Amatpersonas apsver iespēju noformēt pārejas aizdevumu, lai palīdzētu Kijivai noturēties virs ūdens, ja ES valstsvīri laikus nevarēs vienoties par iesaldēto Maskavas aktīvu izmantošanu, vēsta politikas un ekonomikas ziņu analītiskais izdevums “Politico”.
Miera sarunas kļūst aizvien intensīvākas, taču tajā pašā laikā Kijivai ģeometriskā progresijā sāk pietrūkt naudas valsts uzturēšanai. Tas aktualizē jautājumu par to, ko darīt ar Krievijas aktīviem. Šobrīd Eiropas valstis strādā pie ārkārtas plāna B, lai nepieļautu naudas deficītu Ukrainai nākamā gada sākumā. Iespējams, līdz tam valstis nevarēs panākt vienošanos par Krievijas iesaldēto aktīvu atsavināšanu Kijivas militārās programmas finansēšanai.
Pirms mēneša notikušajā samitā Eiropas Savienības līderi cerēja vienoties par priekšlikumu izmantot iesaldētās Maskavas 140 miljardu eiro rezerves "reparāciju aizdevumam" Ukrainai, taču šī ideja saskārās ar asu Beļģijas premjerministra Barta de Vēvera pretestību. Iesaldētā nauda tiek glabāta tieši Beļģijā.
Ierēdņu vēstījumi
Tagad, kad miera sarunas kļūst intensīvākas un Kijivai sāk trūkt naudas, jautājums par to, ko darīt ar Krievijas aktīviem, ir kļuvis vēl steidzamāks. "Ja mēs neko nedarīsim, citi rīkosies pirms mums," sacīja kāds ES ierēdnis, kuram, tāpat kā citiem “Politico” slejās minētajiem, tika dota iespēja brīvi runāt anonīmi.
Eiropas amatpersonas norādīja, ka Donalda Trampa jaunā miera kampaņa varētu palīdzēt nostiprināt atbalstu plānam izmantot iesaldētos līdzekļus reparāciju aizdevumam. Saskaņā ar plānu nauda Maskavai būtu jāatmaksā tikai maz ticamā nākotnes scenārijā, ja Krievija piekristu segt kara zaudējumus.
ES diplomāti gaida, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena dos rīkojumu saviem ierēdņiem dažu dienu laikā iesniegt juridiskā teksta projektu par reparāciju aizdevumu. "Nākamais solis tagad ir tas, ka komisija ir gatava iesniegt juridisko tekstu," trešdien Strasbūrā likumdevējiem sacīja fon der Leiena, neprecizējot, kad dokuments tiks iesniegts.
Taču, neskatoties uz intensīvajām sarunām starp Beļģiju un komisiju pēdējās nedēļās, de Vēveram joprojām ir bažas par juridisko atbildību un Maskavas atriebības risku, ja aizdevumam tiktu izmantoti iesaldētie Krievijas līdzekļi.
Tāpēc politikas speciālisti Briselē tagad pēta, kā palīdzēt Ukrainai gadījumā, ja reparāciju aizdevuma priekšlikums netiks laikus sagatavots -ES līderi to varētu parakstīt samitā 18. decembrī.
Viena no iespējām, kas guvusi atbalstu, ir "pārejas" aizdevums, ko finansētu ES aizņēmumi, lai Ukrainas finansiālais stāvoklis saglabātos virs ūdens 2026. gada pirmajos mēnešos, norāda četras amatpersonas. Tas dotu vairāk laika, lai izveidotu pilnu reparāciju aizdevumu, izmantojot Krievijas aktīvus tādā veidā, kas Beļģijai ir pieņemams, lai nodrošinātu ilgtermiņa risinājumu.
Divi diplomāti sacīja, ka Ukrainai varētu lūgt atmaksāt sākotnējo pārejas aizdevumu ES, tiklīdz tā būs saņēmusi finansējumu no ilgtermiņa reparāciju aizdevuma. Cita iespēja būtu ilgtermiņa risinājums, kas ietvertu reparāciju aizdevuma un kopīga ES aizņēmuma apvienojumu. ”Es neredzu nevienu scenāriju, kurā rēķinu apmaksās tikai un vienīgi Eiropas nodokļu maksātāji,” trešdien likumdevējiem sacīja fon der Leiena.
Makrons iedrošina, Dombrovskis piedāvā
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka ES sabiedrotie "tuvākajās dienās" pabeigs risinājumu, kas "nodrošinās finansējumu" un "sniegs Ukrainai taustāmu redzējumu".
Otrdien Briselē notikušajā sanāksmē ES valstu sūtņi apsprieda šīs iespējas ar Eiropas Komisiju. Saskaņā ar viena par diskusiju informēta ierēdņa teikto, tādas valstis kā Francija, Vācija, Nīderlande, Lietuva un Luksemburga mudināja komisiju virzīties uz priekšu ar priekšlikumiem par Ukrainas finansēšanu.
Iespēju ieviest pārejas finansēšanas modeli 4. novembrī piedāvāja ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis. Viņš norādīja: "Jo ilgāk mēs tagad pieļausim kavēšanos, jo sarežģītāk tas kļūs."
Komisija pilnībā apzinās nepieciešamību steidzami rast risinājumu. Kijiva jau ir brīdinājusi, ka nākamā gada pirmajos mēnešos tai varētu pietrūkt līdzekļu.
Otrdien Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka ES sabiedrotie "tuvākajās dienās" pabeigs risinājumu, kas "nodrošinās finansējumu" un "sniegs Ukrainai redzamību".
Beļģi ir jāpārliecina
Ilgtermiņā reparāciju aizdevums tiek uzskatīts par vienīgo pieejamo iespēju. ES dalībvalstīm nav vēlēšanās izmantot savus nacionālos budžetus, lai piešķirtu Ukrainai skaidras naudas dotācijas. Daudzas valstis cīnās ar budžeta deficītu un augstām aizņemšanās izmaksām. Tāpēc beļģu pārliecināšana galu galā tiek uzskatīta par galveno iespēju.
“Mēs ceram, ka varēsim atrisināt viņu šaubas,” sacīja kāds ES diplomāts. “Mēs patiešām neredzam nekādu citu iespējamu variantu kā vien reparāciju aizdevumu.” Viena ideja būtu “apvienot reparāciju aizdevuma variantu ar kādu no citiem variantiem”, sacīja diplomāts. Taču tas “nedrīkst aizņemt pārāk daudz laika, jo, protams, tagad ir steidzamības situācija un tas ir neatliekami”.
Joprojām pastāv problēmas ar pārejas aizdevuma izveidi, izmantojot kopīgu ES aizņēmumu. To daži komentētāji ir raksturojuši kā “eiroobligācijas”, lai gan citiem šis termins nepatīk.
Iespējams, ka lielākais šķērslis izrādīsies tas, ka šāda veida ES aizņēmumiem būs nepieciešams vienprātīgs bloka 27 dalībvalstu atbalsts, un Ungārija jau sen ir iebildusi pret jauniem pasākumiem, kas palīdzētu finansēt Ukrainas kara vajadzības.
Tomēr ir iespējams, ka pārejas aizdevums varētu tikt noformēts kā vajadzība Ukrainas atjaunošanai, nevis tās kara mašīnas finansēšanai.
Vēl viens faktors būs pašreizējais impulss miera līguma noslēgšanai. Trampa komanda cenšas piespiest Ukrainas un Krievijas amatpersonas vienoties par nosacījumiem. Miera priekšlikuma projektos ir minēta iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atjaunošanas finansēšanai. Eiropas amatpersonas pagājušajā nedēļā ar neapmierinātību reaģēja uz sākotnējo amerikāņu projektā ietverto ideju, ka ASV varētu gūt peļņu no šo aktīvu izmantošanas.
ES līderi tagad cer, ka ir pārliecinājuši Trampa komandu, ka Eiropai ir jāpiešķir pēdējais vārds par to, kas notiks ar šiem aktīviem, kā arī par Eiropas sankciju pret Krieviju atcelšanas laiku un par Ukrainas ceļu uz dalību ES, sacīja diplomāti.
