Turpmāk Krievijā pilnīgi oficiāli drīkstēs izrīkoties ar ieslodzītajiem, kā ienāks prātā
Krievija ir oficiāli izstājusies no Eiropas Konvencijas par spīdzināšanas novēršanu, kas, pēc Eiropas Padomes teiktā, pārtrauc jebkādu neatkarīgu Krievijas cietumu uzraudzību.
Izstāšanās nozīmē, ka konvencijas komiteja vairs nevar pārbaudīt, kā Krievijā izturas pret ieslodzītajiem.
Maskava pagājušajā gadā paziņoja, ka vēlas izstāties no konvencijas. Izstāšanās tagad ir stājusies spēkā.
Lai gan Krievija bijusi konvencijas dalībvalsts kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām, cilvēktiesību aktīvisti pastāvīgi sūdzējušies, ka Krievijas policijas iecirkņos un aizturēšanas centros ir plaši izplatīta spīdzināšana un pazemojoša izturēšanās. Gandrīz visi ukraiņu karagūstekņi, kuri atbrīvoti apmaiņas ceļā, arī ziņojuši par spīdzināšanu Krievijā.
No 1998. līdz 2021. gadam komiteja 30 vizīšu laikā apmeklēja 450 aizturēšanas vietas. Tomēr komiteja norādīja, ka Krievija bija vienīgā valsts, kas gandrīz nekad neļāva pēc tam publicēt ziņojumus par šīm vizītēm. Saskaņā ar komitejas sniegto informāciju tā publicēja ziņojumus tikai pēc četriem apmeklējumiem.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā komiteja paziņoja, ka tai vairs netiek atļauti nekādi apmeklējumi.
Komiteja norādīja, ka tā ir atkārtoti saņēmusi ziņojumus par spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos Krievijā un Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos.
Eiropas Konvencija par spīdzināšanas novēršanu, kas datēta ar 20. gadsimta 80. gadu beigām, ir daļa no Eiropas Padomes līgumu sistēmas. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievija tika izslēgta no Eiropas Padomes. Maskava savu izstāšanos no konvencijas pamatoja ar to, ka vairs nevar piedalīties pret spīdzināšanu vērstajā komitejā.
