Latviešu BMX riteņbraucējs Kristens Krīgers Parīzes Olimpiskās spēles gaida īpaši. Tas sportistam ir līdz šim lielākais sasniegums, jo tās būs karjerā pirmās spēles, lai gan, kā pats stāsta, līdz tām ceļš ir bijis ilgāks nekā vēlētos.
Tas tāpēc, ka sportists reiz jau bija tik tuvu gan Riodežaneiro, gan Tokijas Olimpiskajām spēlēm. Toreiz pietrūka maz, bet šodien? Saviļņojums iet pāri visam - par gaidāmo un jau paveikto. Turklāt mēļo, ka viņš ir tas, kurš min Mārim Štrombergam pa pēdām.
“Šīs būs manas pirmās Olimpiskās spēles. Kalendārā dienas nesvītroju līdz Francijai, bet treniņu plāns bija salikts precīzi līdz izlidošanai.
Lidojam 25. jūlijā. Tas jau ir parīt, tepat jau vien ir. Arī sajūtas katru dienu paliek īstākas un īstākas, jo saproti, ka tas notiek.
Man šis ceļš bija ilgāks, jo es jau biju tuvu divās citās olimpiskajās spēlēs - gan Riodežaneiro, gan Tokijā.
Jūtos pacilāts, ka beidzot ir iespēja pārstāvēt Latviju un mēs varam rakstīt vēsturi kopā. Vēlos parādīt savu labāko sniegumu.
Runājot par prasīgumu pret sevi, tu neesi sportists, ja neesi pret sevi prasīgs un es esmu prasīgs pret sevi.
Kopā ar treneri esmu ilgi, tāpēc arī esmu pieradis, tas ir mūsu darbs, ja darbu nedari pietiekami labi, tu vari sagaidīt no trenera visu, arī kādu asāku vārdu. Domāju, ka olimpiskās spēles nebūs izņēmums, jautājums: kādā virzienā būs šie vārdi pēc startiem. Taču tas viss ir labi, jo tā ir daļa no sporta.
Jebkurā gadījumā vēlu veiksmi visiem. Zinu, ka visi no sportistiem ir gatavojušies, ne velti mēs esam šeit. Darbs ir ieguldīts, tagad atliek plūkt augļus.
