Autobusu satiksmes piekritējiem ir iespējas izbaudīt ceļojumu satiksmes maršrutos ne tikai uz Sanktpēterburgu vai Minsku, bet arī uz Krievijas daļēji okupēto Ukrainas Doneckas apgabalu – pārlapojot autobusu satiksmes piedāvājumus, konstatē “Neatkarīgā”. Vēlaties nokļūt Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, lūdzu – komfortabls satiksmes autobuss nogādās galamērķī jūs un nepieciešamības gadījumā arī jūsu mājdzīvniekus.
Kad augstās Latvijas amatpersonas un uzņēmumu vadītāji dievojas par to, cik karsts ir viņu atbalsts Ukrainai, kļūst neizsakāmi skumji, vērojot, kā no Rīgas autoostas katru dienu dodas regulārā reisa autobuss uz Sanktpēterburgu, arī Minska nav apdalīta. Protams, arī atpakaļ no Krievijas autobusi ir pilni. Biļetes cena - smieklīga: no 50 līdz 70 eiro. Gluži kā padomju laikos: tautu draudzība zeļ un plaukst. Valsts apdraudējumus arī drošības iestādes nekonstatē.
Regulārie reisi - oficiāli atļauti
Vēl vairāk. Reklāma krievu valodā liecina, ka arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās tiek organizēti speciālie autobusu reisi no Doneckas (kas patiesībā ir Ukrainas teritorijā) uz Ukrainu, Poliju, Latviju, Lietuvu, Vāciju un Čehiju - caur Krieviju. Populārākie reisi: Donecka-“Pribaltika”-Ukraina; Donecka-Minska-Polija-Ukraina; Luhanska-Minska-Varšava-Ukraina; Donecka-Latvija utt.
Pārvadātāji sola drošību, komfortu, internetu, atļauju pārvadāt dzīvniekus, regularitāti un reisu precizitāti. Cenas, protams, augstākas kneā Rīgas autoostā: no 250 līdz 400 eiro. Ja ir iespēja ar komfortablu autobusu aizbraukt uz Eiropu, tas nozīmē, ka atpakaļ arī var atbraukt: piesakoties pārvadātājiem, interesenti var “apciemot” okupētos Ukrainas apgabalus un pārliecināties, cik humāns ir “krievu miers” (vai “krievu pasaule”, kā nu vēlaties): cik efektīvi ir iznīcinātas pilsētas, cik “skaisti” izskatās sagrautās un iedzīvotāju pamestās ēkas. Jo katru - katru! - nakti Krievija bombardē Ukrainu. Arī “miera sarunu” laikā.
Bet tas, ka uz Eiropu no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām var izbraukt arī caur Latviju, ir ne tikai apkaunojums, bet arī valsts drošības apdraudējums. Par liekulību, protams, pat nerunāsim. Tas nozīmē, ka šie regulārie reisi ir oficiāli atļauti, bet par to, kā smejies, nevienam valdīklim nav nekādas intereses.
Beigsies karš, un viss būs pa vecam?
Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns (AS), vērtēdams regulāros reisus uz agresorvalstīm un to organizētos reisus uz ES valstīm, teic: “Mēs dzīvojam ilūzijās. Ilūzijās par to, ka tie, kuri grib, lai mūsu nebūtu kā nācijas, kā Latvijas valsts, grib, lai mēs līdz galam nenojauktu to tiltu, kas mūs it kā vieno. Šis tilts bija mūsu tranzītbizness, sliedes, naftas vadi, enerģētika sistēmas, BRAIL - tas viss mūsu bija sasējis desmitgades. Mēs šo tiltu mēģinājām padarīt par mūsu ekonomikas avotu. Igauņi un lietuvieši ātrāk saprata, ka tam ceļam ir zināms gals.”
Smiltēns uzsver, ka tā ir bijusi milzīga atkarība no Krievijas, un tas pats attiecas arī uz transportu. “Ar prātu mēs nolasām šo situāciju, taču ar sirdi nespējam to pieņemt, līdz ar to mums joprojām ir regulāri pasažieru pārvadājumi, mums joprojām ir imports un eksports ar agresorvalsti. Vēl nesen Saeimā bija skandāls par mangāna rūdu, kas gāzās caur mūsu ostām. Kāds nopelnīja miljonus. Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuri kļuvuši stāvus bagāti no kara. Tas viss sakņojas alkatībā, cerībā vēl kaut ko nopelnīt un tajā, ka mēs nespējam pārvarēt ilūziju par tiltu, kas mums var būt tik ļoti ienesīgs,” saka Smiltēns.
Viņš ironizē, ka viens otrs Saeimas deputāts uzskata: tūlīt karš beigsies, un viss būs pa vecam - rubļi plūdīs, mūsu ekonomika detonēs pareizajā virzienā! “Šī filozofija ir ļoti dzīva. Mēs vairāk nekā 30 gadus runājām par okupācijas pieminekli. Runājām, ka tas ir nacionālās drošības jautājums un ka mums ir līgums ar Krieviju. Mans vectēvs nomira 1998. gadā, un pirms tam viņš teica, ka viņam ir ļoti žēl, ka viņš nepieredzēja šā pieminekļa krišanu. Varbūt vajadzētu padomāt par tiem, kuri guļ Latvijas brāļu kapos, padomāt par saviem bērniem - varbūt visi kopā varam nonākt līdz secinājumam, ka robeža ar Krieviju jāslēdz, ka sabiedriskā transporta kustība jāizbeidz, ka sliedes jānojauc, ka grāvji jāizrok un purvi jāapplūdina. Un izstāšanās no Otavas konvencijas mums ļauj izvietot mīnas netālu no Krievijas robežas, lai īstajā brīdī mēs tās varētu iedarbināt. Ja mēs to neizdarīsim, tad mūsu var arī nebūt.”
Sāk izskatīties piedauzīgi
Lai arī cik neticami tas būtu, Satiksmes ministrija plāno, ka nāksies apturēt ne tikai neregulāros autobusu reisus uz Krieviju un Baltkrieviju: līdz šim no 1. novembra uz gadu ir aizliegti tikai neregulārie autobusu reisi uz šīm divām agresorvalstīm. 27. novembrī Saeimā bija iesniegts opozīcijas pieprasījums par regulāro reisu aizliegumu satiksmes ministram Atim Švinkam (PRO), bet to noraidīja. Protams, netika runāts par tīmeklī pieejamo reklāmu, kas sola mikroautobusu pārvadājumus caur Baltiju, Poliju un citām ES valstīm: acīmredzot reklāma vēl nebija sasniegusi savus “griestus”.
Saeimas Aizsardzības komisijas loceklis un iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA): “Saeima ir likusi Satiksmes ministrijai apturēt regulāros reisus, tāpat drošības iestādes ir norādījušas uz riskiem. Arī mēs pēdējā Saeimas sēdē (ceturtdien, 27.11. - E.V.) iesniedzām pieprasījumu satiksmes ministram Švinkam apturēt regulāros reisus uz agresorvalstīm. Tagad viss atkarīgs no valdības. Kāpēc valdība to nedara? Tur ir kaut kādi mīklaini iemesli: lielākoties ekonomiski, būšot problēmas utt. Tas nepārsteidz: zinot vektoru, kurā valdība darbojas attiecībā uz Krieviju - vārdos visi ir ļoti rietumnieciski un nacionāli, bet darbos ir diezgan prokrieviski. Jo faktiski visu laiku notiek ekonomiskā sadarbība ar Krieviju.”
Šnore apliecina, ka braukt no Krievijas, it sevišķi no Krievijas okupētajām teritorijām, cauri Baltijas valstīm uz Eiropu ir oficiāli atļauts. “Mūsu parlaments var kaut ko darīt pret šo praksi, taču - ja grib to izdarīt. Bet koalīcijas partijas to nevēlas darīt. Lielākā daļa neatbalsta šādus pieprasījumus. Švinka esot kaut ko sācis darīt. Tas liecina par to, ka šīs lietas ir nepārtraukti jāaktualizē, jo tad kādā brīdī valdošajiem paliek kauns, jo tas viss sāk izskatīties pārāk piedauzīgi.”