arrow_downwardBens Latkovskis / Autori

Dubaijā turpinās klimata konference COP28. Sākotnēji tajā bija plānots sniegt pārskatu par valstu paveikto kopš 2015. gadā Parīzes konferencē panāktās vienošanās. Jau ilgi pirms konferences atklāšanas kļuva skaidrs, ka paveiktais stipri atpaliek no iecerētā un ne ar kādiem sasniegumiem lepoties nevarēs. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Dubaijā neieradās ne ASV prezidents Džo Baidens, ne Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins.

Kamēr baudīju atvaļinājumu Āfrikā, Kenijā, no šīs pasaules aizgāja politikas veterāns, kādreizējais ASV valsts sekretārs un nacionālās drošības padomnieks Henrijs Kisindžers. Gandrīz tajā pašā dienā Latvijā tika ratificēta Stambulas konvencija, un šīm abām it kā pilnīgi nesaistītajām lietām ir viena kopīga īpašība.

Vakardienas “Neatkarīgajā” rakstīju par Havjēra Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanās un izteicu minējumu, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu iezīmēt noteiktu tendenci pasaules politikā. Trešdien notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, kurās uzvarēja vēl nesen politiski “nepieskaramā” Gērta Vildersa “Brīvības partija” (37 vietas no 150), liecina, ka esošā politiskā kārtība grūst zem vispārējā melu, liekulības un vieglprātības svara.

Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti pasauli pārsteidza: par uzvarētāju kļuva izteikts dīvainis – bijušais futbolists, rokzvaigzne, “ekonomists ar motorzāģi” Havjērs Milejs, kurš ieguva 55,7% balsu.

Gan jau beigu beigās to ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savienos Rīgu ar Tallinu un Kauņu, uzbūvēs. Katrs varēsim ar to izbraukt un ievietot dažas pašbildes sociālajos tīklos no vagona iekšpuses. Vai tas notiks 2030. gadā vai dažus gadus vēlāk, tam nav būtiskas nozīmes. Tāpat kā tam, cik tas beigu beigās būs izmaksājis, kādas būs ekspluatācijas izmaksas un kas šo projektu uzturēs vēlāk.

No ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās Sanfrancisko vienlaikus gaidīja gan daudz, gan arī neko. Kā šo paradoksu atšifrēt? Teorētiski abas lielvaras it kā varētu vienoties “kopīgā dziesmā” un draudzīgi valdīt pār pasauli, bet praktiski tas nav neiespējams. Līdz ar to cerības uz kaut ko it kā bija lielas, bet visi saprata, ka produktīva sarunu iznākuma varbūtība ir niecīga.

Nav noslēpums, ka Latvijas bijušais premjerministrs un tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš raugās uz Briseli kā vilks uz mežu. Rīgā viņam šauri. Kā zoodārza krātiņā. Apkārt tādi sīki, skaudīgi cilvēciņi. Liek uz tikšanos ar nopietniem cilvēkiem lidot vienā lidmašīnā ar visu to plebeju masu, kas aplaudē, lidmašīnai nosēžoties. Brrr... Cita lieta Briselē. Tur visi savējie, un, kā Kariņš mēdz teikt, tur jūtos kā baznīcā, kur visi savējie.

2024. gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Radio, Latvijas Televīzija (LTV) un lsm.lv) papildus paredzēti 5 560 169 eiro. Kopā nākamgad 46,7 miljoni eiro. Neskatoties uz šo pieklājīgo pieaugumu, nav šaubu, ka turpināsies stāsti par nepietiekamu sabiedrisko mediju finansējumu, kas nenodrošinot to “neatkarību” un “stiprināšanu”.

Tiklīdz likums to pieļāva, tas ir, precīzi gadu pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, vairākas politiskās organizācijas pieteica parakstu vākšanu šīs Saeimas atlaišanas iniciēšanai. Šī parakstu vākšanas kampaņa liek ieskatīties Satversmē, kur atklājas vairākas interesantas, ne pārāk demokrātiskas lietas.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma civilās partnerības likumu, un aktrise Luīze Meļķe beidzot varēja saņemt viņai vēl februārī piešķirto “Lielo Kristapu”, kuru viņa atteicās pieņemt, līdz šāds likums nebūs pieņemts. Kreisi liberālie aktīvisti neslēpj gaviles par sengaidīto uzvaru un jau gatavojas nākamajai cīņai – kaujai pie Stambulas.

Pašreizējo Saeimas un banku pretstāvi, virzot likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, zināmā mērā var saukt par revolucionāru. Kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē parlamenta “vadošā grupa” un banku lobijs nav vienā barikāžu pusē.

Kā tas pie gļēvuļiem pieņemts, sit nevis tos, kuri to visvairāk pelnījuši, bet gan tos, kuri visvājākie. Kuri nedos pretī.

Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Valērija Zalužnija intervija un to pavadošais raksts ietekmīgajā žurnālā “The Economist” izraisīja plašu rezonansi pasaulē. Attieksme bija spektrā no “panikas celšana” līdz “sen jau bija laiks runāt tiešu un skaidru valodu”.

Uz Saeimu esot aiznests nobružātais ādas portfelītis ar valsts budžetu. Lietoju atstāstījuma izteiksmi, jo nav drošas pārliecības, ka tajā portfelītī esošos papīrus patiešām var saukt par budžetu. Vēl jo vairāk par “drošības un atspēriena” budžetu, kā tas nodēvēts valdību apkalpojošo PR kantoru apspriežu istabās.

ASV prezidenta vēlēšanas tiek rīkotas “garā” gada novembra pirmajā otrdienā pēc pirmās pirmdienas. Tātad tieši pēc gada, 2024. gada 5. novembrī, notiks nākamās ASV prezidenta vēlēšanas. Kas tajās cīnīsies?

Vēl nebija sažuvuši izgrebtie Helovīna ķirbji, kad tīmeklī plaši izplatījās videoieraksts, kurā kāda ģimene ar maziem un vairs ne tik maziem bērniem azartiski, līdz pēdējam iepakojumam iztīra saldumiem pilnu Helovīna grozu, kas izlikts apkārtnes bērniem. Ciniskā nekaunība un klajā alkatība, ar kādu viņi piepilda savas somās, ir šokējoša.

Pēc nepilna mēneša ilga haosa un likumdošanas darbu apturēšanas par ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru pagājušajā nedēļā tika ievēlēts galēji konservatīvais republikānis Maiks Džonsons. Tieši no viņa tagad būs lielā mērā atkarīga palīdzības plūsma Ukrainai un līdz ar to situācijas attīstība mūsu reģionā.

Gadiem ilgā ņemšanās ap Stambulas konvencijas ratifikāciju ievirzījusies finiša taisnē. Zvaigznes ir tā izvietojušās, ka ir radies labvēlīgs brīdis šīs “ņemtnes” izbeigšanai. Līdz ar to laiks parunāt par to, kāda ir šīs ratifikācijas politiskā jēga, tās iemesls un kāpēc tieši tagad šai ratifikācijai ir tik izdevīgs brīdis.

Skatoties reportāžas no Mahačkalas lidostas, kur satrakojies, asinis alkstošs pūlis burtiski medīja ebrejus un ielenca no Izraēlas atlidojušu lidmašīnu, šķita, ka nekas tāds Eiropā nebija redzēts kopš Kristāla nakts 1938. gadā Vācijā un tam sekojošā holokausta

Pagājušajā nedēļā izplatījās intriģējošas “ziņas” no Krievijas. Pirmdien par Putina infarktu, bet ceturtdien jau par viņa nāvi. Šo “ziņu” pirmavots abos gadījumos bija viens – “Telegram” kanāls “General SVR”, kurš pazīstams ar līdzīga satura “ziņu” producēšanu jau vairāku gadu garumā.

Lai arī trešdienas vakarā Kara muzejā notikušajai “Konservatīvās domas konferencei “Demos”” bija izteikti akadēmiska ievirze – tajā uzstājas tikai atzīti filozofiskās domas pētnieki, to viegli varēja uztvert kā pasākumu, kur tiek likti pamati jaunam politiskam spēkam. Tas zināmā mērā arī izrietēja no filoloģijas zinātņu doktores Agneses Irbes priekšlasījuma nosaukuma – “Konservatīvas partijas programma”.

Valsts budžets ir valdības galvenais politiskais instruments. Galu galā tas ir dokuments, kurš nosaka, kā tiks izlietota visu mūsu kopējā nauda. Tā, kuru mēs, tēlaini sakot, ieliekam kastītē mūsu kopējo vajadzību apmierināšanai.