumu kompānijas “Gemius” dati rāda, ka 2025. gadā galvenā cīņa par Latvijas interneta auditorijas uzmanību notika starp “tvnet.lv”, “inbox.lv” un “delfi.lv”. LETA šajā kartē ir cita līmeņa spēlētājs - informācijas piegādātājs redakcijām, institūcijām, uzņēmumiem un profesionālajai apritei. Tātad Igaunijas īpašuma struktūra Latvijas mediju tirgū redzama gan masu auditorijas portālos, gan ziņu aģentūras līmenī. Ziņu aģentūra ir viens no būtiskiem satura piegādātājiem ziņu portāliem.
Latvijas Uzņēmumu reģistra dati uz 1. jūniju rāda, ka SIA “TVNET GRUPA” 100% daļu īpašnieks ir AS “Postimees Grupp”. AS “DELFI” 100% akcionārs ir “Aktsiaselts Ekspress Grupp”. SIA “LETA” 95,00012% daļu pieder Igaunijā reģistrētajam “Balti Mediamonitoringu Grupp OÜ”, bet tikai 4,99988% - Latvijas pilsonim Jurim Mendziņam.
Tātad TVNET, “Delfi” un LETA ir spēlētāji Latvijas mediju tirgū, bet uzņēmumu īpašnieki ir konkrētas Igaunijas biznesa grupas: “Postimees Grupp”, “Ekspress Grupp” un “Balti Mediamonitoringu Grupp OÜ”. Viņu medija biznesa redzamā daļa Latvijā ir redakcijas ar žurnālistiem.
Vēl viena būtiska redzamā daļa, ka šie Igaunijas biznesam piederošie mediji ne tikai saņem mūsu valsts finansējumu, bet arī prasa no mums par savu saturu naudu - abonēšanas naudu. Viņi no saviem apmeklētājiem pieprasa pastāvīgu finansiālu piesaisti, ko nedara Latvijas biznesam piederošie mediji - “nra.lv”; “la.lv”; “jauns.lv”.
Nosacīti var teikt, ka tādējādi ārvalstnieki savu bagātību uz mūsu rēķina cenšas vairot divējādi - paņemot finansējumu no mūsu valsts un no katra sava apmeklētāja individuāli.
Lietuvas “Delfi” un reģionālā loģika
Igauņu mediju biznesa uzņēmēji prot naudu paņemt arī no lietuviešiem. Pēc azartspēļu reklāmas ierobežojumiem izveidotajā programmā UAB “Delfi” Lietuvā saņem 350 000 eiro projektam “Faktai ir žurnalistika” un vēl 85 000 eiro “Delfi TV” projektam; kopā - 435 000 eiro. “Lrytas” tajā pašā programmā saņem 220 000 eiro. Tas nozīmē - Igaunijā reģistrētais mātes uzņēmums “Ekspress Grupp” ar saviem meitasuzņēmumiem Latvijā un Lietuvā paņem naudu no abām valstīm un to iedzīvotājiem.
Latvijas 2026. gada šajā materiālā aplūkotais finansējums un Lietuvas atbalsts “Delfi” kopā pārsniedz 850 tūkstošus eiro publiska finansējuma. Caurskatot 2026. gada un 2025. gada Latvijas mediju finansējuma programmas datus, redzams, ka Igaunijai piederošais kapitāls no mūsu valsts saņem regulāru un sistemātisku atbalstu.
Kur tiek skaitīta Baltijas mediju biznesa nauda
Latvijā un Lietuvā saturs tiek pārdots vietējām auditorijām. Taču biznesa grupu pārskatos Igaunijā šie produkti kļūst par Baltijas biznesa rādītājiem - abonementiem, reklāmas ieņēmumiem, pakalpojumiem un nākotnes izaugsmes mērķiem.
“Ekspress Grupp” 2025. gadā strādāja ar 80,2 miljonu eiro apgrozījumu un 1,0 miljonu eiro konsolidēto tīro peļņu. Digitālie ieņēmumi veidoja 86% no grupas ieņēmumiem. Šajā rezultātā īpaši svarīga bija arī Latvijas līnija: AS “Delfi” pārdotā 25,48% līdzdalība SIA “Altero” deva vienreizēju 2 miljonu eiro tīro peļņu un ļāva atmaksāt 1,8 miljonu eiro aizdevuma saistības, kas bija saistītas ar sākotnējo “Altero” iegādi.
Tas nozīmē, ka “Delfi” aktīvs Latvijā grupas pārskatā parādījās ne tikai kā vietējais medijs, bet arī kā finanšu rezultāta uzlabotājs. Atsevišķi par “Delfi Latvia” publiski norādīts, ka uzņēmuma peļņa 2025. gadā pieauga no 0,59 miljoniem līdz 1,78 miljoniem eiro un ka gandrīz viss pieaugums bija saistīts ar “Altero” daļas pārdošanu.
TVNET līnija ved uz citu Igaunijas grupu - “Postimees Grupp”, kas atrodas “MM Grupp” struktūrā. Par “Postimees Grupp” pēdējo publiski aprakstīto pārskata periodu Igaunijas mediji ziņoja, ka uzņēmums strādāja ar aptuveni 31 miljona eiro apgrozījumu un 429 tūkstošu eiro zaudējumiem. Tas rāda citu pusi: arī lieli mediju aktīvi paši par sevi nav automātisks peļņas avots, un tieši tāpēc valsts atbalsts vietējam saturam kļūst nozīmīgs arī grupu līmenī.
Tātad Latvijas tirgū redzamas divas atšķirīgas Igaunijas īpašuma līnijas. “Delfi” gadījumā tā ved uz “Ekspress Grupp” un Hansa Luika biznesa orbītu; TVNET gadījumā - uz “Postimees Grupp” un “MM Grupp” struktūru. Abos gadījumos Latvijas auditorija, vietējais saturs un valsts atbalsts tiek iekļauti plašākā Igaunijas grupu finanšu kartē.
Šajā tekstā svarīgākais nav redakciju ikdienas darbs vai iekšējie budžeta lēmumi. Svarīgākais ir publiskās naudas virziens. Latvijas valsts maksā par saturu latviešu valodā, un šī nauda tiek maksāta par darbu žurnālistiem. Vienlaikus mūsu nodokļu maksātāju nauda palīdz uzturēt aktīvu auditoriju, zīmolus, infrastruktūru un tirgus pozīciju uzņēmumos, kuru īpašuma un grupas finanšu centrs atrodas ārpus Latvijas.
“Ekspress Grupp” 2025. gada pārskats šajā ziņā ir īpaši svarīgs. Tas ir pēdējais pilnais biržas gada pārskats pirms grupas aiziešanas no “Nasdaq Tallinn”. Pēc delistinga šī karte nepazūd, bet tās publiskā lasāmība samazinās: nauda, ko Latvijas un Lietuvas lasītāji maksā par vietējiem mediju produktiem, un valsts atbalsts, ko saņem vietējās redakcijas, arvien vairāk kļūst par pašas grupas iekšējās finanšu pārvaldības jautājumu.
Ja mediju grupa saņem citas valsts budžeta naudu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, šis jautājums nebeidzas ar projekta atskaiti. Projekts var būt izpildīts, saturs publicēts un formālās prasības ievērotas. Taču valsts atbalsts nav tikai līgums starp fondu un mediju uzņēmumu. Tā ir arī sabiedriska izvēle par to, kādu mediju tirgus struktūru nodokļu maksātāju nauda uztur.
Tāpēc grupai, kas darbojas vairākās valstīs un saņem publisko finansējumu ārpus savas īpašuma centra valsts, nepietiek ar atbildi: projekts ir pabeigts, tālāk tas ir mūsu iekšējais jautājums. Ja vietējās auditorijas maksājumi un valsts atbalsts tiek iekļauti grupas ieņēmumos un izaugsmes plānos, sabiedrībai ir tiesības redzēt arī šo plašāko finanšu un īpašuma shēmu.
Tirgus asimetrija
Īpašuma shēma rāda ne tikai īpašuma struktūru. Tā rāda arī tirgus asimetriju.
Jautājums kļūst sensitīvs, kolīdz valsts fondi un valsts budžets kļūst par vienu no galvenajiem avotiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai vietējās valodās. Šī tendence redzama visā Baltijā: Latvijā Mediju atbalsta fonds kļūst par būtisku instrumentu satura latviešu valodā uzturēšanai, bet Lietuvā valsts izveidoja īpašu atbalsta mehānismu medijiem pēc azartspēļu reklāmas ierobežojumiem.
Ja Latvijā valsts atbalsta sistēma skatās tikai uz to, ka projekts tiek veidots latviešu valodā, bet neņem vērā, kādu īpašuma un peļņas struktūru šis atbalsts stiprina, rodas tirgus asimetrija. Latvijas nodokļu maksātājs finansē vietējo saturu, bet vienlaikus netieši stiprina Igaunijā centrētu privāto mediju biznesu.
Šī asimetrija skar arī pašus Latvijas žurnālistus un mazākus redakcionālus projektus. Formāli valsts atbalsta konkurss var būt atvērts, taču praktiski tajā daudz labāk jūtas mediju konglomerāti ar redakciju infrastruktūru, administrāciju, projektu rakstīšanas pieredzi, juristiem, tehnoloģijām un gatavu auditoriju. Latvijas žurnālistu projekti, kas nav daļa no lielās platformas, šādā modelī konkurē nevis tikai ar citu redakciju, bet ar jau izveidotu reģionālu infrastruktūru, kuru regulāri palīdz uzturēt arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda.
Tas nozīmē, ka runa nav tikai par atsevišķiem grantu saņēmējiem. Runa ir par tirgus struktūru. Igaunijas mediju grupas Latvijā ir nostiprinājušās ne tikai portālu auditorijas līmenī, bet arī ziņu aģentūras, projektu kapacitātes, reklāmas, abonementu un grupu finanšu līmenī. Turklāt šī infrastruktūra regulāri tiek atbalstīta ar simtiem tūkstošu eiro no Latvijas valsts budžeta.
Šo asimetriju svarīgi saprast arī tāpēc, ka lielās redakcijas nav tikai mediju tirgus dalībnieki. Tās vienlaikus ir darba vietas, profesionālās autoritātes, prakses un karjeras sākuma punkti jaunajiem žurnālistiem. “Delfi”, TVNET un LETA daudziem ir normāls ceļš uz profesiju, auditoriju un redakcionālo pieredzi. Ja vienās un tajās pašās platformās koncentrējas auditorija, profesionālā leģitimitāte, projektu kapacitāte un regulārs publiskais finansējums, tas ietekmē visu Latvijas mediju tirgus uzbūvi.
Valsts atbalsts maina konkurenci
Mediju tirgus nav ārpus ekonomikas likumiem. Tas ir īpašs tirgus, jo runa ir par informāciju, valodu un demokrātisku publisko telpu. Valsts atbalsts maina konkurences vidi, precīzāk, nevis maina, bet mazina, ierobežo vietējo mediju konkurētspēju. Ja līdzīga situācija būtu izveidojusies citā nozarē, Konkurences padome būtu pieslēgusies, sakot savu viedo vārdu. Ja citā nozarē valsts regulāri atbalstītu lielu ārvalstu īpašniekiem piederošu mazumtirdzniecības ķēdi, kamēr vietējiem tirgotājiem piekļuve līdzvērtīgam atbalstam būtu daudz sarežģītāka, to neuzskatītu tikai par tehnisku projektu finansēšanu. To sauktu par tirgus struktūras ietekmēšanu.
Tieši tāpat mediju tirgū jautājums nav tikai par to, vai konkrētais saturs ir vajadzīgs un kvalitatīvs. Jautājums ir arī par to, vai nodokļu maksātāju nauda palīdz uzturēt daudzveidīgu Latvijas mediju vidi - vai nostiprina jau dominējošas platformas, kuru īpašuma, peļņas un stratēģisko lēmumu centrs atrodas ārpus Latvijas.
Te var uzdot vienkāršu spoguļa jautājumu. Ja Latvijas mediju uzņēmums izveidotu projektu Igaunijai - ar igauņu žurnālistiem, igauņu valodā, par Igaunijas sabiedrībai nozīmīgām tēmām, bet ar īpašniekiem, peļņas struktūru un biznesa centru Latvijā - vai Igaunijas valsts to uztvertu tikai kā vietēju Igaunijas mediju projektu? Vai arī tomēr skatītos, kam šis medijs pieder un kur nonāk tā biznesa rezultāts?
Tieši šis pats jautājums attiecas uz Latviju. Nepietiek redzēt tikai valodu, redakciju un projekta nosaukumu. Jāredz arī īpašuma struktūra, ieņēmumu konsolidācija un tas, kādu tirgus kārtību valsts atbalsts nostiprina.
Tāpēc jautājums nav tikai par to, kam pieder “Delfi”, TVNET vai LETA. Jautājums ir par to, ko patiesībā atbalsta Latvijas valsts mediju politika: Latvijas žurnālistu veidotus projektus savā mediju tirgū - vai reģionālu Igaunijas mediju koncernu tīklu, uzturētu par Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Jācer, ka kultūras ministram Naurim Puntulim pietiks prāta un enerģijas šo jautājumu atrisināt.
