Elektroenerģijas biržā Latvijā piedzīvots straujš sadārdzinājums – aizvadītajā nedēļā vidējā cena sasniegusi 176,51 eiro par megavatstundu, kas ir par 91% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Tātad nedēļas vidējā biržas cena gandrīz dubultojusies, liecina “Latvenergo” apkopotā informācija.
Nedēļu iepriekš elektroenerģijas vidējā biržas cena Latvijā bija 92,37 eiro par megavatstundu. Cenu kāpumu 2026. gada 44. nedēļā veicināja atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājums, kas tirgū ierobežoja lētākas elektroenerģijas piedāvājumu.
Īpaši straujš kritums bijis Baltijas vēja elektrostaciju ražošanā - to izstrāde nedēļas laikā sarukusi par 52%. Saules elektrostacijas Baltijā saražojušas par 37% mazāk elektroenerģijas. “Latvenergo” norāda, ka saules enerģijas izstrāde turpinājusi samazināties sezonālu apstākļu ietekmē.
Līdzīgs cenu lēciens kā Latvijā bijis Lietuvā, kur nedēļas vidējā biržas cena augusi par 91% līdz 177,19 eiro par megavatstundu. Igaunijā tā kāpusi par 70% līdz 118,81 eiro. Savukārt “Nord Pool” sistēmas cena palielinājusies par 23% līdz 100,30 eiro par megavatstundu.
Vēl augstākas cenas reģistrētas Vācijā un Polijā. Vācijā nedēļas vidējā cena sasniegusi 230,24 eiro par megavatstundu, bet Polijā - 224,22 eiro.
Baltijā elektroenerģijas patēriņš audzis par 2%, sasniedzot 559 gigavatstundas, bet ražošana sarukusi par 18% līdz 330 gigavatstundām. Tādējādi Baltijas valstīs saražoti tikai 59% no reģionā patērētās elektroenerģijas.
Latvijā situācija ražošanā gan bijusi pretēja kopējai Baltijas tendencei: izstrāde palielinājusies par 12% līdz 116 gigavatstundām, bet patēriņš sarucis par 1% līdz 149 gigavatstundām. Vietējā ražošana segusi 78% no Latvijas patēriņa.
Visstraujāk elektroenerģijas ražošana samazinājusies Lietuvā - par 44%. Igaunijā izstrāde savukārt augusi par 24%.
Biržas cenas gandrīz divkāršošanās tomēr nenozīmē, ka visiem patērētājiem dubultosies elektrības rēķins. “Latvenergo” atgādina, ka “Nord Pool” cenu svārstības tieši ietekmē klientus ar biržai piesaistītu mainīgās cenas līgumu. Konkrētā klienta izmaksu izmaiņas atkarīgas arī no tā, cik daudz un kuros cenu periodos elektrība patērēta.
Turklāt minētais 91% pieaugums raksturo divu nedēļu vidējo vairumtirdzniecības cenu salīdzinājumu, nevis visa mājsaimniecības rēķina kāpumu.