Cilvēki, kas iedvesmo

Akcija “Eņģeļi pār Latviju”17. decembra vakarā Vecrīgas sirdī – Rātslaukumā piedzīvoja savu sešpadsmito brīnumu. Šā gada mērķis bija uzstādīts un zināms jau laikus.

Šoreiz mainītās lomās. Šoreiz žurnāliste, rakstniece, raidījuma “Māmiņu sarunas ar Gundegu Rozi” vadītāja neuzdod jautājumus, bet gan atbild uz tiem. Un atbild godīgi. Ieskatoties savas dzīves dārgumu lādē, lai atklātu pašu skaistāko, kas nozīmē arī vērtīgāko šodien.

Kā saglabāt ticību labajam un gaišajam, kad dabā un pasaulē valda tumsa – Kristīnes Krūzes-Hermanes saruna ar baptistu bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Par daudziem nezināmo kurlmēmo pasauli, Jaunā Rīgas teātra izrādi “Kurlmēmo zeme”, par sabiedrības nevēlēšanos dzirdēt un redzēt tai netīkamo, par vardarbību, par attiecībām starp aktieriem un to, kāpēc kritiķi nemīl Alvi Hermani, intervijā “Neatkarīgajai” Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Kristīne Krūze - Hermane.

Šodien pār jumtu korēm plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas plīvo stalti, brīvi un ar pagātnes vezumu, raugoties nākotnes cerībās. Par laimīgu un mierā ieskautu Tēvzemi.

“Būt lepniem, būt laimīgiem un būt labiem citam pret citu,” novēl rakstniece Agnese Vanaga, atzīmējot gan 11. novembri, gan 18. novembri, kas tūlīt jau būs klāt.

Kalendārā ir 26. oktobris un Latviju ir pārsteigusi ziema. Negaidīti pārsteigusi, taču kaut kas mani šajās sniegpārslās, dodoties uz interviju, vilina, aizrauj un liek nesteigties, bet gan izbaudīt. Īsta meditācija, pēc mirkļa atskāršu un pasmaidu, pateicībā paveroties debess jumā. Pirms atveru durvis, Rīgā, Brīvības ielā 33, lai dotos “Amoralle” valstībā, zināju tikai to, ka man šī būs nozīmīga saruna.

Šī bija nu viena ļoti garšīga saruna. Iespējams tāpēc, ka man nebija nekādu specifisku gaidu, gāju uz to ar atvērtu prātu - lai saruna mani pārsteidz. Un pārsteidza arī! Desmitos no rīta, tāda pelēka un mazliet miegaina, teātra smēķētavā, tā ka visu atlikušo dienu mani mati oda pēc cigarešu dūmiem. Bet tas ir nieks. Tā ir milzīga dāvana sarunā ieraudzīt cilvēku, patiešām satikties ar otru. Paldies Jāni Skuteli, ka varēju sajust tevi aiz vārdiem!

“Manuprāt, izcils mūziķis ir tāds, kuram nevajag mēģinājumus, kurš var uzreiz saspēlēties ar citiem. Tā, it kā viņi būtu mēģinājuši kopā 10 reizes,” atklāj bundziniece un perkusioniste Nelli Bubujanca, kuras sapnis ir tikt pamanītai un pēc tam saņemt uzaicinājumu spēlēt pie kāda pasaules mēroga mākslinieka, piemēram, Bejonses.

“Bijuši kritieni, pēc kuriem es varēju atmest ar roku, nogulties zvaigznītes pozā un teikt – viss, tās ir beigas, bet, pateicoties savai neatlaidībai un ticībai, piecēlos un piepildīju kvēlākos sapņus,” stāsta šarmantā sporta reportiere, kura pati ar saviem spēkiem ir nopelnījusi ieejas karti uz vērienīgākajām sporta arēnām visā pasaulē.

Lielbritānijā aptaujās uz jautājumu – “nosauciet trīs spilgtākās personības – sievietes” karalistes vēsturē, bieži nemainīgas ir divas no trim – Elizabete II un Agata Kristi. Par karalieni un viņas attiecībām ar korgijiem jau rakstīju, tagad gribu iepazīstināt ar Agatu Kristi, slaveno detektīvu autori.

Pēc šīs intervijas ikviens piekritīs, ka Diona Liepiņa negaidīti pārsteigusi. Otru mērķtiecīgāku un empātiskāku personu būs grūti iedomāties. Turklāt viņa nebaidās runāt par tēmām, kas ir biedējošas, bet skar ikvienu. Nemaz nerunājot par viņas personības patieso kodolu, kurā viņa atklāj sevi no jauna. Secinājums? Šoreiz tikai viens. Diona Liepiņa ir precīza definīcija 21. gadsimta mūziķes kurpēm. Tām pašām, kas mirdz Latvijas spožajā, bet arī prasīgajā mūzikas vidē.  

Zīmola "A Ceramic" sirds Ieva Anže rada unikālus traukus, kas veidoti, lai katra diena būtu gluži kā mazi svētki. Cienījams mērķis, kas šajā laikmetā atgādina atļauties aizbēgt no visa, lai novērtētu šodienu. Nemaz nerunājot par dzīves svinēšanas prieku, kam izskaņā paliek smaids uz lūpām.

Zobārste, zinātņu doktore Alēna Butkēviča, kura savu profesionālo dzīvi balansē starp Latviju un Ameriku, par veikumu, ko daudzu gadu garumā ieguldījusi veselības zinātnes attīstībā, jaunu materiālu kompozīciju un jaunu produktu radīšanā, nupat Amerikā saņēmusi augstu novērtējumu – titulu “Gada veselības aprūpes speciālists” (The Health Care Professional Of The Year). Tas ir patiess apliecinājums viņas spožajam prātam un pamatotajam devumam šajā jomā.

Baiba Vītiņa ir piemērs, ka dzīve jāņem savās rokās, negaidot brīnumus. No viņas var tikai mācīties. Mērķtiecība, mirdzošas acis, “smeķīgs” šarms, kad vērojam viņu TV ekrānā STV raidījumā “Kad viņas satiekas”, kā arī staltā stāja, kas izstaro pārliecību par sevi - ir tikai daži stūrakmeņi, kas apliecina, ka viņa ir kļuvusi par cienījamu personību. Jo būt patiesam, lai cik klišejiski tas arī tagad neizklausītos, mūsdienās ir retums.

19.augustā Mežaparka lielajā estrādē notiks Gata Irbes koncerts, kurā viņš atzīmēs 25 gadus mūzikā. Šajā koncertā pirmo reizi vienkopus skanēs abu mūziķa radīto projektu dziesmas - gan Gacho, gan Mesas. Šis laiks Gatim ir saspringts, jo noris aktīva gatavošanās gaidāmajam koncertam, nule kā iegūts bakalaura grāds uzņēmējdarbībā un paralēli visam vēl jāvada savs restorāns. Skaidrs ir viens - Gatim enerģijas un ambīciju netrūkst.

Kristīnes labsajūta, tāpat kā vells slēpjas sīkumos un vispārzināmajās patiesībās - miegs, dienasgrāmata, sports un lasīšana …

Manuprāt, labsajūtas avoti ir atrodami vienkāršās, pat ikdienišķās lietās, kuras, regulāri ieplānojot, jau rodas priecīgas gaidas. Spējā atrast skaisto un izbaudīt to.

Mēs dzīvojam tik straujā laikā, ka bieži sanāk par sevi aizmirst. Taču šāds temps rada lielu risku ne tikai vienā brīdī pazaudēties nemitīgajā vāveres ritenī, bet ātri vien iedzīvoties izdegšanā.

Sieviete uzņēmējdarbībā, politikā, mākslā, zinātnē un tehnoloģijās. Sieviete karjerā un ģimenē. Sieviete – līdere. Kāda viņa ir, kā viņai izdodas sabalansēt dažādās lomas, ko uzliek sabiedrība, tradīcijas un viņa pati? Kāda viņa ir? To Dzīvesstils devās skaidrot Iedvesmas un izaugsmes Forumā “Līdere”, kas ar devīzi “Sapņo drošāk, sasniedz vairāk!” šogad notika jau sesto reizi.

“Vienīgais, ko mēs šajā pasaulē līdz galam varam paredzēt, ir tās mainīgums un neparedzamība,” saka māksliniece Auce Biele. Pēc 12 gadiem, kas pavadīti Šveicē un Marokā, viņa šajā pavasarī kopā ar bērniem atgriezusies mājās, Latvijā, un atklājusi savu darbu izstādi Laidu muižas pilī.

“Manās dziesmās nav ne abstrakciju, ne kādu apzināti veidotu konstrukciju. Es dziedu par to, kas mani uztrauc. Es esmu godīgs un patiess pret sevi un arī savu klausītāju mānīt negribu,” saka populārās deju mūzikas grupas “Tranzīts” solists Ralfs Rubenis.