“Sekas var būt nāvējošas,” Eiropā skan trauksmes zvani

“Dziļi okeānā vājinās milzu straume. Ja tā apstāsies, sekas varētu būt nāvējošas visā pasaulē,” šādu brīdinājumu publicējis “BBC”, pievēršot uzmanību Atlantijas meridionālajai apgāšanās cirkulācijai (AMOC). Tā ir viena no nozīmīgākajām okeāna straumju sistēmām pasaulē, kas palīdz uzturēt salīdzinoši maigu klimatu Ziemeļeiropā.

Zinātnieki jau gadiem brīdina par tās pavājināšanos, bet arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts jautājumam - kas notiktu, ja šī sistēma būtiski palēninātos vai pilnībā apstātos?

Arī Baltijas reģionu šīs pārmaiņas skartu tieši - lai gan Baltijas jūra nav tieši savienota ar Atlantijas okeāna straumju sistēmu, tā atrodas tās ietekmētajā klimata reģionā.

Kas ir AMOC un kāpēc tā ir tik svarīga?

Atlantijas meridionālā apgāšanās cirkulācija jeb AMOC ir plaša okeāna ūdens kustības sistēma, kas pārvieto siltu ūdeni no tropiskajiem reģioniem uz Atlantijas okeāna ziemeļiem, bet aukstu, blīvāku ūdeni - dziļākajos slāņos - pretējā virzienā.

Šo cirkulāciju uztur vairāki faktori, tostarp ūdens temperatūras un sāļuma atšķirības. Auksts un sāļš ūdens ir blīvāks, tāpēc tas grimst dziļāk okeānā, savukārt tā vietā no dienvidiem plūst siltāks ūdens.

“Būtībā tā ir straume, kas veidojas okeānā, šajā gadījumā Atlantijas okeānā, kuras galvenais virzītājspēks ir temperatūras un sāļuma atšķirības atsevišķās okeāna daļās. Pateicoties tai, Eiropas virzienā, īpaši ziemā, kopā ar rietumu vējiem ierodas silta gaisa masa, kas sasilda Ziemeļeiropas krastus,” skaidro Viļņas Universitātes asociētais profesors Dr. Justas Kažys, raksta “Lrytas.lt”.

Pēc viņa teiktā, šīs sistēmas ietekmi izjūt ne tikai Lietuva, bet arī pārējās Baltijas jūras valstis. Tā ir īpaši nozīmīga ziemā, savukārt vasarā tās ietekme kļūst mazāk izteikta, jo okeāna un atmosfēras temperatūras atšķirības izlīdzinās.

Tieši AMOC ietekme palīdz izskaidrot, kāpēc Skandināvijas ostas ziemā parasti neaizsalst un kāpēc Londonā klimats ir ievērojami maigāks nekā Kanādas vai Kazahstānas apgabalos, kas atrodas līdzīgos platuma grādos.

Kāpēc zinātnieki ceļ trauksmi?

AMOC pavājināšanos veicina globālā sasilšana. Pieaugot temperatūrai, kūst Grenlandes ledus sega, un Atlantijas okeāna ziemeļos nonāk arvien vairāk saldūdens. Tas samazina ūdens sāļumu un blīvumu, tādējādi apgrūtinot tā grimšanu. Līdz ar to var palēnināties arī visa cirkulācijas sistēma.

Zinātnieku bažas pastiprināja 2024. gada oktobrī publicētā atklātā vēstule, ko parakstīja 44 klimata un okeāna cirkulācijas pētnieki - tajā Ziemeļvalstu Ministru padome tika brīdināta, ka iespējamais AMOC sabrukuma risks varētu būt ievērojami nepietiekami novērtēts. Zinātnieki uzsvēra, ka šādas pārmaiņas varētu radīt smagas un neatgriezeniskas sekas, īpaši Ziemeļvalstīs, bet arī citviet pasaulē. 2025. gada oktobrī Helsinkos un Rovaniemi notika starptautisks seminārs, kurā zinātnieki un citu nozaru pārstāvji apsprieda iespējamo AMOC pavājināšanos un tās sekas. Tā rezultātā 2026. gada februārī tika publicēts Ziemeļvalstu Ministru padomes ziņojums “A Nordic Perspective on AMOC Tipping”. Tajā apkopotas zināšanas par iespējamo straumju sistēmas sabrukumu un sniegti ieteikumi, kā valstīm tam sagatavoties.

Ziņojumā uzsvērts, ka AMOC nākotne joprojām ir neskaidra, tomēr straujas pavājināšanās vai sabrukuma iespēja ir jāuztver nopietni. Zinātnieki aicina pastiprināt okeāna novērošanu un izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu.

Kas notiktu, ja straume apstātos?

AMOC pilnīgas apstāšanās gadījumā Ziemeļatlantijas reģions un liela daļa Eiropas varētu piedzīvot ievērojamu atdzišanu, pat ja pārējā pasaulē klimats turpinātu sasilt.

Ziemeļeiropā varētu mainīties nokrišņu sadalījums, pastiprināties ziemas laikapstākļu ekstrēmi un pieaugt jūras līmenis Atlantijas okeāna piekrastē. Pārmaiņas skartu arī lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un enerģētiku.

Ziemeļvalstu zinātnieku ziņojumā norādīts, ka iespējamā AMOC sabrukuma sekas varētu būtiski atšķirties no tām, kuras sagaidām globālās sasilšanas dēļ. Dažos reģionos varētu kļūt ievērojami aukstāks, kamēr citviet temperatūra turpinātu paaugstināties.

Arī Baltijas valstīm šāds scenārijs nozīmētu būtiskas pārmaiņas. Lai gan precīzu ietekmi uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas klimatu pašlaik ir grūti prognozēt, Ziemeļatlantijas cirkulācijas izmaiņas varētu ietekmēt ziemas temperatūru, nokrišņus un laikapstākļu stabilitāti.

Vai AMOC tiešām var apstāties jau šajā gadsimtā?

Neraugoties uz satraucošajiem brīdinājumiem, zinātnieki uzsver, ka pilnīga AMOC apstāšanās tuvākajās desmitgadēs nav neizbēgama un tās iespējamais laiks joprojām nav zināms.

Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2021. gada novērtējumā secināts, ka AMOC šajā gadsimtā ļoti ticami pavājināsies. Vienlaikus eksperti ar vidēju pārliecību vērtēja, ka līdz 2100. gadam nenotiks pēkšņs un pilnīgs tās sabrukums.

Tomēr vēlākie pētījumi un jaunās zinātniskās diskusijas mudinājušas rūpīgāk izvērtēt iespējamos riskus. Arī Ziemeļvalstu pētnieki norāda, ka klimata modeļos joprojām ir būtiskas neskaidrības un ne visi procesi, kas var ietekmēt okeāna cirkulāciju, tajos ir pietiekami precīzi atspoguļoti.

Galvenais zinātnieku vēstījums nav tas, ka Eiropu drīzumā noteikti gaida jauns ledus laikmets - brīdinājums ir par risku, kura iespējamība vēl nav precīzi nosakāma, bet kura sekas varētu būt ļoti plašas, tāpēc pētnieki aicina turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabot okeāna novērošanu un laikus gatavoties iespējamām klimata pārmaiņām.