Savus iespaidus par režisora Gata Šmita Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunajā zālē iestudēto jaunās, daudzsološās dramaturģes Justīnes Kļavas “Mīlas straumi” sākšu ar analoģiju.
Jaunākie partiju reitingi rāda, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, arvien populārāki kļūst radikālie spēki. Sabiedrība polarizējas, radikalizējas un pieprasa izlēmīgāku politiku. Peldēšana pa straumi, izšķirošo lēmumu atlikšana uz vēlāku laiku, mērenība, pasteļtoņi un centieni būt labiem pret visiem iziet no modes.
Latvijas politiskā šķira, kuru iemieso tā dēvētās simt gudrās galvas, šķiet, ir tik “gudra”, ka no apkārt notiekošā neko nemācās. Kamēr vēlētāji neiedod kārtīgi ar bomi pa pieri. Līdzīgi kā ASV Vašingtonas “isteblišments” pirms mēneša dabūja no Trampa. Vai kā Kariņš dabūja par saviem lidojumiem. Pareizāk sakot, nevis par pašiem lidojumiem, bet “muļķa ieslēgšanu”, kad viņam par to aizrādīja. Par ko? Es neko. Visi lido. Ko jūs man piesienaties?
Joprojām valdībā nav vienota un skaidra plāna, ko darīt ar “Rail Baltica” projektu. Kādu tālākās būvniecības variantu izvēlēties, ņemot vērā sarežģījumus ar tā finansējumu. Kā ticamākais risinājums šobrīd tiek uzskatīts maksimāli minimizētais (atvainojos par kalambūru) variants. Proti, uzbūvēt vienu sliežu ceļa trasi, cik vien lēti iespējams. Lai vilks paēdis (projekts formāli realizēts) un kaza dzīva (minimāli izdevumi).
Uz gluži vai orvelisko jautājumu – Vai jūs gribat, lai atgriežas Jānis Urbanovičs? – partijas “Saskaņa” kongress sestdien atbildēja ar vienprātīgu – jā! Ko tas nozīmē?
Nākamā nedēļa paies valsts budžeta apspriešanas un pieņemšanas zīmē. Lai arī runas būs garas, diez vai tur notiks kas negaidīts. Visas koalīcijas partijas sevi pozicionē kā nopietnas, atbildīgas un Saeimā nekādu cirku Gobzema stilā rīkot netaisās. Līdz ar to budžeta dēļ valdībai briesmas nedraud. Taču tai draud briesmas no citas puses.
Tā vien šķiet, ka Saeima iet uz bezprecedenta soli. Likumu, kuru Saeima pieņēmusi vienbalsīgi, tikpat vienbalsīgi varētu arī atcelt. Vai ir iespējams vēl skaidrāks deputātu totālās bezatbildības, nekompetences un vieglprātības piemērs?
Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?
Rīgas domes (RD) “Jaunās vienotības” frakcijas deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone sociālajos tīklos izplatījusi infografiku, kurā uzsvērts, ka 2023. gadā palielinājies sabiedriskā transporta pasažieru skaits. No infografikas var uzzināt, ka 2020. gadā Rīgā ar sabiedrisko transportu pārvadāti 89,7 miljoni pasažieru, 2023. gadā jau 114, miljoni, bet 2027. gadā tiek plānots sasniegt 120 miljonus.
Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.
Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.
Krievijas diktatora Putina ceturtdienas televīzijas uzruna nepārsteidza. Atbildot uz Rietumu ierobežojumu noņemšanu Ukrainai lietot rietumvalstu ražotās raķetes pret militāriem objektiem Krievijas teritorijā, Putins kārtējo reizi draudēja pasaulei ar izslavēto eskalāciju.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.
Valdošajā koalīcijā joprojām nav vienprātības, ko darīt ar “Rail Baltica”. No vienas puses, jābūvē. Lai tur vai kas. No otras puses – par kādu naudu? Kur ņemt naudu šīs būves finansēšanai, un, ja nauda atrastos, tad kam? Tieši kādai trasei?
Aizvadītajās brīvdienās ar dažu stundu atstarpi Baltijas jūrā tika bojāti divi sakaru kabeļi. Viens, kas savienoja Zviedriju ar Lietuvu, otrs savienoja Somiju ar Vāciju. Gandrīz vai sinhronais šo kabeļu bojājums liek domāt par iespējamo diversiju. Tieši tā to pirms ES aizsardzības ministru sanāksmes Briselē traktēja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās devusi papildu iedvesmu viņa “faniem” arī citur pasaulē, tajā skaitā pie mums. Latvijā vietējie trampisti jūt spēku pieplūdumu un manāmi uzpūšas. Nu tik būs, jūs tūliņ visi velnu redzēsiet. “Vienotība”, bailēs trīciet, cietuma nāras pēc jums jau ilgojas, viņi draud.
Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.
Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.
Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.
Tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām, šā gada 21. decembrī, beigsies pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras. Esošais prezidents Mārtiņš Kazāks ir publiski izteicis gatavību darbu turpināt arī nākamajā termiņā, taču politiskajā vidē vienprātības par viņa vēlamību šajā amatā nav.
“Neatkarīgā” jau rakstīja par Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumu “Rail Baltica” projekta īstenošanas lietā. Pirmajā daļā apskatījām pagātnē pieļautās kļūdas. Šoreiz centīsimies atbildēt uz galveno jautājumu: ja reiz šis projekts mums sagādājis tik lielas galvassāpes un izmaksā tik dārgi (pat aptuvenu skaitli šodien neviens nesauks), tad kad pa šo trasi kursēs solītie ātrvilcieni, un kad mēs beidzot varēsim baudīt šī projekta augļus?