Preses konferencē ģenerālprokurors Armīns Meisters liecināja, ka notikusi tikai un vienīgi sakritība – vienlaicīgi procesuālās darbības tā dēvētajā kokrūpnieku lietā Evikas Siliņas valdības atkāpšanās un Viktora Valaiņa nominēšana par ZZS premjera kandidātu.
A. Krauze pārstāv valdošajā koalīcijā ietilpušo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kurā viņam augsts partijiskais amats. Partija tagad centīsies iegūt vietu un - partijai labākajā gadījumā, kas tomēr nav izslēdzams arī pēc Valsts prezidenta lēmuma nominēt valdības veidošanai citas partijas pieteiktu kandidātu, - arī premjera amatu nākamajā valdošajā koalīcijā. Ticēsim A. Meistera daudzkārt atkārtotajam, ka starp notikumiem politikā un prokuratūrā nav nekādas saistības, bet 14. maija sakritība ir tikai sakritība, jo gribam dzīvot valsti, kurā prokuratūra nav ietekmējama ne no politiķiem, ne no uzņēmējiem, ne no bandītiem, ne no ārvalstīm. Tomēr prokuratūrai un visai tiesībsargājošo iestāžu sistēmai nāksies vēl krietni pacensties, lai parādītu un pierādītu, ka šīs iestādes tagad darbojas savādāk nekā iepriekš.
Bēdu stāstus par tiesībsargājošajām iestādēm varētu savākt daudz, bet ZZS zīmols koncentrē uzmanību uz tā dēvēto “Ventspils amatpersonu lietu”. Gandrīz divdesmit gadi pagājuši, kopš 2006. gada 19. jūlijā no tās tika izdalīts t.s. “Aivara parka” kriminālprocess, kurš savu nosaukumu ieguva tādējādi, ka apsūdzība bija izvirzīta ne Aivaram Lembergam, bet kādam noslēpumainam “Aivaram parkam”. Toreizējais procesa virzītājs prokurors Andis Mežsargs tā steidzās sarakstīt šo apsūdzību, ka tekstā sataisīja kļūdas. Kāpēc prokurors steidzās, kļuva zināms nākamajā dienā, 2006. gada 20. jūlijā, kad ZZS paziņoja par tolaik ļoti populārā politiķa A. Lemberga izvirzīšanu par savu premjera amata kandidātu 9. Saeimas vēlēšanās.
Tagad vienkārši jātic, ka procesuālās darbības netika veiktas tādēļ, lai nepieļautu ZZS premjera amata kandidāta Viktora Valaiņa nonākšanu premjera amatā. Caur to vienkārši jātic arī tam, ka atbalsts vietējiem uzņēmējiem ir krimināli sodāmas darbības, bet “Parex” bankas vai “airBaltic” glābšana un naudas pļekarēšana "Rail Baltica" projektā, tostarp betona stabā Daugavā un betonā pie lidostas “Rīga”, ir vareni nozīmīgs pienesums mūsu tautsaimniecībai.
Pēc 2006. gada sakritības sekoja 2007. gada sakritība, kas par sakritību atzīstama tikai tad, ja ļoti vajag šādām sakritībām noticēt. Tā bija A. Lemberga aizturēšana un apcietināšana 2007. gada 14. martā tikai dažas dienas pirms tam, kad toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis 29. martā aizbrauca pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Proti, V. Putinam ļoti vajadzēja un viņš dabūja dāvanu - apliecinājumu, ka oligarhu likšana cietumā ir laba jeb eiropeiska prakse. Ja tā rīkojas Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā, tad kāpēc lai Krievijai būtu jāmēģina kādam iestāstīt, ka Mihails Hodorkovskis neatrodas cietumā politisku iemeslu dēļ? Lieta pret A. Lembergu bija sākta jau sen pirms tam un nav beigusies joprojām, gaidot Augstākās tiesas spriedumu, bet A. Lemberga teatrālā ķeršana un vešana uz cietumu bija vajadzīga tieši tajā brīdī, kad A. Kalvītis brauca uz Maskavu un toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga cerēja uz ANO ģenerālsekretāres amatu, bet Ventspils bija labi zināma Krievijā kā naftas osta, no tālienes pat sajaucama ar Krievijas naftas ostām. Tieši naftas dēļ bija vilinoši novilkt paralēli starp A. Lembergu un M. Hodorkovski. Morāle, ka patiešām mēdz notikt sakritības ar lielu ietekmi uz cilvēku un pat uz valstu likteņiem.
.
Sit ar zāģbaļķiem
Lielākos vilcienos runa nav par tieši 14. maija sakritībām, bet par to, vai patiešām ir pamats kriminālprocesam, ko Ģenerālprokuratūra virza kopš šā gada marta. A. Meistars to daudzkārt uzsvēra, ka procesu virza prokuratūra, nevis KNAB, par kuru likumā ierakstīts, ka “birojs atrodas Ministru kabineta pārraudzībā... ar Ministru prezidenta starpniecību”. Tam jāsamazina līdz minimumam pieņēmumi, ka E. Siliņai būtu bijušas iespējas dot, protams, ne rīkojumu, bet mājienu par kriminālprocesa uzsākšanu, varbūt lai ietekmētu ZZS palikt viņas vadītajā koalīcijā, kad tur jau sāka iezīmēties publiski pamanāmas domstarpības, atskanēja savstarpēji pārmetumi u. tml.
Lietas būtība ir cenas, par kādām valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” (LVM) pārdevis tiesības cirst kokus valsts mežos. Tiesības pārdotas izsoļu kārtībā 2021. gadā kovida jeb eiro drukāšanas maksimuma laikā, kas uzdzina šīs cenas ļoti augstu, toties ciršanas līgumu izpilde sākās apmēram vienā laikā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kas kļuva par cēloni (vai par ieganstu, vai par sekām) saimnieciskās darbības un visvairāk celtniecības apsīkumam. Tam ļoti cieša saistība ar koksnes patēriņu un tādējādi ar koksnes cenām. Koksnes ieguvi par augstām cenām nosolījušie uzņēmumi atdūrās pret neiespējamību koksni par šādām cenām eksportēt un lūdza cenas pielīdzināt biržas cenām, lai nebūtu zāģbaļķi jāpērk no skandināviem, kur tolaik cenas bija daudz zemākas nekā LVM saskrūvētās cenas. Prokuratūras ieskatā LVM vadītāji neesot rīkojušies uzņēmuma interesēs. Kriminālprocess tāpēc uzsākts arī pret bijušo LVM valdes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, LVM padomes priekšsēdētāju Zani Driņķi un viņas padomnieku Valdi Lūku.
Lai valdība varētu pieņemt rīkojumu par atlaižu došanu, rīkojuma projektu uz valdību atnesis zemkopības ministrs Armands Krauze, bet dokumentu apriti kārtojuši toreizējais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, viņa pēctecis Ģirts Krūmiņš un par mežsaimniecību atbildīgā ierēdne Ilze Silamiķele. Tātad kriminālprocess uzsākts arī pret šo cilvēku grupu.
Par labuma guvējiem no koksnes cenu atlaidēm atzīts kokrūpniecības uzņēmuma “Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns. Kopā ar viņu apsūdzību izpelnījusies “Pata Strenči” amatpersona, Valmieras novada domes deputāts no partijas “Valmierai un Vidzemei” Reinis Muižnieks.
Prokuratūra pagaidām nav noticējusi Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidentam Kristapam Klausam, ka cenu atlaides dotas visas nozares, nevis dažu uzņēmumu interesēs.
Tātad kriminālprocess sākts kopā pret desmit personām. Gods godam - ģenerālprokurors strikti uzsver: neviens nav vainīgs, pirms nav stājies spēkā notiesājošs spriedums. Personas, pret kurām sākts kriminālprocess, vēl nav ne aizdomās turētas, ne apsūdzētas personas. Līdz ar top nevienai no šīm personām nepienākas drošības līdzekļu piemērošana.
Kriminālprocesu var gan izbeigt, gan paplašināt
A. Meisters uzsvēra, ka uzsākta kriminālprocesa izbeigšana ir tikpat normāls risinājums kā lietas nodošana tiesai. Tas attiecas uz lietu kopumā un uz katru no personām, pret kurām process tagad uzsākts. Varbūt pret dažām tas tiks izbeigts, varbūt lietā parādīsies vēl citas personas.
Principā kriminālprocesu varētu ierosināt pret visiem valdības locekļiem ar E. Siliņu priekšgalā, jo visa valdība 2023. gada 19. decembrī lēma par cenu atlaidēm un 2024. gada 25. jūnijā apstiprināja sava lēmuma pareizību. Tikai pagājuša gada novembrī E. Siliņa sāka reaģēt uz runām, cenu atlaides piešķirtas nepamatoti. Sākās vispirms dienesta, tad Valsts kontroles pārbaude un Ģenerālprokuratūras pārbaude, kas noveda līdz kriminālprocesa sākšanai. Ja tas darīts pamatoti, tad tas ir apliecinājums, ka E. Siliņa un lielākā daļa viņas ministru valdības sēdes dokumentus nelasa un nesaprot, un viņiem nav ne jausmas, ko viņi paši nolēmuši. Tā tiešām ir patiesība jeb valdības darba rutīna, bet tas nenozīmē, ka par to nav jāsoda. Jāsoda vismaz par valsts un valdības diskreditāciju, pieļaujot, ka sabiedrība kaut ko tādu uzzinājusi.
Zāģbaļķu atlaižu lietu kā kaut ko ārkārtīgi svarīgu uztur vecās koalīcijas partija “Progresīvie”, kuriem daudzas domstarpības ar ZZS par spīti tam, ka abas partijas savulaik iekļāvās vienā koalīcijā. Partijas līderis Andris Šuvajevs uzsvēris, ka partijai būtiskākais jautājums jaunās valdības veidošanā ir nepieļaut, ka tā sauktais kokrūpnieku skandāls turpina mest ēnu uz koalīciju. Praktiski tas nozīmējot, ka koalīcijā viņi nevēlas redzēt ne A. Krauzi, ne E. Siliņu, kas esot A. Krauzi jeb ZZS atbalstījusi, piesegusi. Tādus izteikumus var traktēt arī paplašināti, ka “Progresīvie” nestāsies koalīcijā ne ar ZZS, ne ar “Jauno vienotību", bet dosies uz Saeimas vēlēšanām kā opozīcijas partija bez ierobežojumiem apsolīt visiem visu. Tagad kad zāģbaļķu lietas pasūtītājs vairs nav pie varas arī kriminālprocess citā gaismā skatāms. Tā vai citādi, bet pasūtītāji pagaidām var justies droši, jo par “airBaltic” un "Rail Baltica" nokurināto naudu neviens nekādu izmeklēšanu negrasās veikt.
