Vai ir sācies jauns pasaules pārdalīšanas periods; cik zinām par laikmetu, kurā dzīvojam; tautu staigāšana un kristietības noturība; vai ir jēga uztraukties par latvietības izzušanu; vai patiesi zelta laikmets Latvijai – saruna ar kādreizējo mākslas kritiķi, un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Pašvaldība ir tā vieta, kur iedzīvotāji saņem pamatpakalpojumus, kur norit mūsu dzīve. Vai izsludinātais valsts budžets nākamajam gadam būs draudzīgs pašvaldībām; kā tiks sadalīti ieņēmumi no nodokļiem starp valsti un pašvaldībām; kas notiek ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Māri Pūķi.
Mainoties pieprasījumam, Latvijā turpmāk vairs neiznāks it nekāda drukātā prese pirmdienās, un tas nav nekas īpašs — Igaunijā avīzes pirmdienās neiznāk jau otro gadu, jo mūsdienās drukātā prese kā produkts maina savas īpašības un nozīmi: abonenti par kvalitatīvo saturu balso ar saviem makiem.
Aiz kokiem var arī nesaredzēt mežu, bet pavisam noteikti nevar saredzēt to, kas atrodas zem kokiem un zem meža. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ir tie, kas meklē, kādi dārgumi un kurā vietā viņu pārvaldītajās teritorijās ir skatam noslēpti.
Patērētāji 2025. gada sākumā saskarsies ar kafijas cenu pieaugumu. Biržas cenas pasaulē populārākajam kafijas veidam "Arabica" ir sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, galvenokārt sausuma un lietus dēļ Brazīlijā. Arī Vjetnama, kas ir lielākais "Robusta" kafijas piegādātājs, šogad piedzīvojusi sausumu un lietusgāzes. Tomēr cenu pieaugums kafijai izskaidrojams ne tikai ar pieprasījuma pieaugumu un laika apstākļu katastrofām, bet arī ar pesimismu tirgū. Tāpat tiek meklēta iespēja līdz 2050. gadam atrast jaunus reģionus, kur varētu audzēt kafiju, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidsabiedrība BBC vietnē "bbc.com".
Valdošas koalīcijas lēmums atlikt Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izvēli līdz nākamā gada 31. janvārim traktējams divējādi - vai nu tā ir piekārtošanās Satversmes aizsardzības biroja prasībai dot mēnesi laika kandidātu pārbaudei, vai arī mēneša laikā jāpabeidz LB prezidenta kandidātu meklēšanas laikā sāktās sarunas par nākamo Latvijas valdību.
Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins katru gadu saka Jaungada uzrunu, un bieži tā ir sākusies ar vārdiem “aizvadītais gads Krievijas iedzīvotājiem nebija viegls...”. Jādomā, ka šajā gadumijā viņam būs pamats tā vērtēt arī 2024. gadu.
Dailes teātra skatuve nākamā gada sākumā vismaz trīs dienas draud pārvērsties par politisko vēstījumu laukumu, kur, izskatās, baudu gūs ne tik daudz skatītāji kā pasākuma finansētāji un tā organizētāji ar pasaulē ļoti pretrunīgu slavu.
Premjere Evika Siliņa nepilnu diennakti pirms plānotā balsojuma par nākamo Latvijas bankas prezidentu pēkšņi paziņoja, ka koalīcija anulējusi Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa izvirzīšanu par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem. Portāla nra.lv rīcībā ir informācija par patieso iemesls tik pēkšņai uzskatu maiņai.
Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS "European Energy", SIA "Eolus", SIA "EWE Neue Energien", SIA "Enery" un AS "Latvenergo" – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.
Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.
Valdošās koalīcijas partiju nevienošanās par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu divas dienas pirms šī prezidenta vēlēšanām un trīs dienas pirms centrālās bankas palikšanas bez pilntiesīga vadītāja dod signālu, ka pašreizējā veidā valdība pastāvēt nevar.
Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.
Latvijas bankas prezidenta kandidāta Reiņa Bērziņa vadītā a/s "Attīstības finanšu institūcija "Altum" lēmusi slēgt līgumus ar “Altum” līdzīpašnieka Finanšu ministrijas politiskā uzrauga ministra Arvila Ašeradena dēla Arta Kehra pārstāvēto fondu. Saeimas deputāti un KNAB līdz šim nav skaidrojuši, vai tā Latvijā ir ierasta prakse dot labumus valsts amatpersonu tuviem radiniekiem.
1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.
Jaunākā statistikas informācija rāda, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā, tuvojoties gada beigām (Centrālās statistikas pārvaldes 3. ceturkšņa dati), ir 1703 eiro. Tas ir apmēram 1300 eiro “uz rokas” atkarībā no tā, kādus nodokļus kurš maksā. Vislielāko vidējo algu saņem Rīgā – 1877 eiro, kas ir par aptuveni 77 eiro vairāk nekā 2024. gada sākumā.
Starp Latvijas Piedrujas ciemu un Baltkrievijas ciemu Druju ir tikai divsimt metru. Tik plata šajā vietā ir Daugava jeb, kā Baltkrievijā to sauc, Rietumu Dvina, kas atdala šīs divas apdzīvotās vietas. Tagad upei pa vidu iet valsts robeža. Lai gan no vairāk nekā tūkstoša iedzīvotāju Piedrujā palikuši nepilni divi simti, apkārt valda bezdarbs un nevar uztvert Latvijas televīzijas signālu, cilvēki pierobežas ciemā jūtas droši – viņus sargā robežsargi. Sabiedriskās raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti ielūkojušies Piedrujā un pētījuši, kāds noskaņojums tur valda.
Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?
Vācijā skandāls un vainīgo meklēšana par to, ka pagājušajā ceturtdienā elektrības cena kaut uz vienu tur stundu sasniedza 936,28 eiro par megavatstundu (MWh).
