Lielākajai daļai pasaules plašsaziņas līdzekļu galvenā tēma šobrīd ir ASV, Ukrainas un ES sarunu izgāšanās 23. aprīlī Londonā. ASV delegācija valsts sekretāra Marko Rubio vadībā neaizlidoja uz Londonu, jo Ukraina un ES paziņoja, ka Krimas atzīšana Krievijas sastāvā un atteikšanās pieņemt Ukrainu NATO ir nepieņemamas un pirmais solis normālam sarunu sākumam var būt tikai pilnīga uguns pārtraukšana frontē, vispirms jau no KF armijas puses.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinātā pārbaude par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem, kuri varētu būt par pamatu viņa atlaišanai, ir pēdējo mēnešu lielākais politiskais skandāls (pēc Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu piruetēm).
Putina “Lieldienu pamiers” un Trampa “miera plāns” iekustinājuši Krievijas izraisītā kara Ukrainā miera sarunas. “Financial Times” jau ziņo, ka Krievijas Federācija ir gatava atteikties no pilnīgas kontroles pār Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, ja ASV atzīs Krimu KF sastāvā un liegs Ukrainai dalību NATO. Pienāk arī citas ziņas – Ukrainu spiež piekrist atdot Krievijai pašlaik okupētās teritorijas.
Šis ir Latvijā vēl nebijis gadījums, kad pēc trauksmes cēlēja ziņojuma tiek uzsākta pārbaude, kuras rezultāti atbilstoši Prokuratūras likumam iedarbina ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
Pensiju fondi apņēmušies statistiski vidējam cilvēkam, kurš pensijā devies 2024. gadā, atdot viņa paša iemaksātos 5 826 eiro un viņa iemaksu augļus 749 eiro vērtībā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nepiekrīt, ka valsts ārējā parāda palielināšana vai nodokļu celšana ir vienīgie risinājumi kā uzlabot budžeta situāciju. Viņaprāt ir jāmeklē taupīšanas iespējas, kā arī jāsakārto ekonomika tā, lai palielinātos nodokļu ieņēmumi.
No ziemas miega ir pamodušies lēnīgie krupji. Tie dodas pāri autoceļiem, lai nokļūtu nārstošanas vietās. Tomēr daudzi no abiniekiem nesasniedz savu mērķi un kļūst par automašīnu riepu upuriem. Katru gadu uz Latvijas autoceļiem tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.
2024. gadā Eiropas konteineru ostas ievērojami uzlabojušas savu darbību, atgūstoties no 2023. gadā novērotā krituma. Desmit lielākās Eiropas konteineru ostas apkalpoja gandrīz 65 miljonus TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta vienība, precīza mērvienība, ko izmanto, lai noteiktu konteinerkuģu un termināļu kravas ietilpību). Salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugums ir 5,8 procenti, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl”.
Šodien Londonā notiek daudzpusējas miera sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas un Ukrainas pārstāvji. ASV delegācijas sastāvā ir valsts sekretārs Marko Rubio un abi prezidenta īpašie sūtņi – Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs. Ukrainas delegācijā: prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, viņa vietnieks Pavlo Palisa, ārlietu ministrs Andrijs Sibiga un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Nevis vienkārši, bet “inovatīvi” hospisa pakalpojumi - tādu atbildi izmocīja Sabiedrības fonda (SIF) sekretariāta direktore Inese Kalvāne un SIF padomes priekšsēdētāja Karina Ploka, izpildot lūgumu sniegt kaut vienu piemēru par 11,8 miljonu eiro iztērēšanu sadaļā “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā".
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 2025. gada 7. jūnijā. Paredzams, ka līdz to norisei politiskās partijas iespēju robežās izvairīsies no nepopulāru lēmumu pieņemšanas un diskusijām par nodokļu celšanu.
Tallinā ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuru dzimtā valoda ir krievu, kas izvēlas savus bērnus sūtīt igauņu skolās. Mazāk skolēnu piesakās bijušajās krievu skolās, kas tagad pāriet uz mācībām igauņu valodā. Saskaņā ar Tallinas mēra vietnieka Alekseja Jašina (“Eesti 200”) teikto, šī tendence ir īpaši pamanāma Hābersti un Lasnamē rajonos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Krievijā turpinās pirms trijiem gadiem sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas sagūstīto darbinieku tiesas procesi. Zaporižjas AES termiskās automatizācijas un mērījumu darbnīcas darba drošības inženieris Sergejs Potings notiesāts uz vienu no garākajiem termiņiem – 19 gadiem cietumā. Par to, cik atomelektrostacijas darbinieku vēl atrodas nebrīvē un vai ir iespējams viņus atbrīvot, raksta "currenttime.tv", atsaucoties uz "Radio Brīvība" Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".
Eiropas prokuratūra (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) turpina rūpēties par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietošanu likumīgā veidā, tvarstot tos, kuri tiesībsargu ieskatā mēģina izkrāpt ES finanses.
Pagājušajā nedēļā tika publicēti SKDS partiju reitingi Rīgā. Daži komentētāji jau izteikuši šaubas par to precizitāti. Aptaujāti tikai 555 respondenti, starp kuriem gandrīz trešdaļa nezināja, par ko balsos.
Jautājums par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lietderību arvien ir darba kārtībā, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Viņš uzskata, ka ikvienas valsts pārvaldes iestādes funkcijas ir jāizvērtē kritiski, īpaši ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kas saistās ar aizsardzības nozari un tās finansēšanu.
Marta vidū Horvātija, Albānija un Kosova vienojās par militāru sadarbību. Atbildot uz to, Serbija un Ungārija paziņoja par mērķi izveidot savu militāro aliansi. Vai tas apdraud drošības situāciju Balkānu reģionā, skaidroja Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".
Aizritējis Latvijā spēkā esošā banku virspeļņas nodokļa jeb “solidaritātes iemaksas” pirmais ceturksnis. Ar šo jauno nodokli paredzēts stimulēt kreditēšanu – nodokļa summa samazinās atkarībā no banku kreditēšanas aktivitātes. Tomēr bankas joprojām ir pesimistiskas. “nra.lv” aptaujāja vairākus nozares lielākos spēlētājus. Viņi skaidroja, kāpēc netic, ka jaunais likums darbosies tā, kā tas bija iecerēts.
Lieldienām jāpadara acīm redzamas ciešanas, ko cilvēki nodara viens otram.
Konkrētajā gadījumā jāmēģina iztēloties Bībelē aprakstītā nelietību kolekcija,
kādu reiz sakrājuši daži cilvēki, kuriem bijusi izdevība - izprieca reizē ar amata
pienākumu - dažas stundas mocīt tikai vienu cilvēku.
“Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs sadārdzinājies no 17,14 eiro 2024. gada 31. martā līdz 20,39 eiro 2025. gada 20. aprīlī, kas atbilst cenu pieaugumam par 18,9%.
Daudzas Eiropas valstis ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Vācijā, saskaņā ar nākamās koalīcijas valdības plānu, militārais dienests paliks brīvprātīgs. Vismaz tuvākajā nākotnē, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".
