Sākums

Pasaules plašsaziņas līdzekļos šīs nedēļas nogalē galvenā ziņa ir Izraēlas un “Hamās” vienošanās par Gazas miera plāna pirmo fāzi.

Valdība un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) publiski vienojās par 2026. gada sadzīvošanas un izdzīvošanas formulu, no kuras būtību ilustrē LPS priekšsēža Ginta Kaminska vārdi, ka “neņemam tiltus vērā, jo nezinu, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai tos salabotu".

Krievijas pilna mēroga iebrukums sākās 2022. gada 24. februārī, kad tās bruņotie spēki uzbruka Ukrainai no vairākām pusēm — no Krievijas, Baltkrievijas un okupētās Krimas. Šis karš būtiski mainīja Eiropas drošības situāciju un lika NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus un pārvērtēt enerģētisko atkarību no Krievijas.

.

Turpinot iesākto kursu demokratizācijas stiprināšanas virzienā, Kazahstāna plāno veikt apjomīgus grozījumus valsts konstitūcijā, kas paredz valsts parlamenta pāreju no divpalātu sistēmas uz vienpalātas; Kazahstānā iecerēts būvēt jaunu, modernu, pasaules gaišākos prātus vilinošu pilsētu; šobrīd notiek intensīvs darbs pie savas kriptovalūtas; tiek plānots jau tuvākajā laikā atvērt tiešo pasažieru aviosatiksmi ar Rīgu un būtiski kāpināt kravu apgrozījumu starp abām valstīm, stiprināt uzņēmējdarbības saites – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Kazahstānas Republikas vēstnieku Latvijā Daurenu Karipovu.

Vakar ar trešo piegājienu Saeimā izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz “parastajam cilvēkam” maz saprotamas izmaiņas sarežģītajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumā, bet realitātē radīs būtisku ietekmi uz katra cilvēka labklājību.

“Var aizturēt kādu migrantu, tas tiek nodots Valsts policijai, kas šo migrantu nodod Valsts robežsardzei. Un ko ar šo migrantu darīt robežsardzei? Tai nav resursu, tā var migrantus vienīgi krāmēt kaudzēs,” skarbi ironizē Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

Laikā, kad Saeimā notiek aktīvs darbs pie nākošā gada budžeta, paralēli aktualizējies jautājums par Stambulas konvencijas iespējamu denonsēšanu. Tas šķietami norāda uz valdošās koalīcijas iekšējām nesaskaņām un zināmu tās nestabilitāti.

Patlaban par palīgu domstarpību risināšanai starp Kuldīgas novada pašvaldības domi un bijušās rūpnīcas "Vulkāns" ražošanas kompleksa teritorijas esošo īpašnieku, AS "Latvijas biznesa centrs" (LBC) ir pieteikusies arī prokuratūra. Ja tiesa atzīs pilsētas domes vēlmes atgūt īpašumu par tiesiskām un prokurora pieteikumu par ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā kā likumīgu, tas kļūs par ļoti nelāgu signālu investoriem un nopietnu brīdinājumu nekustamo īpašumu pircējiem šajā skaistajā Latvijas pilsētā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Maksims Šaicāns izbeidzis kriminālprocesu pret t.s. Lemberga lietā arestētās mantas bijušo glabātāju – bijušo Šveices advokātu Rudolfu Meroni.

Pašreiz jebkuru citu valsts izdevumu samazināšanu pieņemts pamatot ar naudas novirzīšanu aizsardzībai, bet noder gan atgādinājumi par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un pienākumu samaksāt procentus par jau paņemtajiem kredītiem, gan aizdomas un mājieni par viena otra mediķa pārāk trekno dzīvi.

SKDS svaigākās aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi pret pašreizējo Evikas Siliņas valdību ir graujoši. Lielākā sabiedrības daļa (73%), publiskajā telpā dzirdot par Latvijas valdību un tās darbu, izjūt dusmas un pesimismu.

Situācija Latvijas iekšpolitikā kā pārspriegota vijoles stīga – kad tieši tā trūks nav zināms, bet ir visai skaidri nojaušams.

Četri prokurori un astoņi apgabaltiesas tiesneši, kuriem valsts bija uzticējusi virzīt tā dēvēto Lemberga krimināllietu, izrādās, 18 gadus ir cītīgi sargājuši no aresta Šveices advokātam Rudolfam Meroni 2007. gadā glabāšanā nodoto mantu.

“Svētdienas vakarā Harkiva cieta no spēcīga ienaidnieka dronu uzbrukuma. Tiek ziņots, ka četri cilvēki ir ievainoti un daļa pilsētas ir bez elektrības vai ūdens,” ziņo portāls “Ukrainska Pravda”. Pilsētā dzirdēti 15 sprādzieni.

Pēdējā laikā arvien biežāk NATO valstīs vērojamas dažādas provokatīvas izdarības, kuras, visticamāk, tiek rīkotas pēc Maskavas norādēm. Ne valstu valdību līmenī, kuru teritorijās šīs provokācijas notiek, ne NATO militārās vadības līmenī nav īstas skaidrības, kā rīkoties. Kā reaģēt?

Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles atklāsmes, kuras viņa pauda Ungārijas interneta (“Youtube”) kanālam “Partizan”, ir nozīmīgas ar to, ka viņa iezīmē to Rietumeiropas politiskās domāšanas diskursu, kurš turienes politiskajā šķirā valdīja līdz kara sākumam un tagad atkal atgūst popularitāti.

Plānots ka Latvijai nāksies aizņemties 3,8 miljardus eiro, lai segtu ikdienas izdevumus un atmaksātu iepriekš ņemtos aizdevumus. Valsts parāds šobrīd tuvojas pusei no mūsu ekonomikas apjoma, bet tā uzturēšana prasa simtiem miljonu eiro, kas vairs netiek novirzīti skolām, veselībai vai ceļiem. Ja šī tendence turpināsies, katram strādājošajam nāksies aizvien vairāk just uz pleciem parāda nastu, kas pieaug gan procentu maksājumu dēļ, gan tāpēc, ka valdība iepriekšējās saistības sedz ar jauniem aizņēmumiem.

Pērn Tiesībsarga biroja gada budžets bija aptuveni 3,3 miljoni eiro. Lai bilde būtu pilnīgāka, uzdevu dažus elementārus jautājumus birojam: “Cik lielu budžetu Tiesībsarga birojs ir pieprasījis uz nākamo gadu? Kāds tas ir salīdzinājumā ar šo gadu? Lielāks, mazāks? Vai gatavojaties pieņemt darbā vēl kādus specialistus?”

Mūžībā aizgājis Ziedonis Čevers – spilgta personība Latvijas deviņdesmito gadu iekšpolitikā.

Vorens Bafets (Warren Buffett) apņēmies samaksāt par ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu “Oxy-Chem” naudas summu, kas apmēram puse no Latvijas valsts gada budžeta, bet tikai 1/34 daļa no V. Bafeta rīcībā esošā skaidrās naudas atlikuma.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kaut kādām organizācijām vai uzņēmumiem (lasi: tās pārstāvošiem cilvēkiem) piešķīris zināmu naudas summu (2025. gadā 28 miljoni eiro). Summa, ar ko operē SIF, nav mazā, tāpēc sabiedrībai būtu skaidri jāsaprot, kādam nolūkam šī nauda tiek tērēta, jo dažkārt ir sajūta, ka tūkstoši un pat miljoni tiek dāsni dāļāti sava, visai šaura loka cilvēkiem.