CVK Saeimas vēlēšanām būs vairāki rezerves plāni. Kamēr daļa sabiedrības jau dzīvo vasaras noskaņās, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) rit intensīva gatavošanās oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. CVK priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua intervijā “NRA.lv sarunām” stāsta par vēlēšanu sistēmu izstrādi, rezerves scenārijiem tehnisku problēmu gadījumā, balsošanu ārzemēs un riskiem, ko rada mākslīgā intelekta attīstība un dziļviltojumi. Viņa uzsver – jo mierīgāk un “garlaicīgāk” vēlēšanas norit vēlētājiem, jo kvalitatīvāk savu darbu paveikusi CVK.
Darbs patiešām ir ļoti intensīvs. Notiek sistēmu sagatavošana, instrukciju izstrāde, tiek organizētas apmācības un veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai vēlēšanas noritētu sekmīgi. No malas vēlēšanu process var šķist vienkāršs - cilvēks atnāk un nobalso. Taču aiz tā visa stāv ļoti liels organizatorisks darbs.
Jo labāk vēlēšanu process ir sagatavots un nodrošināts, jo mierīgāk tas izskatās vēlētājiem. Paradoksāli, bet jo “garlaicīgākas” vēlēšanas vēlētājiem, jo labāk savu darbu paveikusi CVK, intervijā atklāj Iveta Blaua.
Pēdējā laikā daudz runāts par vēlēšanu sistēmām un to izstrādi. Kas īsti notika?
Mēs līdz pēdējam brīdim saņēmām informāciju, ka darbi notiek atbilstoši plānam, tāpēc zināmā mērā kļuvām par situācijas ķīlniekiem. Tagad ir rasts risinājums, un pie sistēmu izstrādes strādās trīs valsts kapitālsabiedrības — “Latvijas valsts meži”, “Latvijas Mobilais telefons” un “Tet”.
Mums ir pārliecība, ka sistēmas tiks sakārtotas tādā līmenī, lai nodrošinātu ērtu darbu gan vēlētājiem, gan vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem.
Kas īsti ir vēlēšanu sistēma?
Viens no svarīgākajiem elementiem ir elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs jeb ETVR. Tas ļauj balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā un vienlaikus nodrošina kontroli, lai cilvēks nevarētu nobalsot vairākas reizes. Ja vēlētājs jau būs nobalsojis citā iecirknī, sistēma to uzreiz parādīs.
Tātad oktobrī Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī Latvijā?
Jā, pilnīgi noteikti.
Bet ja sistēma nestrādā?
Ir izstrādāti vairāki rezerves scenāriji. Ja ETVR kādu iemeslu dēļ nedarbotos, nāktos izmantot manuālākas procedūras - pārbaudīt datus un balsis daudz rūpīgāk, kas prasītu ievērojami vairāk laika.
Tieši tāpēc elektroniskās sistēmas ir ļoti svarīgas - tās būtiski paātrina procesu un samazina kļūdu risku.
Kā notiks balsu skaitīšana?
Balsis tiks skaitītas ar rokām. Skeneris bija paredzēts kā papildu pārbaudes mehānisms, nevis pilnīgs aizstājējs roku darbam. Skaitīšana notiks pēc četru acu principa - balsis tiks pārskaitītas atkārtoti, lai izslēgtu kļūdas. Ja rezultāti nesakritīs, balsis skaitīs vēlreiz.
Skeneris būtu palīdzējis ātrāk identificēt iespējamās kļūdas, taču arī bez tā kontroles mehānismi paliek spēkā.
Vai krāsainās vēlēšanu zīmes saglabāsies? Vai to izmantošana pašvaldību vēlēšanās ir attaisnojusies?
Jā. Zaļais un sarkanais princips paliks. Zaļš nozīmē pozitīvu vērtējumu, sarkans - negatīvu.
Tas atvieglo balsošanu, īpaši senioriem vai cilvēkiem ar redzes grūtībām, jo nav jāvelk precīzi krustiņi vai mīnusiņi. Vienlaikus tas atvieglo arī balsu skaitīšanu.
Kā notiks balsošana ārzemēs?
Būs iespējams balsot gan iecirkņos, gan pa pastu. Ārzemēs kopumā būs 88 vēlēšanu iecirkņi, galvenokārt vēstniecībās un vietās ar lielāku diasporas aktivitāti.
Lai balsotu pa pastu, vēlētājam ir jāpiesakās portālā “Latvija.lv”. Vēlēšanu materiāli tiks nosūtīti vēlētājam, bet aizpildītā balss būs jānosūta uz tuvāko vēstniecību vai attiecīgo balsošanas iecirkni ārzemēs.
Ārvalstīs nodotās balsis tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam.
Vai ārzemēs būs pieejama iepriekšējā balsošana?
Nē. Ārzemēs balsot klātienē varēs tikai vēlēšanu dienā - 3. oktobrī.
Kas rada lielākos riskus šajās vēlēšanās?
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir dziļviltojumi un dezinformācija. Mākslīgais intelekts ļauj radīt ļoti pārliecinošu, bet nepatiesu saturu, kas var maldināt vēlētājus.
Tāpēc mēs aicinām cilvēkus rūpīgi izvērtēt informācijas avotus un nepārsteigties ar secinājumiem. CVK sadarbojas arī ar Mākslīgā intelekta centru, lai skaidrotu sabiedrībai šos riskus.
Kā sokas ar vēlēšanu komisiju komplektēšanu?
Lielākā daļa iecirkņu jau ir nokomplektēti, taču cilvēki vēl var pieteikties darbam komisijās.
Nepieciešama Latvijas pilsonība, vismaz vidējā izglītība, latviešu valodas zināšanas un pilngadība. Savukārt ikdienā tie ir pavisam parasti cilvēki - skolotāji, pārdevēji, dažādu profesiju pārstāvji.
Mums ar to vajadzētu lepoties, jo cilvēki uzņemas atbildību un dara valstij ļoti nozīmīgu darbu.
