Pirms Lietuvā notikušajām Seima vēlēšanām ar lielu varbūtību tika prognozēts valdošās konservatīvās partijas zaudējums, jo sociāldemokrāti bija reitingu līderi, taču tik smaga sakāve, kādu valdošie piedzīvoja šajās vēlēšanās, bija nedaudz negaidīta. Valdošā Ingrīdas Šimonītes un Gabrieļus Landsberģa partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”, kam šobrīd Seimā ir 50 vietas (no 141), jaunajā Seimā ieguvusi tikai 28 mandātus.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, naktī no sestdienas uz svētdienu, atkal grozījām pulksteņus. Kā katru gadu. Divas reizes gadā. Marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Un tāpat kā katru gadu arī šoreiz izskanēja neskaitāmas sašutušo balsis. Cik ilgi vēl turpināsies šī bezjēdzība?
Pieredzējuši futbola līdzjutēji, kuri dzīvē redzējuši daudzas futbola spēles dažādās valstīs, ir vienisprātis. Latviešu futbola klubu vēsturē vēl nekas tamlīdzīgs nebija piedzīvots. Lai arī tika piedzīvots sāpīgs zaudējums. Rīgas RFS zaudēja Frankfurtes “Eintracht” ar rezultātu 0:1. Vienīgos vārtus mūsējie zaudēja 79. minūtē. Toties šī zaudējuma rūgtumu pilnībā atsvēra gan pati spēle, gan ar vienreizējā gaisotne ap to.
Ilggadējs laikraksta “The Washington Post” žurnālists, divkāršs Pulicera prēmijas laureāts (1973. un 2002. gadā), Votergeitas skandāla (kā rezultātā 1974. gadā atkāpās toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons) “uzracējs” (kopā ar Karlu Bernstīnu) Bobs Vudvords nesen laida klajā savu jaunāko grāmatu – “Karš”. Tajā viņš dienu pa dienai atsedz ASV politiskās vadības rīcību gan pirms, gan pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Uz BRICS valstu galotņu tikšanos, kas šajās dienās notiek Krievijā, Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, ieradušies ne tikai Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ēģiptes, Irānas, Turcijas un citu valstu vadītāji, bet arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs. Tieši viņa dalība šajā Krievijas rīkotajā pasākumā izraisījusi vislielāko Ukrainas un tās draugu neapmierinātību.
Pārmērīga birokrātija pamazām saēd visu mūsu valsts pārvaldi, bremzē tautsaimniecības attīstību un degradē institūtus. “Mēs esam iestrēguši “supernormatīvismā”. Tāda sajūta, ka, ja nav likumā pierakstīts, ka kafiju drīkst turēt pie kreisās, nevis labās rokas, tad tas gandrīz vai nav iespējams,” intervijā LTV “Rīta panorāmā” ironizēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds nupat Rīgas starptautiskajā konferencē savu uzrunu sāka ar vārdiem: “Kopā NATO esam daudz spēcīgāki par agresorvalsti. Bet ir jādara vairāk!”
Nav noslēpums, ka pēdējos gados Rīgas ielās ir būtiski palielinājies to cilvēku skaits, kuri, visticamāk, nav dzimuši Latvijā. Ko ar šo fenomenu darīt? Ignorēt, izliekoties, ka nekas traks nenotiek? Vai skaļi uzstāt, ka migrācija jāaptur un migrantiem “nav vietas” Latvijā?
Jau rakstīju, ka šā gada 16. oktobrī biju spiests ierasties Valsts policijā, lai sniegtu liecības pret mani uzsāktajā kriminālprocesā. Policijā uzzināju, ka kriminālprocess uzsākts it kā par neslavas celšanu. Sūdzības iesniedzēja ir bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Vakar Saeima pieņēma grozījumus Latvijas nacionālās operas un baleta likumā, kurā tika iebalsoti vairāki acīmredzami nepārdomāti punkti. Būtiskākais no tiem – līdzšinējo trīs valdes locekļu vietā būs divi.
Vakar nācās apmeklēt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļu. Kā pavēstē teikts, “uz nopratināšanu”. Jau pirms šīs pratināšanas, un vēl jo vairāk pēc tās, man radās vairāki jautājumi. Manuprāt, tādi, uz kuriem atbildes gribētu dzirdēt arī plašāka sabiedrība.
Kadagā (Ādažos), pie Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes, tiek veidota “militarizētās tēlniecības kompozīcija” – uz betona pamatnes izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņutransportieris CVR(T). Šī “monumentālās mākslas” objekta izveidošanas izmaksas esot aptuveni 183 000 eiro.
Šā gada 7. septembrī Latvijas teritorijā ieklīdušo (vai tomēr testēšanas nolūkā iesūtīto?), gandrīz 100 kilometrus nolidojušo un Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas dronu “Shahed”/”Geranja” var uztvert gandrīz kā augstāku spēku sūtītu zīmi lāča ziemas miegā guļošajai Latvijas aizsardzības sistēmai.
Rēzeknē notiekošajā Latgales rajona tiesas prāvā, kurā par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu apsūdzēta biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” aktīviste Ieva Raubiško, prokurore apsūdzētajai lūgusi piespriest viena gada un sešu mēnešu cietumsodu.
Ja mašīnas motorā dzirdams kāds “grabošais gultnis”, tad tas jānomaina pēc iespējas ātrāk. Jo ilgāk šo grabēšanu ignorē, jo lielākas iespējas, ka ķibele notiks pašā nepiemērotākajā brīdī ar postošākajām sekām. Evikas Siliņas valdībā šāds grabēšanas avots ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Atļaušos teikt, ka viņš ir ne mazāks “grabošais gultnis” arī pašai partijai “Progresīvie”.
Valdība 1. oktobra sēdē apstiprināja virzīšanai tālāk uz Saeimu “Klimata likuma” projektu. Likums tā arī saucas: “Klimata likums”, kas var radīt nedaudz mānīgu iespaidu, ka turpmāk klimatu Latvijā noteikts ar likuma spēku.
Tā kā Krievijas cietumā noindētā Putina ienaidnieka Alekseja Navaļnija politisko mantinieku cīņā par monopoltiesībām būt vienīgajiem “īstenajiem” opozicionāriem izskanējis arī Latvijas vārds, tad, lai izvairītos no pārsteidzīgiem secinājumiem, nepieciešams izskaidrojums: kas ir kas šajā pamatīgajā putrā.
Sestdien aizvadītais “Vienotības” kongress aizritēja labākajās “vienīgās pareizās partijas” kongresu tradīcijās. Viss, ko darām, ir labi, pareizi, un labāk par mums neviens nevar. Mēs vienīgie – valsts sekmīgas attīstības garants. Ne vārda patiesas paškritikas, ne vārda par skandāliem, kas pēdējā gada laikā saistījušies ar “Vienotības” vārdu.
Raugoties uz nu jau samilzušo “Rail Baltica” epopeju, arvien skaidrāk iezīmējas viena ārkārtīgi būtiska lieta. Joprojām nav nekādas skaidrības, kāpēc mums šī trase ir vajadzīga. Kāda vispār ir tās jēga? Gan idejiskā, gan tīri praktiskā, jo pasaulē nekas tāpat vien nebūvējas.
Var jau visādi dēvēt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), bet, kā mēdz teikt, citas tik visaptverošas globālas organizācijas mums nav. Jāiztiek ar to, kas ir. Šonedēļ tika atklāta ikgadējā ANO Ģenerālā asambleja, kurā jau paspēja uzstāties gan ASV prezidents Džo Baidens, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan mūsu pašu prezidents Edgars Rinkēvičs.
Partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs pirmdien tviterī izplatīja paziņojumu, kurā partijas vārdā norobežojas no savas partijas biedres, Rīgas domes deputātes Zanes Pūpolas. Pirms tam Pūpola turpat tviterī bija publicējusi ierakstu, kurā Izraēla nosaukta par teroristisku valsti un pielīdzināta Krievijai.