Bens Latkovskis / Autori

Katru gadu, tuvojoties 4. maija svētkiem, sākas īstenticīgo patriotu uzbrukumi “balto galdautu svētkiem”, kas, pēc šo cīnītāju domām, it kā aizvietojot neatkarības atjaunošanas svētkus. Tiek teikts, ka, lietojot šo apzīmējumu, tiekot pazemināta 4. maija vēsturiskā loma. Atstāsim iekavās to, ka daži no šiem karotājiem vispār neatzīst “4. maija režīmu”, kurš esot uzurpējis Pilsoņu kongresa patiesās tiesības lemt latviešu tautas likteņus.

Latviešu populārākais un, tagad jau jāsaka, arī pretrunīgāk vērtētais režisors Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis izrādi “Melnais gulbis” pēc Fjodora Dostojevska romāna “Idiots” motīviem. Šis iestudējums neapšaubāmi ir ar noteiktu politiski ideoloģisku ievirzi, tāpēc daži vārdi par pašu Dostojevska daiļradi, viņa literāro un politisko mantojumu.

Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.

Naktī uz trešdienu Ukrainas bruņotie spēki deva sekmīgu triecienu pa Krievijas militāro aerodromu Džankojas pievārtē (Krimas ziemeļdaļā) un tur esošo raķešu noliktavu. Iznīcinātas S-300/S-400 raķešu palaišanas ierīces, kā arī vairākas “Cirkon” raķetes. Krievija atbildēja sev raksturīgi – ar trīs raķešu “Iskander” uzbrukumu Čerņihivas pilsētas centram laikā, kad cilvēki devās uz darbu. Ir vismaz desmit bojā gājušie un daudzi ievainoti.

Laiku pa laikam tiek ziņots par kautiņiem, saduršanas gadījumiem pie tirdzniecības centra “Origo”. Nupat sociālajos tīklos izplatījās video, kurā vairāki jaunieši Stacijas laukumā ar dūrēm noskaidro attiecības. Garāmgājēji neiejaucas, policiju nemana.

Naktī uz svētdienu Irāna atbildēja uz pirms tam notikušo Izraēlas raķešu uzbrukumu Irānas vēstniecībai Damaskā. Sākotnējā Izraēlas triecienā gāja bojā astoņi cilvēki, tajā skaitā Irānas “Islāma sargu” vienības “Quds” brigādes ģenerālis Reza Zahedi un citi augsta ranga virsnieki. Atbildes trieciens bija neizbēgams. Jautājums vienīgi – cik tas būs spēcīgs? Kāds būs šīs atbildes raksturs: sāpīgi nopietns, vērsts uz konflikta eskalāciju vai simbolisks, lai varētu atrunāties, ka esam reaģējuši?

“Vienotība” solīja nosaukt jauno ārlietu ministru jau pirms nedēļas, jo 10. aprīlī amata pienākumus beidza pildīt iepriekšējais ministrs Krišjānis Kariņš. Runāja, ka šis amats tiks uzticēts Inesei Lībiņai-Egnerei, bet pienāca pirmdiena, un paziņots, ka jaunā ārlietu ministra vārds vēl netiks nosaukts. Šajā nedēļas nogalē viss atkārtojās no jauna. Tikai ministra vārds bija cits – pieredzējusī diplomāte Baiba Braže.

“Ir jauna realitāte,” ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot gaidāmos nodokļu ieņēmumus, kuri varētu būt mazāki, nekā plānots.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova šīs nedēļas vizīte Ķīnā un pagājušās nedēļas Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministru Stefana Sežurnē un Deivida Kamerona kopējais paziņojums par jaunas “Entente” izveidošanu skaidrāk iezīmēja jaunās globālās konfrontācijas aprises, kur vienā pusē stāv eiropeiskā civilizācija ar tās demokrātiskajām vērtībām, bet otrā aziātiskā civilizācija ar tās hierarhisko pārvaldes modeli.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkohola tirdzniecību atļaut no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00. Šie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, un tur noteikti savu balsi cels grozījumu pretinieki.

Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.

Iepriekš tika ziņots, ka pirmdien beidzot tiks nosaukta jaunā ārlietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere, taču tas, ka vakar tas tā arī netika izdarīts, un nenoslēpjamās grūtības “Vienotībai” vienoties par vienas kandidatūras izvēli šim amatam liecina par augošu iekšēju politisko nelīdzsvarotību šajā partijā. Atsevišķi politiskie smaguma centri “Vienotības” iekšienē ir sākuši kustēties, un šo kustību nav tik viegli apturēt.

Pirmdien paredzēta diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju nākotni. Tajā skaitā par Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto punktu, saskaņā ar kuru no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos tiek izbeigta satura raidīšana krievu valodā.

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš gandrīz piecus gadus bija vadījis Latvijas valdību un vēl nesen pretendēja uz augstākajiem ES amatiem.

Latvijas iestāšanos NATO 2004. gada 29. martā no šodienas skatupunkta var uzskatīt par pašu svarīgāko mūsu valsts notikumu atjaunotās neatkarības vēsturē. Negribas pat domāt, kādā mēs būtu situācijā, ja gadsimtu mijā NATO augstākās vadības līmenī (pirmām kārtām ASV) nebūtu uzvarējusi ideja par Baltijas valstu uzņemšanu aliansē.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.

Politika ir nežēlīga. Tāpat kā sports, estrāde. Kā jebkura skatuve. Tāpat kā dzīve. Vakar vēl biji zvaigzne, visi tevi nēsāja uz rokām, dziedāja oziannu, šodien uz tevi skatās: ko tas vēl te pa kājām maisās. Kāpēc vēl nav aizvācies? Šāds sāpīgs brīdis pienācis arī kādreizējam “Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Tam pašam, kurš vēl 2022. gadā nodrošināja savai partijai pārliecinošu uzvaru Saeimas vēlēšanās.

Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī.

Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka Rīga iepretim kaimiņu galvaspilsētām – Viļņai un Tallinai – esot stipri nolaista un saimnieciski panīkusi. Toties Viļņā un Tallinā viss esot tik moderns, uz nākotni vērsts un dzīvīgs, ka mums atliek tikai nokaunēties par savas galvaspilsētas nožēlojamo atpalicību. Vai tiešām ir tik traki?

***

Aplokšņu algu skandāls “Vienotības” birojā un aizdomas par partijas melno kasi met tumšu ēnu uz vienmēr šķietami gaišo “Vienotības” tēlu. Pašsaprotami virspusē uzpeld jautājums par partijas nākotni. Vai tai nedraud agrāko varas partiju – “Latvijas ceļa” un Tautas partijas – liktenis?

Latvijas Mūzikas akadēmijā uzliesmojis skandāls. Atsevišķi mācībspēki uzmākušies, izteikuši aizskarošas, divdomīgas piezīmes studentēm, kopā dzēruši un pēc tam atļāvušies būt pārāk vaļīgi. Citiem vārdiem, veikuši darbības, kuras mūsdienās kvalificējamas kā seksuālā vardarbība. Tiesa, cik noprotams no publiski pieejamās informācijas, līdz izvarošanai tradicionālā izpratnē lieta neesot nonākusi.