Traģiskā nopūtā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMEP) paziņojusi, ka tā vairs neturpinās darbu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļu kandidātu atlasē. Divas iepriekš Saeimai piedāvātās kandidatūras deputāti noraidīja. Liberāļi krituši dziļā aizvainojumā.
Saeima šā gada laikā ir noraidījusi divus Ministru kabineta sadarbības memoranda LMEP virzītos kandidātus uz SEPLP locekļa amatu. Jūlijā Saeima noraidīja virzīto Ivaru Belti, novembrī - Jāni Siksni.
Tā gadās. Abos gadījumos deputātu vairākumam šīs kandidatūras nešķita piemērotas amatam. Par to, kāpēc viņi nešķita labie, deputāti izdebatējās uz nebēdu. Abi ir visnotaļ cienījami, taču, iekļūstot dažādu politisko spēku retorikas krustugunīs, izrādījās, ka viņiem parlamentā nav pietiekama atbalsta. Tāda bija demokrātiskā valstī demokrātiskā ceļā Saeimā ievēlētu politiķu griba.
LMEP ir cita griba, kurai tagad nu nekādi nepakļaujas 100 Saeimas deputāti. Taču nekas tai neliedz meklēt vēl kādus citus kandidātus, ko virzīt. Zeme neatveras tāpēc, ka SEPLP pašlaik ir divas locekles. Divi vadītāji ir un pietiek. Vai patiesi vēl trešo uz nodokļu maksātāju rēķina vajag pabarot? Televizors labāk no tā rādīs? Programmas kļūs aizraujošākas un informatīvākas? Bet nē - LMEP tas ļoti nepatīk.
Līdz šim viss taču gāja tik labi. Jau pamazām sāka izdoties sabiedrībai iedvest domu, ka LMEP izveidotā ētikas padome ir vienīgais Latvijā autoritatīvais mediju ombuds, pie kura var vērsties ar sūdzībām par ikvienu mediju. Pie LMEP ētikas padomes varot vērsties ar sūdzībām arī par tiem medijiem, kuri nav šis biedrības biedri. To izmantoja nu jau bijusī sabiedrisko mediju ombude, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, daudzu zinātnisko publikāciju autore Anda Rožukalne, kurā pati arī pārstāv LMEP. To, ka LMEP Ētikas padome ir īstā vieta, kur sūdzēties par “Neatkarīgo”, kura nav LMEP biedrs, cienījamā profesore bija pamanījusies iedvest tikpat cienījamam starptautiskam advokātu birojam. Tas būtu apmēram tāpat, kā biškopības biedrība izskatītu sūdzības par kādu dārzkopības biedrības biedru, kurš biškopjiem ne pa prātam kaplē burkānus un kurš nav biškopības biedrības biedrs.
Profesore kopā ar cienījamā advokātu biroja advokātu, turot rokās LMEP Ētikas padomes sacerējumu, jau divās instancēs mēģina tiesai pierādīt, cik ļauna ir “Neatkarīgā”, tāpēc ka tā saviem lasītājiem pauda viedokli par to, kā strādā sabiedrisko mediju ombuds, kura krēslā tolaik sēdēja cienījamā profesore.
Ētiskā ētiskuma ētikas padome
Tagad ar skaļiem paziņojumiem LMEP Ētikas padome nosūtījusi vēstuli Saeimai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei, paužot kategorisku neapmierinātību ar SEPLP locekļa atlases procesu.
Vēstulē norādīts, ka Saeima jau divreiz noraidījusi pilsoniskās sabiedrības virzītos kandidātus, un Ētikas padomes ieskatā šī kārtība degradējot sabiedrības iesaisti, padarot to par formālu “demokrātijas imitāciju”. Organizācija paziņo, ka šādos apstākļos vairs nepiedalīsies SEPLP atlases procesā, līdz netiks nodrošināta caurskatāma, politiskās ietekmes mazināta un sabiedrības interesi respektējoša procedūra. Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padomes vārdā vēstuli parakstījusi biedrības valdes locekle Ilona Skuja.
“Esošā kārtība un šīs tiesības netiek izmantotas tā, ka pati pilsoniskās sabiedrības iesaiste kļūst par formālu dekorāciju demokrātijas un pilsoniskas iesaistes imitēšanai.
Par to liecina atklātas diskusijas un ar SEPLP locekļa pienākumiem, tā atbilstību saistītu argumentu trūkums, skaidrojot savu izvēli un pamatojot balsojumu. Tieši pretēji, atklāta saruna, kandidāta uzklausīšana tika aizstāta ar slikti pamatotiem pārmetumiem, pretrunām un paļaušanos uz aizkulišu viedokļiem, kas nevērtē SEPLP locekļa amatam izvirzīto kandidātu atbilstību pēc būtības,” raksta Skuja.
Dāmas notur sabiedrisko mediju
Biedrība ar cēlo ētikas vārdu uz lūpām par katru cenu tiecas pārstāvēt visu Latvijas žurnālistiku. LMEP pārstāv tikai daļu no visas Latvijas žurnālistikas. SEPLP pašlaik vada Sanita Upleja-Jegermane, un otra padomes locekle ir Una Klapkalne. Šo jauno dāmu uzdevums ir turēt VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” kapitāldaļas, ko viņas, gods kam gods, tur - kā kariatīdes. Viņas tur kapitāldaļas un saņem algu, kas nav arī gluži minimālā. Tā žurnālistu daļa, kura nav LMEP pārstāvošā daļa, neceļ trauksmi par trešā SEPLP valdes locekļa trūkumu. Kamdēļ gan trauksmi celt, ja divas simpātiskas dāmas ar saviem uzdevumiem lieliski tiek galā?
Varbūt Saeimai vajadzētu lemt nevis par trešā locekļa iecelšanu, bet par to, kā taupīt budžeta izdevumus un tādu veidojumu kā SEPLP optimizēt?
Kas tie bļāvēji tādi ir?
Biedrības LMEP Ētikas padome, kā teikts viņu mājaslapā, ir
“Biedrības Ētikas kodeksa uzraudzības un kontroles institūcija, kas sastāv no deviņiem Ētikas padomes locekļiem”. Tur norādīts, ka no 2025. gada aprīļa Ētikas padomes sastāvā darbojas: Skaidrīte Lasmane, kura izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas, Toms Ostrovskis no SIA "TVNET GRUPA", Kristers Pļešakovs no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Aleksandrs Mirlins no Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Guntars Līcis no AS "Latvijas Mediji", Anda Rožukalne no Latvijas Sabiedriskā medija, "Ilgtspējas fonds", Baiba Liepiņa no Latvijas Reklāmas asociācijas, Andrejs Mēters no SIA “All Media Latvia” un Raivis Spalvēns no "DELFI".
