Latvijas 100 gudrākās galvas – tautas priekšstāvji, Saeimas deputāti – trešdien uzsāka valsts budžeta likuma izskatīšanu. Jau pirms pulksten deviņiem rītā deputāti sāka pulcēties plenārsēžu zālē Jēkaba ielā Rīgā, kādreizējā Vidzemes bruņniecības namā.
Paredzams, ka šonedēļ budžets tiks pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā un nebūs vajadzīga nekāda ekstremāla deputātu sēdēšana un balsošana nakts stundās.
Piesakot budžeta likumu, Saeimas “Jaunās vienotības” (JV) frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics to definēja kā “aizsardzības budžetu”.
Ministru prezidente Evika Siliņa bija ieradusies gaiši rozā kostīmā ar tumšākas krāsas pušķi pie krūts un sacīja iedvesmojošu ievadrunu, lai deputātiem labāka ceļazvaigzne uz kārtējo labi padarāmo darbu. Kontrastējot ar premjeres tērpa vieglo gaisīgumu, Anda Čakša bija atnākusi stingri lietišķā, melnā tērpā ar baltu blūzi. Pēc uzrunas premjere Saeimas namu pameta. Pēc otrdienas valdības sēdes viņa pauda, ka opozīcijas partijām nav īsti lielu argumentu budžeta kritizēšanai.
Atkal ieslēdzas “balsošanas mašīna”
Plenārsēdes sākumā tā tik tiešām varēja šķist, jo daži ar budžetu saistītie, pavadošie likumu grozījumi par policijas un Valsts ieņēmumu dienesta problemātiku tika pieņemti ar lielu vienprātību - ar 88 balsīm “par”, kas liecina, ka arī opozīcijai pret tiem nebija iebildumu. Mazāks atbalsts bija par valsts tiesībsargājošo struktūru, kā arī orķestru, baleta, cirka mākslinieku izdienas pensijām. Bet arī tur nekāda liela cepšanās nenotika.
Tālāk gan vairs tik gludi negāja, taču ieslēdzās “balsošanas mašīna” - Saeimas vairākums, ļaujot opozīcijas deputātiem trīs plus trīs minūšu ilgumā izdebatēties, sāka noraidīt visus priekšlikumus, kurus iesniegusi opozīcija. Deputāti iesildījās, izvēdinot plaušas debatēs par izglītības jomu un privātskolu lomu sistēmā, bet pēc tam debates jau sāka kļūt kaismīgākas.
Deputāts Edgars Putra (AS) centās aizstāvēt priekšlikumu, kas ļautu mežu īpašniekiem cirst arī tādus kokus, kas jaunāki un ar mazākiem diametriem, nekā to pieļauj pašlaik spēkā esošais regulējums. Līdzīgs priekšlikums bija aktuāls jau septembrī, kad šādu ideju virzīja valdošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču to “noraka” otra valdošā partija “Progresīvie”. Tagad “Progresīvie” pat tā īsti nemetās plēst sev kreklu un kliegt argumentus pret. Ar to lieliski tika galā viņu kolēģis un partneris no JV, deputāts Jānis Patmalnieks, kurš pauda, ka šī problēma neesot pietiekami izdiskutēta, izvērtēta, izanalizēta, tāpēc grozījumus likumā, kas varētu radīt papildu ienākumus budžetam, nevajag pieņemt. Tā arī notika, un mežkopji atkal palika bešā. Opozīcijas deputāti gan norādīja, ka tāda padomju savienības stila cenšanās visu regulēt nav nekas jauks un mežu īpašnieki paši labāk zina, kā kopt savus mežus. Un ka viņi nedarīs neko tādu, kas kaitēs pašiem, un ka Skandināvijā nav tāda valstiska regulējuma. Bet tas viss garām - Saeimas vairākums pret šiem saucieniem palika kurls.
Kur paliek aizlienētā nauda, kas it kā domāta aizsardzībai?
Augstākos toņos diskusijas izcēlās par fiskālās disciplīnas likuma grozījumiem, kur gan tad jau bija daudz sakāmā gan opozīcijai, gan pozīcijai.
Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība (NA)) izteicās, ka valdība ir slikts saimnieks un tērē naudu, ko aizņēmusies un ko nenopelna. Viņa paustā doma: Igaunijas parāda kopapjoms ir uz pusi mazāks. Salīdzinājumā ar Latviju Igaunija par sava valsts parāda apkalpošanu tērēs par 1,7 miljardiem eiro mazāku naudas summu. Tāpēc Igaunija ir aizgājusi Latvijai priekšā.
Pozīcijas deputāts Gatis Liepiņš (JV) nepiekrīt šādiem apgalvojumiem un pārmetumiem. Viņš pauda, ka Latvija plāno budžeta deficītu 3,3% no IKP. Eiropas Savienībā tikai Lietuvai būs mazāks parāds - 2,9% no IKP. Lielāks parāds ir Polijai, Somijai, nemaz nerunājot par Itāliju vai Grieķiju.
Ir bijuši gadi, kad maksājām daudz vairāk par valsts parāda apkalpošanu. Pašlaik maksājam tikai 1,5% no IKP. Būtu bijis daudz labāk un būtu jāmaksā tikai 1%, ja nevajadzētu naudu aizsardzībai - 1,25 miljardus.
Gatis Liepiņš kaunināja opozīciju, sakot, ka kritikai jābūt konstruktīvai: “Sakot, ka šis ir bankrota budžets, jūs lejat ūdeni uz populisma dzirnavām!”
Deputāts Artūrs Butāns (NA) oponēja, ka no starptautiskajos tirgos aizņemtās naudas tikai ceturtā daļa budžetā paredzēta aizsardzībai. “Neviens nezina, kur paliek pārējā nauda, Ja tas būtu jaunajām ģimenēm, jaunu ražotņu veidošanai, tad mēs nekritizētu,” sacīja deputāts, aicinot pozīciju paskaidrot, kur nauda paliek.
Vēl par šīm tēmām “par” un “pret” diskutēja Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā” (LPV)) un Andris Šuvajevs (“Progresīvie”), vēlāk arī Andris Kulbergs (AS) un Edvards Smiltēns, kurš jokoja, ka liks izņemt no Saeimas bibliotēkas un sadedzināt bijušā premjera un tagad eirokomisāra Valda Dombrovska grāmatu. Taču finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) vienā mierā pastāstīja, ka Latvijas valdība ir iesniegusi savu budžeta plānu Eiropas Komisijai, kur tas atzīts par labu esam bez iebildumiem.
Guļam mierīgi, jo viņi strādā!
Pēc Saeimas plenārsēdes pārtraukuma pēcpusdienā bija mulss brīdis, kad zālē nebija kvoruma, un Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) nācās izsludināt pārtraukumu uz 10 minūtēm.
Tomēr Saeimas deputāti saprata, ka valstiski nozīmīgi ir atgriezties plenārsēžu zālē un turpināt darbu pie valsts budžeta. Debates turpinājās, kad jau ārā iestājās tumsa. Viņi strādā! Viņi strādā pie priekšlikumiem, lai visai latvju tautai būtu labāka dzīve!
