Britu laikraksta “The Guardian” pētnieks Toms Bērdžiss analizējis, vai patiesi ASV prezidents Donalds Tramps kopš atkārtotas ievēlēšanas ar saviem ģimenes locekļiem no Vjetnamas līdz Balkāniem uzsākuši globālu darījumu slēgšanas kampaņu.
Kopš Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas pirms gada brīdinājumi, ka viņa prezidenta varas izmantošana personīgo interešu īstenošanai grauj Amerikas demokrātiju, ir kļuvuši arvien skaļāki.
Nav nekāda interešu konflikta
Kā norāda “The Guardian”, Trampa vecākie dēli Dons juniors un Ēriks, kuri oficiāli ir ģimenes uzņēmuma aizbildņi, veic globālu darījumu slēgšanas kampaņu. Viņi ir sākuši jaunu golfa laukumu būvniecību, saņēmuši atļauju jaunu debesskrāpju būvniecībai, iznomājuši Trampa zīmolu un kriptovalūtu jomā ir iesaistījušies uzņēmumos ar cienīgu peļņu.
Dēla Ērika vārdiem runājot, starp šo naudas pelnīšanu un viņu tēva kā ietekmīgākā cilvēka pasaulē pozīciju pastāv “milzīga siena”. “Nekam, ko es daru, nav nekāda sakara ar Balto namu,” nesen CNN sacīja Ēriks.
Taču Kristofers Harisons, augsta ranga ārpolitikas amatpersona prezidenta Džordža Buša laikā, kurš tagad vada pretkorupcijas organizāciju ar nosaukumu “Dekleptocracy Project”, ir starp tiem, kas apsūdz Trampus par "maksā par spēli" sistēmas darbību, kas dod labumu tiem, kas sadarbojas ar prezidenta ģimeni. Viņš teica, ka šādu pieeju varētu manipulēt, īpaši konkurējošas lielvalstis, piemēram, Ķīna. "Tramps ir piepildījis autoritārisma trakākos sapņus," sacījis K. Harisons.
Pēc “The Guardian” minētā, Trampu biznesa intereses rada jautājumus par atceltiem notiesājošiem spriedumiem, nodotām sensitīvām tehnoloģijām, atvieglotiem tarifiem un izveidotām aliansēm. Ja kaut kas no tā radīs iespaidu par valsts amata ļaunprātīgu izmantošanu privāta labuma gūšanai - plašāk pazīstama kā korupcija -, ētikas eksperti uzskata, ka tas mudinās citus vadītājus rīkoties līdzīgi. Trampa pirmajā prezidentūras termiņā galvenās bažas radīja tas, vai ārvalstu vadītāji iegādāsies dārgus apartamentus Trampa viesnīcā Vašingtonā. Toreiz Tramps solīja, ka ārzemēs netiks slēgti nekādi ģimenes biznesa darījumi. Šis solījums tagad ir ticis lauzts. Un, lai gan prezidents ir ieguldījis savas daļas ģimenes uzņēmumos trastā, viņa finanšu pārskati liecina, ka peļņa joprojām nonāk viņa rīcībā, raksta “The Guardian”.
Persijas līcis
Trampu ģimenes sabiedrotie - vispirms biznesā, tagad arī politikā - jau sen ir Persijas līča naftas monarhiju valdnieki, kuri neredz atšķirību starp savu valstu un savu ģimeņu interesēm.
Kopš pagājušā gada Trampu bizness reģionā ir pieaudzis. Golfa laukums Omānā; pārdošanā nonāk dzīvokļi Dubaijā. Čaks Šumers, demokrātu līderis Senātā, sacīja, ka Trampa ceļojums uz Tuvajiem Austrumiem maijā šķiet "mazāk kā prezidenta vizīte un vairāk kā personīgs biznesa pasākums".
Katarā aprīlī tika noslēgts golfa kūrorta līgums ar valsts uzņēmumu, bet nākamajā mēnesī Tramps saņēma dāvanā "lidojošo pili", ko var izmantot kā “Air Force One” lidmašīnu. Oktobrī Tramps nosūtīja ASV karaspēku, lai aizstāvētu mazo Persijas līča valsti. Saūda Arābijā, kur jau tiek īstenoti jauni golfa un viesnīcu projekti, novembrī parādījās ziņas par vēl vienu potenciālu projektu - kuru pārrauga kroņprincis Mohammeds bin Salmans - dažas dienas pirms Trampa piekrišanas pārdot karalistei iznīcinātājus F-35.
Džareds Kušners, Trampa znots un savulaik diplomātiskais sūtnis, nesen teica: "Tas, ko cilvēki sauc par interešu konfliktiem... es to saucu par pieredzi un uzticamām attiecībām, kas mums ir visā pasaulē." Saūda Arābija ir ziedojusi viņa fondam miljardus.
Lūgta komentēt šo rakstu, Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita sacīja: "Mediju pastāvīgie mēģinājumi safabricēt interešu konfliktus ir bezatbildīgi un pastiprina sabiedrības neuzticēšanos tam, ko viņi lasa. Ne prezidents, ne viņa ģimene nekad nav iesaistījušies un nekad neiesaistīsies interešu konfliktos."
Bens Rodss, kurš bija Baraka Obamas nacionālās drošības padomnieka vietnieks, apgalvo, ka Trampa pieeja ir "nekas vairāk kā vecmodīga krāpšanās, kas piesaistīta lielvarai".
“Nav aprēķināms, kādus postījumus mēs tagad redzam,” sacīja Rodss. “Korupcija,” viņš uzskata, “tagad ir norma ģeopolitikā.”
Belgradas sāga
Miglainā Belgradas rītā divas nedēļas pēc Trampa triumfa pagājušā gada novembrī Estela Radonjiča Živkova, ierodoties savā birojā, sastapa divus Serbijas valsts drošības aģentūras virsniekus. Živkova ir institūta, kas pārrauga vēsturisko vietu aizsardzību, vadītāja vietniece. "Darbs, ko daru, ir ļoti cēls," viņa teica. "Tas ļauj man saglabāt kultūras mantojumu visjēgpilnākajā un atbildīgākajā veidā."
Aģenti pieklājīgi iepazīstināja ar sevi, bet brīdināja viņu: neapstrīdēt lēmumu nojaukt vienu no galvaspilsētas rezonējošākajām vietām, lai atbrīvotu vietu viesnīcai un tornim. Minētā ēka bija bijušās Dienvidslāvijas armijas štābs, kas tika bombardēts NATO ofensīvas laikā, lai piespiestu Slobodana Miloševiča karaspēku pamest Kosovu.
Aģenti skaidri norādīja, ka projektā ir “valsts intereses”. Līgums, ko ieguvis laikraksts “The Guardian”, to klasificē kā “īpašas nozīmes” projektu. Tie nebija parasti attīstītāji. “Trump Tower Belgrade”, 500 miljonus dolāru vērta viesnīca un dzīvokļu ēka, Serbijas galvaspilsētai piešķirtu “galvu reibinošu greznību”.
Aleksandram Vučičam, autoritārajam bijušajam Miloševiča propagandistam, kurš Serbiju vada kopš 2017. gada, bija nepieciešami sabiedrotie. Pieauga masveida protesti pret korupciju. Džareds Kušners bija pievērsies šim projektam. Tā īstenošanai bija nepieciešams tikai oficiāls apstiprinājums.
Aģentu ierašanos Živkovas birojā kultūras mantojuma glabātāja uztvēra kā drošības dienesta iejaukšanos kultūras jautājumos. 7. novembrī Vučiča atbalstītāji parlamentā pieņēma likumu, lai atvieglotu Trampa torņa celtniecības gaitu. Tas, ka Trampa ģimenei tiek piemērota īpaša attieksme, šķiet neapšaubāmi. Nav skaidrs, ko Serbijas režīms ir saņēmis pretī.
Finanšu ministrs un galvenais Vučiča sabiedrotais Siniša Mali sacīja: "Runājot par attiecībām ar jauno ASV administrāciju, ir acīmredzams, ka [Trampa nekustamā īpašuma] projektam nebija nekādas ietekmes uz nesenajiem politikas lēmumiem." Serbijas 35% likme ir Trampa tarifu augstākā robeža. Oktobrī ASV noteica sankcijas Krievijas naftas uzņēmumam, kas piegādā lielāko daļu Serbijai vajadzīgā benzīna. Mali laikrakstam "The Guardian" pastāstīja, ka apgalvojumi par "pārmērīgu ietekmi" nav pamatoti ar pierādījumiem.
Starp Serbijas kaimiņvalstīm ir arī citas nestabilas demokrātijas gan ES ietvaros, gan ārpus tās, piemēram, Rumānija un Albānija. Pēdējos mēnešos Trampa ģimene ir paziņojusi par nekustamā īpašuma projektiem abās šajās valstīs. Un viņiem ir lieli plāni vietās, kur institūcijas ir vēl vājākas.
Golfa kūrorts Vjetnamā
Maijā notikušajā ģimenes jaunā 1,5 miljardus dolāru vērtā golfa kūrorta Vjetnamā pamatakmens ielikšanas ceremonijā Ēriks Tramps tika apbērts ar zelta un sudraba konfeti. Stāvot centrā blakus premjerministram, viņš izskatījās sajūsmināts. Valstī, kur atļauju saņemšana nekustamā īpašuma attīstībai parasti prasa vairākus gadus, Trampa projekts tika apstiprināts trīs mēnešu laikā.
“Projekts ir izpelnījies personīgu prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas uzmanību,” Vjetnamas amatpersonas ziņoja dokumentā, kas nonācis laikraksta “New York Times” rīcībā.
Pats Tramps nekavējoties saņemtu piecus miljonus dolāru no vietējā attīstītāja par nosaukuma licencēšanu, liecina prezidenta iesniegums. Turpretī varas iestādes piešķīrušas kompensācijas ciema iedzīvotājiem, kuru saimniecības uz ziemeļiem no Hanojas tiks nojauktas ar buldozeru, lai atbrīvotu vietu golfa laukumam. Kompensācijas apmērs - 12 ASV dolāru par kvadrātmetru un nedaudz rīsu. “Mums nav tiesību vest sarunas,” reportierim sacīja kāds lauksaimnieks.
Aprīlī, mēnesi pirms Ērika dalības pamatakmens ielikšanas ceremonijā, viņa tēvs bija noteicis Atbrīvošanas dienas importa tarifus. Vjetnamai tika piemērota strauja 46% likme, kas bija viena no augstākajām. Maijā Trampa tirdzniecības sarunu vedējs tikās ar Vjetnamas iedzīvotājiem. Dažas dienas vēlāk Ēriks izkāpa no lidmašīnas, pamāja vietējiem iedzīvotājiem un devās uz pamatakmens iemūrēšanu. Jūlijā Vjetnama kļuva par otro valsti pēc Apvienotās Karalistes, kas panāca tarifu vienošanos ar ASV, samazinot likmi vairāk nekā uz pusi, līdz 20%. Analītiķi apgalvo, ka šāda darījumu slēgšanas metode, kas rada aizdomas, ka politiskā labvēlība tiek pārdota, varētu kavēt pretkorupcijas reformas Vjetnamā.
Kimberlija Keja Hoanga, Vjetnamas kara eksperte Čikāgas universitātē un grāmatas “Zirnekļa tīkla kapitālisms” autore, sacīja, ka Vjetnamas valdnieki “izmanto to pašu stratēģiju ar Trampu, ko viņi izmanto ar Ķīnu: “Tu pakasīsi manu muguru, es pakasīšu tavu, mēs noslēgsim šos darījumus, un būs neliels skaits cilvēku, kas no tā gūs labumu.””
Kriptovalūtu bizness
Pēc aģentūras “Reuters” aprēķiniem Trampu ienākumi šī gada pirmajā pusē palielinājās 17 reizes, no 51 miljona ASV dolāru pirms 12 mēnešiem līdz 864 miljoniem ASV dolāru. No tiem vairāk nekā 90% nāca nevis no nekustamā īpašuma, bet gan no kriptovalūtas. Trampu ģimenes pārstāvji ir apšaubījuši šos skaitļus, taču ir skaidrs, ka šī jaunā joma viņiem izrādās ievērojami ienesīga.
Kad Tramps divus mēnešus pirms savas atkārtotās ievēlēšanas nodibināja “World Liberty Financial”, viņš apgalvoja, ka tas palīdzēs padarīt "Ameriku par pasaules kriptovalūtu galvaspilsētu". Trīs viņa dēli - Dons juniors un Ēriks, kā arī 19 gadus vecais Barons, kuru tīrā ieguldījumu vērtība ir aptuveni 150 miljoni ASV dolāru - ir nosaukti par līdzdibinātājiem.
Četrus mēnešus pēc Trampa otrā prezidentūras termiņa sākuma “World Liberty” paziņoja, ka tās digitālā valūta USD1 ir izvēlēta gigantiskam darījumam. “Binance”, pasaulē lielākā kriptovalūtu birža, pārdeva daļu Apvienotajiem Arābu Emirātiem piederošam fondam MGX. Divu miljardu dolāru cenu varēja samaksāt dolāros. Tā vietā “Binance” saņemtu divus miljonus svaigi kaltu USD1.
Tā kā USD1 ir stabilā kriptovalūta - kriptovalūta, kas piesaistīta reālai valūtai -, “World Liberty” par katru emitēto žetonu tur vienu dolāru. Tā gūst peļņu no procentu ienākumiem un ieguldījumu atdeves no šīm rezervēm. Šī viena darījuma rezultātā rezervju pieaugums par diviem miljardiem dolāru varētu Trampa uzņēmumam ienest desmitiem miljonu gadā.
Aptuveni tajā pašā laikā “Binance” stratosfēriski bagātais Ķīnā dzimušais dibinātājs Čanpengs Džao kaut ko lūdza Trampam. Viņš bija izcietis četru mēnešu sodu Kalifornijas cietumā par ASV likumu pārkāpšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pēc atbrīvošanas CZ, kā viņu sauc, devās mājās uz AAE. Viņa kriminālā pagātne šķita kā šķērslis “Binance” darbības atjaunošanai ASV. Viņš lūdza apžēlošanu maijā, tieši tad, kad kļuva zināms, ka divu miljardu dolāru darījums tika noslēgts ar USD1. 23. oktobrī Džao vietnē “X” ievietoja ierakstu: “Dziļi pateicīgs par šodienas apžēlošanu un prezidentam Trampam par Amerikas apņemšanās ievērošanu taisnīguma, inovāciju un taisnīguma jomā.”
“World Liberty” juristi laikrakstam “The Guardian” pastāstīja, ka uzņemtos “ārkārtēju risku”, ja publicētu “stāstu par savstarpēju apmaiņu starp Čehiju un prezidentu Trampu”. Viņi teica, ka pastāv pamatots biznesa pamatojums tam, lai “Binance” akciju pārdošana notiktu ASV dolāros. Viņi noliedza ziņojumus, ka “Binance” būtu lūdzis Emirātu valdību veikt maksājumu USD1, atsaucoties uz Emirātu paziņojumu, ka viņi, nevis “Binance”, ir izvēlējušies kriptovalūtu darījumam.
Jautāts par Džao apžēlošanu, Tramps apgalvoja, ka viņam "nav ne jausmas, kas viņš ir". Viņš teica: "Es viņam devu apžēlošanu pēc daudzu labu cilvēku lūguma." Tas varētu radīt jautājumus par to, vai apžēlošana bija saistīta ar divu miljardu dolāru darījumu. Dažas dienas vēlāk Tramps piešķīra AAE piekļuvi mākslīgā intelekta mikroshēmām, kas ir vienas no iekārojamākajām ASV tehnoloģijām.
Tikmēr Indonēzijā vides ministrija ir apturējusi darbus pie Trampa kūrorta. Oktobrī notikušā Gazas samita laikā Ēģiptē kāds ētera sižeta autors pieķēra Indonēzijas prezidentu steidzami runājam ar Trampu, šķietami par viņa ģimenes biznesa interesēm. "Vai varu satikt Ēriku?" jautāja Prabovo Subianto. "Es palūgšu Ērikam piezvanīt," atbildēja Tramps. "Viņš ir tik labs zēns."
