Kur palicis Jānis Endziņš un birokrātijas apkarošanas programma

© Ekrānšāviņš no BAG stratēģijas prezentācijas

Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?

Aizvadītais 2025. gads Latvijā no politiskā viedokļa pagājis birokrātijas apkarošanas zīmē. Premjerministre februārī nāca klajā ar jauno “valdības uzrāviena plānu”, kurā tikai iezīmētas 4x4 prioritātes. Viena no šīm prioritātēm bija “birokrātijas mazināšana par 25%”. Visu gadu turpinājās runas par birokrātijas mazināšanu, un laiku pa laikam sanāca darba (rīcības) grupas, kuru uzdevums bija realizēt šo “prioritāti”. Tagad, kad tuvojas gada beigas, varam droši uzdot jautājumu: kāds ir šīs visnotaļ rosīgās darbošanās rezultāts? Un ar pretrunīgām jūtām atbildēt: tieši tāds, kādu to prognozējām februārī.

Ar pretrunīgām jūtām tāpēc, ka, no vienas puses, ir zināms gandarījums par savu prognožu piepildīšanos, bet no otras puses - vilšanās, ka piepildījušās valstij ne tās labvēlīgākās prognozes. Runa, protams, ir par to, ka visu šo darba un rīcības grupu taustāmais rezultāts ir čiks. Vismaz pagaidām.

Var jau teikt, ka nav vēl apritējuši divi pilni mēneši, kopš Endziņš ir sācis vadīt rīcības grupu, un, iespējams, šīs grupas darba augļus redzēsim tikai nākamgad, bet lielas pārliecības, ka viņam izdosies tas, kas neizdevās citiem, nav. Kāpēc?

Vispirms aplūkosim, ko Endziņš jau ir paveicis. Vakar Saeimā tika prezentēti “BAG (Birokrātijas apkarošanas grupas) stratēģijas 5. (ar punktu aiz cipara) virzieni”. Prezentācija bija noformēta visnotaļ modernā, viegli uztveramā formā. Tā, lai katram viss būtu saprotams. Piemēram, lai parādītu, cik svarīgi ir izmērīt “birokrātisko slogu”, tika izmantota katram svara nometējam labi pazīstamā pārtikas produktu kaloritātes mērīšanas analoģija.

Taču šī vienkāršība un saprotamība bija tikai šķietama. Tieši kā tas modernajās prezentācijās pieņemts: Vienkāršas, viegli uztveramas bildes un šķietami gudrs, ar dziļu domu piesātināts tekstuālais saturs. Piemēram: “VK inovāciju laboratorija 2026. gadā fokusēsies uz ministriju un iestāžu apmācību pakalpojumu dizainā (caur darīšanu).” Kas ar šo fokusēšanos “caur darīšanu” dizainā domāts, ne katram jāsaprot. Galvenais, ka skan pietiekami “gudri”. Prezentācija beidzās ar iedvesmojošu saukli: “Izmantojam iespēju un atmetam birokrātiju! Ātri. Vienkārši. Efektīvi. Latvijai”.

Vai šī prezentācija izskatās pārliecinoša? Mans subjektīvais viedoklis ir - nekādā gadījumā. Šajā dokumentā, ja to tā var saukt, absolūti nekas neliecina, ka tas ir nopietns plāns ar skaidru mērķi, kuru ir patiesa vēlme sasniegt. Daudz vairāk izskatās, ka tas ir kārtējais profesionālu “PowerPoint” prezentāciju cepēju skaistu bildīšu un labskanīgu frāžu sakopojums.

“Izmantojam iespēju un atmetam birokrātiju!” Kas var būt vieglāk un vienkāršāk. Rodas iespaids, ka šo prezentāciju ir veidojis tas pats PR kantoris, kurš februārī bija uzcepis bēdīgi slaveno (jo tagad to neviens vairs nevēlas atcerēties) 4x4 uzrāviena plānu.

Uz ko balstās šī skepse? Kā jau minēts, par birokrātijas mazināšanu runā jau visu gadu. Nevienam nav noslēpums, ka birokrātijas samazināšana ir ārkārtīgi sarežģīts un grūts uzdevums, jo birokrātiskās sistēmas ir apbrīnojami dzīvelīgas. Tās ir apveltītas ar neiedomājami spēcīgu pašsaglabāšanās instinktu un sevis atražošanas tieksmi. Līdz ar to būtu jābūt pilnīgai skaidrībai, ka ar ierastajām, konvencionālajām metodēm tai neko nopietnu izdarīt nevar.

Aizvadītā gada pieredze liecina, ka līdz šim ar nosacīto Argentīnas prezidenta Havjera Mileja motorzāģi birokrātijai neviens Latvijā tuvojies nav. Tāpēc arī rezultāti birokrātijas mazināšanai ir tādi, kādi ir. Par 25% neviens pat nesapņo. Nav runas pat par kādiem nieka 5%. Rezultātu tikpat kā nav nekādu, ja neskaita dažus nenozīmīgus “sasniegumus” (dažādām struktūrām nododamo datu nedublēšana).

Vai vakar prezentētais “stratēģijas piektais virziens” kaut attāli līdzinās “motorzāģim”? Pat ne uz to pusi.

Ja patiesi gribam gūt kādu jēgpilnu rezultātu, tad jāapzinās viens. Ikvienai rīcībai, gan tīri sadzīviskai, gan politiskai, ir trīs dažādas formas. Pirmā: nopietna, kapitāla, fundamentāla, kad visi spēki tiek virzīti mērķa sasniegšanai, daudz nerēķinoties ar šķēršļiem, pretestību un citu procesa dalībnieku interesēm. Otrā: kosmētiskā, kad kaut kas jau esošs tiek uzlabots, pielabots un šī pielabošana notiek, saskaņojot to ar visu citu interesēm. Trešā: imitējošā, kad kaut kas tiek darīts izskata pēc, jo to it kā vajag darīt, bet patiesas vēlmes sasniegt reālu rezultātu nav.

Līdzšinējā mūsu valdības rīcība birokrātijas mazināšanai šajā skalā ir kaut kur pa vidu starp kosmētisko un imitējošo darbību. Šai bezzobainībai ir viegls izskaidrojums.

Birokrātijas mazināšana ir visnotaļ sāpīgs process, kas var daudzus skart, jo birokrātiskā sistēma laika gaitā ir izveidojusi ļoti plašu un dziļi sakņotu ekosistēmu. To izārdot, daudzi ciestu. Latvijas valsts pārvaldes sistēma, tai skaitā politiskā sistēma, ir balstīta uz mūžīgās saskaņošanas principiem.

Lēmumi tiek pieņemti nebeidzamā saskaņošanas procesā, lai beigu beigās visi paliktu apmierināti un tikpat kā neviens neciestu vai nejustos apdalīts. Ārkārtīgi reti lēmumi tiek pieņemti vienpersoniski, kā, piemēram, savulaik premjera Eināra Repšes īsi pirms valdības sēdes pulksten desmitos pieņemtais lēmums ministriem trīskāršot algas.

Šo gadījumu, protams, nevar likt kā pozitīvu, atdarināšanas cienīgu piemēru, bet tas vismaz demonstrē zināmu efektivitāti. Savukārt mūžīgās saskaņošanas faktiski iznīcina jebkādas rīcības pretenzijas uz nopietniem rezultātiem ar fundamentālām pārmaiņām.

Nākamgad paredzamās Saeimas vēlēšanas ļauj cerēt, ka vismaz kaut kādus, kaut kosmētiskus rezultātus birokrātijas mazināšanā tomēr sagaidīsim. No otras puses, Latvijas politisko partiju ārkārtīgais vājums kādu konkrētu priekšlikumu izstrādāšanā (par spīti salīdzinoši lielajam finansējumam, kas teorētiski dotu iespēju piesaistīt ekspertu intelektuālos resursus) šīs cerības stipri mazina. Tas savukārt liek domāt: politiskā loģika (pieprasījuma trūkums) norāda uz vienu - birokrātijas apkarošana sabiedrībā netiek uztverta kā prioritāra problēma, bet ja tā, tad var iztikt arī ar kosmētiskiem pasākumiem un glītu bildīšu prezentācijām. Par pārsimt tūkstošiem eiro.