Kā vērtēt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prātojumus izteikt neuzticību veselības ministram un prasību palielināt mediķu darba samaksu no 2026. gada 1. janvāra ārstniecības personām par 13,5%; vai patiesi medicīnas jomā viss tiks slikti, ka mediķiem jāiziet ielās – kā situāciju vērtē citas sabiedriskās organizācijas, tostarp valdības sociālie partneri – “Neatkarīgās” saruna ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektori un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti Ināru Pētersoni.
Mūsu līdzšinējās valdības līdz šim ir darījušas visu iespējamo, lai mēs ”izskatītos labi” uz Eiropas Savienības fona. “Laba izskatīšanās” tika un joprojām tiek paģērēta arī migrantu jautājumā. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Polijai oficiālu izņēmumu no jauno ES migrācijas noteikumu piemērošanas, proti, Polijai vairs neuzspiež pārvietošanas kvotas, Polijai neuzliks finansiālus sodus par migrantu neuzņemšanu. Ko dara Latvija šajā virzienā? Kā vienmēr – neko. Precīzāk sakot, mēģina “izskatīties labi”. Situāciju komentē Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA).
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Izskatās, ka šogad valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam stipri atpaliks no budžetā plānotajiem un nesasniegs arī pagājušā gada rādītāju – iekasētos 214 miljonus eiro. Deviņos mēnešos akcīzes nodoklis bija pildījies 160 miljonu eiro apmērā.
It kā nezināmo, it kā Krievijas dronu parādīšanās virs Eiropas lidostām un militāriem objektiem pavērusi ceļu uz Eiropu Austrālijas firmu “Drone Shield” un “Electro Optic Systems” pretdronu ieročiem.
Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks LTV “Rīta panorāmā” atkārtojis kādreiz visnotaļ populāro ideju, ka autoostai jābūt decentralizētai. Starppilsētu autobusiem neesot jābrauc līdz Rīgas centram. Šai idejai piekrīt arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, kurš atzīst, ka Rīgas dome vēlas veidot “mobilitātes punktus”, kuros cilvēkiem būšot jāpārsēžas uz pilsētas sabiedrisko transportu. Viņaprāt, nākotnē autoostas centrā vairs nebūšot, lai gan šobrīd bez tās vēl nevarot iztikt.
Kā jau Latvijā ierasts, budžeta stādīšanas un tā pieņemšanas laikā par sevi atgādina viena no valstī bagātākajām mediķu organizācijām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Pirms gada tā slavēja veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), bet šogad arodbiedrība sola viņam izteikt neuzticību un arī streikot.
“Tarifu karš”, kuru iesāka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu šā gada 2. aprīļa “procentu saraksta” tāfeles demonstrāciju, pa vasaru šķita iegājis pamiera fāzē. Tagad tas no jauna uzliesmojis košām liesmām.
Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?
Šo nedēļu valdība sāka ar ārkārtas sēdi valsts 2026. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu sagatavošanai ar mērķiem samazināt valsts izdevumus tuvā, tālā un pavisam tālā nākotnē.
Šodien, 13. oktobrī, Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā paredzēts noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Plānots, ka šajā miera līguma parakstīšanas ceremonijā piedalīsies ASV prezidents Donalds Tramps, Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisī, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un vēl gandrīz 20 valstu vadītāji.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija devusies uz Rīgas 75. pamatskolu noskaidrot, kādā veidā skolotāji māca savus priekšmetus latviešu valodā skolēniem, kuri latviešu valodu nesaprot vai negrib saprast.
“The Guardian” publicējis patiesi aizraujošu kriminālstāstu par grāmatu zagļiem. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka ir cietusi – blēži izlikās par ukraiņu bēgļiem. Rīgā zagļi vienkārši atrada klusu stūrīti, nokasīja etiķetes, ielika grāmatas zem džemperiem un izgāja ārā.
Vai Latvijā tiešām var nopelnīt ar ierakstiem un video sociālajos tīklos? Raidījumā "Nra.lv sarunas" žurnālists Jānis Voins un sociālo tīklu satura veidotājs Daniēls Āboliņš atklāj patiesību, vai ar satura veidošanu tiešām var nopelnīt vismaz tik daudz, lai izdzīvotu.
Vispirms – skaidrojums par to, kas ir “družiņņiki”. Tie ir sabiedriskie kārtības sargi, kādi bija padomju laikos. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) tagad apsver iespēju ieviest Latvijā brīvprātīgos policijas darbiniekus, kas varētu palīdzēt drošības uzturēšanā, piemēram, kādos masu pasākumos.
Šī ir pirmā Kristapa Kauliņa intervija pēc apstiprināšanas jaunajā atbildīgajā amatā - Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amatā.
Šogad ikgadējā Rīgas konference notiek īpašos apstākļos. Var jau teikt, ka kopš 2022. gada visu laiku ir “īpašie apstākļi”, bet šogad tie iezīmējas ar divām jaunām, agrāk nebijušām lietām.
