Saeima ceturtdienas sēdē nenobalsoja pirmajā lasījumā par jauno Klimata likumu. Koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu šī pretrunīgi vērtētā likumprojekta virzīšanai. Līdz ar to opozīcijai izdevās gūt nelielu, bet simbolisku uzvaru.
Ekonomikas ministrijā ieviesta datorprogramma “DeskTime” – rīks, kurš ļauj kontrolēt darbinieka rīcību pie datora. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieskatā tas palīdzēs uzlabot ministrijas aparāta darbinieku efektivitāti un ļaušot sasniegt maksimālu atdevi no katras darba stundas.
“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.
Diskusijas valdībā par aviokompānijas “airBaltic” nākotni publiskā līmenī ir uz laiku iesaldētas. Līdz šā gada 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Atgādināšu, ka 97,97% uzņēmuma akciju pieder Latvijas valstij. Līdz ar to šī akcionāru “sapulce” būs tikai formāla procedūra, kurā tiks pausts valdības redzējums situācijas risinājumam.
Pirmdienas rīts sākās ar patiešām patīkamām ziņām. Pareizāk sakot, izcilām, gluži vai grandiozām ziņām. Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi prestižo “Golden Globe” balvu.
Konservatīvo domu pārstāvošā portāla “Telos” galvenās redaktores Agneses Irbes intervija TV raidījumā “Kāpēc?” izraisīja pamatīgu viļņošanos tajos sociālo tīklu burbuļos, kuri aktīvi seko līdzi tā dēvētajiem kultūras kariem starp nosacītajiem konservatoriem un liberāļiem.
Jaunais, 2025. gads iesākās bez lēnas iešūpošanās. Uzreiz, jau pirmajā darbadienā, skaļš skandāls. Rīts sākās ar gluži vai sensacionālu ziņu: aviokompānija “airBaltic” 2025. gada vasaras sezonā atcels 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi. Lidsabiedrība esot spiesta pārtraukt lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazināt reisu biežumu 21 maršrutā.
Mode nosaka ne tikai taustāmo lietu dizainu, bet arī politiku. Donalda Trampa uzvara 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās liecināja par fundamentālu politiskās modes maiņu Rietumu pasaulē.
Svētku runām ir savs uzdevums un sava specifika. Tāpat kā apsveikuma kartītēm, suminājumiem sociālajos tīklos vai galda runām, sveicot jubilāru. Šīs runas parasti sastāv no divām komponentēm. No uzmundrinošām, labu vēlējumu standarta frāzēm un katram apsveicamajam specifiskām, unikālām lietām.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks garā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izklāstījis savu versiju par to, kāpēc viņa redzējums par pasaulē notiekošo vairs netiek uztverts kā vienīgais pareizais. Kāpēc parastie, “augstajās gudrībās” neiesvaidītie ļautiņi neuztver viņa un viņam līdzīgo “patiesības skaidrotāju” sprediķus ar nepieciešamo godbijību un cieņu.
No iekšpolitiskā aspekta aizvadītais gads Latvijas politikā bija tukšais gads. Var jau uzskatīt Eiroparlamenta vēlēšanas kā būtisku starpfinišu pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību un 2026. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, bet starpfinišs tomēr ir un paliek tikai starpfinišs pirms “īstajām” vēlēšanām. Nākamgad tādas būs pašvaldībās, kur galvenā balva tiks izcīnīta Rīgā.
Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.
Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.
Uzreiz jāsaka, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz 2026. gada 3. oktobra 15. Saeimas vēlēšanām paliks tāda, kāda tā ir. Drīzāk tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.
Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.
Pirms svētku brīvdienām publicētais Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojums “Rail Baltica” lietā it kā ir salicis visus punktus uz i. Ziņojumā detalizēti izskaidrota projekta problēmu rašanās gaita un izgaismoti (nosaukti vārdos) galvenie vainīgie. Šīs komisijas darbs atšķirībā no citām līdzīgām komisijām tiek atzīts par vienu no jēgpilnākajiem. Tam varētu būt zināmas politiskas vai pat tiesiskas sekas.
Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.
Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.
Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.
Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.
Lai arī Sīrijas diktatora Bašara Asada režīms pēdējo nedēļu laikā bija pamatīgi sašūpojies, tā krišanas straujums naktī no sestdienas uz svētdienu bija visai negaidīts.
Savus iespaidus par režisora Gata Šmita Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunajā zālē iestudēto jaunās, daudzsološās dramaturģes Justīnes Kļavas “Mīlas straumi” sākšu ar analoģiju.